Augusta beigās Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paziņoja, ka valdība parakstījusi vienošanos par vakcīnas, kas tiek izstrādāta Oksfordas universitātē, ražošanu, ja izmēģinājumos tiks pierādīts, ka šī vakcīna ir droša un efektīva. Turklāt premjers norādīja, ka vakcinēšana pret Covid-19 būs "tik obligāta, cik tas ir iespējams".
Šo paziņojumu pavadīja vētrainas diskusijas plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā, eksperti pauda bažas, ka runas par to, ka šīs potes būs obligātas, var atbaidīt austrāliešus, kuri šaubās par vakcīnu efektivitāti vai nekaitīgumu. Premjers bija spiests atsaukt savus vārdus, bet veselības ministrs Gregs Hants īpaši apliecināja, ka valdība "neuzspiedīs vakcināciju nevienam austrālietim".
Pārliecināt tos, kuri šaubās
Šā gada aprīlī Austrālijā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka 14% pieaugušo neplāno vakcinēties pret Covid-19 vai arī pagaidām nav nonākuši pie konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Tomēr kolektīvās imunitātes sasniegšanai var būt nepieciešams, lai vakcinācija aptvertu līdz 80% iedzīvotāju. Jāņem vērā, ka pietiekami daudz cilvēku nevarēs vakcinēties medicīnisku iemeslu dēļ. Tāpēc, ja daudzi atteiksies vakcinēties, tik lielu vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru sasniegt neizdosies, norāda Melburnas Universitātes Mērdoka bērnu slimību pētniecības institūta ekspertes Džesika Kaufmane un Mārdžija Dančina.
"Tagad ir bezprecedenta situācija, un gaidāms, ka cilvēkiem būs jautājumi un bažas par jaunajām vakcīnām, kuras tiek steidzami izstrādātas. Tas nenozīmē, ka tie, kuri šaubās, noteikti kļūs par vakcinācijas vai zinātnes pretiniekiem," raksta ekspertes publikācijā akadēmiskajā portālā "The Conversation".
Lai vakcinācijas pret Covid-19 kampaņa būtu sekmīga, jāuzstāj nevis uz to, ka vakcinācija ir obligāta, bet pirmām kārtām jāpalielina un jāuztur sabiedrības uzticība vakcīnai, uzskata raksta autores. Viņas ierosina piecas metodes šī mērķa sasniegšanai, kuras var izmantot dažādu valstu epidemiologi un mediķi.
1. Ar vakcināciju saistītie jautājumi sabiedrībai jāskaidro kompetentiem cilvēkiem, kuriem uzticas un kuriem ir autoritāte.
Tie var būt pirmām kārtām mediķi, pētnieki un eksperti, kuriem sabiedrībā ir objektīvu un godīgu cilvēku reputācija. Mēs arī sliecamies uzticēties cilvēkiem, kuri līdzinās mums, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valdība šajā jautājumā sadarbotos ar dažādu etnisko un reliģisko kopienu līderiem.
Pētījums arī liecina, ka eksperts vai līderis, kas demonstrē neliekuļotu līdzjūtību, izraisa lielāku uzticību. Jaunzēlandes panākumi pandēmijas iegrožošanā izskaidrojami lielākoties ar to, ka, runājot publiski, šīs valsts premjerministre Džasinda Ārderna neskopojās ar empātiju.
2. Informācijai par vakcināciju jābūt pieejamai un saprotamai visiem.
Tas nozīmē, ka izmantotajiem informatīvajiem materiāliem jābūt kultūras ziņā un lingvistiski adaptētiem dažādām grupām, kā arī cilvēkiem ar ierobežotām iespējām un jebkurām citām grupām ar īpašām komunikācijas vajadzībām.
3. Nepieciešams identificēt un atzīt problēmas un reaģēt uz tām.
Nievājošs vai nosodošs tonis nav efektīvs saskarsmē ar cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt lēmumu vakcinēties. Cilvēkiem ir iemesls satraukties, tāpēc publiskai vakcīnu pret Covid-19 apspriešanai jānotiek cieņpilni.
Visbiežāk bažas saistībā ar vakcīnām ir par to efektivitāti un drošību. Cilvēkus īpaši satrauc tas, ka šoreiz vakcīnu izstrādē tiek uzsvērts ātrums. Daudzi var nospriest, ka izmēģinājumi notiek steigā, saīsinot kādus posmus, tāpēc vakcīna var būt nedroša.
Tāpēc jāizskaidro, kā, cik stingri un atbilstoši procedūrām notiek vakcīnas drošības pārbaude tās izstrādes laikā, un kā notiks tālākā uzraudzība pēc vakcīnas nonākšanas apritē.
Veselības aprūpes iestāžu informācijas materiālos arī jābūt precīzi aprakstītām iespējamām blaknēm. Vakcīna var izraisīt, piemēram, apsārtumu vai pietūkumu injicēšanas vietā, kā arī dažus gripas simptomus.
Tas nenozīmē, ka vakcīna ir bīstama. Tomēr, ja cilvēki nebūs sagatavoti iespējamām blaknēm, viņi var nodomāt, ka tikuši maldināti.
4. Tā kā informācija par Covid-19 tiek pastāvīgi atjaunota, runājiet par to atklāti.
Ekspertiem un ierēdņiem atklāti jārunā par to, kas tieši pašlaik ir zināms par vakcīnas efektivitāti. Iespējams, būs nepieciešams injicēt vairāk nekā vienu devu, vai ari būs jāvakcinējas katru gadu kā pret gripu.
Pat tad, kad vakcīna kļūs plaši pieejama, visdrīzāk, būs jāturpina ievērot fiziskā distancēšanās un citi drošības pasākumi.
Apstākļos, kad ātri attīstās pandēmija, grūti ievērot pēctecību – tas bija īpaši redzams, mainoties informācijai par ierobežošanas pasākumiem un masku valkāšanas prasībām. Lai uzturētu uzticību vakcīnai, varas iestādēm labāk būt atklātām un informēt par apsvērumiem, kādos balstīti to lēmumi, kā arī atzīt, ka var būt izmaiņas, parādoties jaunai informācijai par šo slimību.
5. Jāveido atgriezeniskā saikne un jāseko uzticības līmenim.
Ar laiku attieksme pret vakcīnām, visticamāk, mainīsies, tāpēc, izmantojot uzticamas aptaujas, jāseko sabiedriskās domas izmaiņām.
Sodi nav pieļaujami
Austrālijas ekspertes arī īpaši brīdina, ka būtu bīstami sodīt par atteikšanos vakcinēties. Pēc viņu domām, pirmajai prioritātei jābūt apstiprināt, ka vakcīna pret Covid-19 ir droša un efektīva, un tad par to informēt visu sabiedrību. Mērķa grupām vakcinēšanai jābūt precīzi noteiktām, vakcīnām jābūt brīvi pieejamām.
Par vakcinēšanās obligātumu var sākt runāt tikai gadījumā, ja koronavīrusa izplatības ātrums strauji palielinās, visas iepriekš minētās metodes ir izmēģinātas, bet brīvprātīgās vakcinēšanās līmenis joprojām ir nepietiekams, uzskata pētnieces. Un pat šajā gadījumā jābūt īpaši uzmanīgiem attiecībā uz sodiem, sociālo pabalstu ierobežošanu vai kādām citām sankcijām par atteikšanos vakcinēties, jo šīs metodes padziļina sociālo nevienlīdzību.
"Varas iestāžu atklātība un sabiedrības dalība uzticības vakcinācijai nostiprināšanā kopā ar drošu un efektīvu vakcīnu kļūs par mūsu labāko iespēju atgriezties pie dzīvesveida, kāds mums bija līdz Covid-19 pandēmijai," rezumē "The Conversation" autores.
Rakstu krievu valodā lasiet Rus.lsm.lv!
