Labs ekipējums – izšķirošs, lai pasargātu
Anete Lukstiņa strādā vienā no speciālajām Covid-19 analīžu brigādēm. Latvijas Radio viņu sazvana brīvdienā.
Viņa stāsta par darba ekipējumu: "Ekipējums nav mainījies, tas ir kombinezons, kuram pa virsu ir halāts. Aizsargmaska, aizsargbrilles, dubultie cimdi. Pirmie cimdi ir tiešā saskarē ar pacientu, ar pacienta mājās esošajām virsmām, kur viņš ir elpojis virsū. Mums, viņus novelkot, nepaliek plikas rokas, mums paliek apakšā otri, nosacīti tīrāki cimdi, kurus mēs vēl varam lietot, novelkot kombinzonu nost.
No drošības aspekta dubultie cimdi ir tāds standarta drošības variants."
Tāpat neizpaliek dezinfekcijas līdzekļi.
Analīžu brigādē brauca arī ārsts Genādijs Rusanovs. Viņš atklāja Latvijā pirmo Covid-19 gadījumu. "Absolūti mierīga sajūta, jo es zinu, ka es braucu pilnībā aizsargāts. Šoferis arī ir pilnībā aizsargāts. Uztraukumam nav nekāda pamata, jo, ja es strādāju uz līnijbrigādes un tad es neesmu sagatavots, pilnībā ekipējumā apģērbts, tur ir lielāks risks saslimt. Te man saslimt risks bija minimāls," stāsta Rusanovs.
"Ātro" mediķi ir pirmajās frontes līnijās. Abi ārsti uzskata - ja ievēro piesardzību, pareizi saģērbjas un vēlāk noģērbjas, tad inficēšanās risks ir tuvu nullei.
Tāpēc labam ekipējumam ir nozīme. Bet ne visiem mediķiem tāds ir.
Vai esam gatavi?
Vai slimnīcas un valsts kopumā ir gatavas? Rēzeknes ārste Veronika Smolko uzskata, ka nav: "Man, saprotiet, tāda sajūta, ka neviena ārstniecības iestāde nav gatava tādiem, teiksim, tādiem gadījumiem."
Veronikai strādājot, individuālo aizsardzības līdzekļu viņai Rēzeknes slimnīcā nav bijis. "Salīdzināšanai – Ludzā ir respiratori, mums nav. Kaut gan mēs esam reģionālā slimnīca. Vissmieklīgākais ir tas, ka, piemēram, mūsu kolēģi strādā Ludzas slimnīcā, un visam uzņemšanas nodaļas personām tur izdala respiratorus. Visiem, kas strādā. Dakteris atbrauc uz dežūru kā traumatologs uz Ludzu, uzreiz viņam iedeva respiratoru. Mums nekā tamlīdzīga nav," stāsta ārste.
Smolko dežūrējusi Rēzeknē arī traumpunktā. No Covid-19 sargājušies tikai ar dezinfekcijas līdzekļiem. Bet arī tos nav bijis viegli atrast: "Ja es pati nemeklētu tos dezinfekcijas līdzekļus, tad to arī nav."
Daktere Smolko sūtījusi vecāko māsu meklēt speciālos šķīdumus. Slimnīcas operāciju blokā tie bijuši, bet ārstiem ikdienā – ne. Meklējuši aptiekā, tur nebijis, bet solīts, ka kaut kad būs. "Nu nav tā, ka būtu akcentēts tas koronavīruss. Tad, kad tas jau notiek, tad sākas."
Smolko met akmeni slimnīcas vadības lauciņā: "Nu, tas ir tā drusku nepārdomāti, varbūt pašai administrācijai vajag aizsargāt savus cilvēkus."
Ko darījusi slimnīca, lai pasargātu ārstus?
Marta beigās ar speciālu reisu no Ķīnas uz Latviju atveda teju miljonu sejas masku, respiratoru un briļļu. Rēzeknes slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Inese Driķe saka, ka daļu no kravas saņēmuši arī viņi. Iedots gan mazāk, nekā prasīts, tāpēc gaida nākošos reisus.
Driķe gan apstrīd dakteres Smolko teikto. Ārstiem, kas ir riska grupā, individuālie aizsardzības līdzekļi bijuši pieejami vienmēr: "Daktere tomēr ir traumatologs ķirurgs. Un katram individuāli es kā vadītāja nevaru izstāstīt. Es strādāju ar tiem, kuriem vajag. Infektoloģijas nodaļas personālam, uzņemšanas nodaļas un reanimācijas nodaļas personālam, kam lielākā varbūtība saskarties ar tādiem pacientiem, individuālie aizsardzības līdzekļi bija nodrošināti jau no paša sākuma."
Ja tomēr arī Smolko būtu bijis respirators, varbūt viņa infekciju nebūtu saķērusi? Driķe nekomentē ārstes inficēšanās ceļus, jo izmeklēšanu veic Slimību profilakses un kontroles centrs. Taču uzsver, ka vēl pirms Smolko inficēšanās slimnīca veikusi ārstu apjomīgu skrīningu, piemēram, mērīta temperatūra.
Arī citās slimnīcās mediķi atzīst, ka ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem slimnīcās ir trūcīgi.
Maskas skaitīja pa dienām
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš vēl pirms slavenā pirmā kravas reisa no Ķīnas sacīja, ka dienā slimnīcā izlieto apmēram 1000 masku. "Šobrīd šīs maskas mums ir, bet katru dienu mēs nemitīgi rēķinam, meklējam, pērkam un skatāmies, lai tās maskas būtu rīt, parīt, aizparīt. Šobrīd, ja tās visas piegādes notiek, mums ir garantija, ka ir nedēļai vismaz," toreiz stāstīja Muciņš.
Kārlis Rācenis strādā Stradiņa slimnīcas Nefroloģijas centrā. Viņa nodaļā maskās staigā visu laiku, jo pacienti ir cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, transplantācijas pacienti. Maska vajadzīga, lai neaplipinātu slimnieku, un šāda piesardzība bijusi vienmēr.
"Mums ir bijis tā, ka mums iepriekš bija tās maskas ļoti ierobežoti, bet nevar teikt, ka mums to nebija. Mums tās bija. Bet tagad ar to Ķīnas reisa [piegadi] mēs jūtamies daudz drošāk, ka mums tās maskas arī būs," stāta Rācenis.
Pēc dažu stundu lietošanas maskas ir jāmaina. Pacientiem dod vairākkārt lietojamās, kuras pēc katra cilvēka rūpīgi dezinficē.
Vīruss Onkoloģijas centrā
Starp sasirgušajiem mediķiem ir arī kāda Stradiņa slimnīcas onkoloģe. Covid-19 viņai atklāja pēc tam, kad daktere pēc slimošanas atgriezās darbā un atkal sajutās slikti. Līdz ar viņu karantīnā nonāca 20 slimnīcas darbinieki un 12 pacienti.
Mārīte Andersone, kura strādā Latvijas Onkoloģijas centra ambulatorajā daļā, ir noraizējusies, ka onkologiem nākas strādāt bez pienācīgiem aizsardzības līdzekļiem. Latvijas Radio sarunas laikā pagājušajā nedēļā ķirurģiskās maskas bija pieejamas tikai operāciju un manipulāciju laikā. Tika uzskatīts, ka tās no infekcijas nepasargātu.
"Epidemiologs stāstīja, ka respirators ir drīzāk iedarbīgs, tādu mūsu slimnīcā laikam nebija vispār," atklāj Andersone.
Līdz šim onkoloģe darbā iztika ar dezinfekciju. Ar spirtu saturošām salvetēm tīrīja galda virsmas, krēslus. Izejot no kabineta, durvju rokturus vēra ar spirta salvetītēm. Samazināja pieņemšanu skaitu. "Tas bija mūsu ikdienas aizsargāšanās paņēmiens. Iespējams, mēs saņemsim informāciju tuvākajā laikā, jo tiešām tā informācija un situācija mainās pa dienām un mainās pat pa stundām. Tā ka ceram uz to, ka šīs maskas no Ķīnas arī mūs sasniegs," saka Andersone.
Citā dienā ārste ir saņēmusi sejas vairogu. No rīta tas jau bija nolikts viņas kabinetā. Tagad lieto to.
Taču tieši tobrīd kļuva zināms, ka Onkoloģijas centrā diviem pacientiem atklāts jaunais koronavīruss. Sasirguši arī divi slimnīcas darbinieki. Covid-19 inficētie ārstējušies Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļā, kuras remonta dēļ no blakus esošā Gaiļezera pārceltas uz Onkoloģijas centru. Tagad šīs nodaļas ir slēgtas, dezinficētas. Visam personālam, vairāk nekā 400 cilvēkiem, veikts Covid-19 tests. Centrs turpina strādāt.
Slimnīcas lūdz pacientus ar parakstu apliecināt, ka viņi nav bijuši ārzemēs vai kontaktā ar slimnieku. Taču tas no nelaimes nepasargā. Viens no inficētajiem pacientiem Onkoloģijas centrā bijis patversmes "Zilais krusts" klients. Patversme ir viens no infekcijas perēkļiem.
Piegādes – apgrūtinātas
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) atzīst, ka lielajām slimnīcām tiešām masku krājumi gājuši uz beigām. "Jā, krīzi esam novērsuši, pirmo kravu piegādājām," saka dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs.
Ar šīm Ķīnas maskām, brillēm un respiratoriem apgādātas lielās Rīgas slimnīcas, daļa reģionālo slimnīcu. Tā bija pirmā prioritāte. Vēl no šīs kravas pie aizsardzības līdzekļiem tikuši ģimenes ārsti, otrā un trešā līmeņa slimnīcas. Piemēram, Aizkraukle, Ludza, Saldus. Ar pirmā reisa kravu pietikšot pusotram mēnesim, spriež Labsvīrs.
Pēc tās ir saņemta vēl viena – mazāka krava. Un gaidīta cita vērienīga krava no Ķīnas ar 4,5 miljoniem masku un gandrīz 1 miljonu respiratoru. Piegāde gan kavējas. No tās aizsarglīdzekļus saņems zobārsti un farmaceiti. Zobārstu vidū arī ir inficētie.
Labsvīrs gan nepiekrīt, ka kāda no slimnīcām būtu palikusi pilnībā bez aizsarglīdzekļiem: "Bet viņi kādu laiku pirms dažām nedēļām ir pārgājuši tādā taupības režīmā un nedalīja maksas pietiekamā apjomā, piemēram, nodaļās."
Bija prioritātes - operāciju bloki, reanimācijas nodaļas, laboratorijas. "Tas radīja tādu satraukumu un daudziem arī ilūziju, ka maskas ir beigušās pavisam," zina stāstīt NVD vadītājs.
Un Covid-19 pandēmijai gatavojušās arī pašas slimnīcas.
Tomēr ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ir liela problēma.
Šobrīd teju vienīgā iespēja maskas un respiratorus iegādāties ir Ķīnā. Citas valstis, piemēram, Turcija, Indija, Baltkrievija ir noteikušas eksporta aizliegumu. Lielos apjomos tos ražo un eksportē Ķīna, kur iepērkas gan Eiropas Savienības valstis, gan ASV.
"Jāsaprot, ka tas deficīts ir globāls. Absolūti visas attīstītās valstis veido uzkrājumus. Ja mēs pasūtam miljonu, tad Amerika pasūta 300 miljonus. Vienīgi šie traucējumi, jācer, ka tie ir īslaicīgi. Man nelieks, ka tas deficīts ir hronisks," saka Labsvīrs.
Nacionālā veselības dienesta vadītājs stāsta, ka problēma ir arī preču atvešana. Viņš ir gandarīts, ka pēc maskām piekritusi lidot nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kuras darbību Covid-19 ir pilnībā apstādinājis. Piegādēs iesaistās arī citi komersanti, piemēram, audumu ražotājs "Lauma Fabrics".
Medicīniskajiem aizsarglīdzekļiem valdība ir atvēlējusi 10 miljonus eiro. Labsvīrs saka, šī summa vēl nav iztērēta, naudas pietiks.
Veselības dienests vērtē iespēju maskas pirkt no vietējiem uzņēmumiem, taču sākt tās ražot nav tik vienkārši – maskām ir savi kvalitātes kritēriji, un to vajag daudz.
Pagaidām var tikai cerēt, ka speciālo aizsardzības līdzekļu veselības aprūpes iestādēm pietiks. Un svarīgi ir ievērot disciplīnu visās sabiedrības grupās - tortes darba vietās neēst, kolēģus pensijā pavadīt pēc epidēmijas, distancēties un mazgāt rokas.
