Pat pēc optimistiskākajām aplēsēm šo ražošanas un loģistikas uzdevumu izpilde var prasīt gadus, raksta akadēmiskais portāls "The Conversation".
Šobrīd tiek izstrādātas vairāk nekā 250 potenciālās vakcīnas. Pētnieki testē 43 vakcīnas klīniskos izmēģinājumos ar cilvēkiem, un vismaz 91 vakcīna tiek aktīvi pētīta izmēģinājumos ar dzīvniekiem. Vienu no vakcīnām, kurai veikti klīniskie izmēģinājumi ar cilvēkiem – Krievijā izstrādāto "Sputņik V" – jau atļāvis izmantot Krievijas nacionālais regulators. Tiek ziņots arī, ka Ķīnā sertificēta izmantošanai šajā valstī izstrādāta vakcīna. Rietumu speciālisti un uzraudzības institūcijas pagaidām pauž skepsi par šiem abiem preparātiem.
Taču, pat ja tiks pārliecinoši pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un efektīvas, lielākā daļa ar vakcināciju saistīto nopietno problēmu vēl ir priekšā, norāda "The Conversation".
Uzdevums numur viens: ražošana
Pirmais nopietnais uzdevums pēc izstrādāšanas un apstiprināšanas attiecīgajās institūcijās ir tāda vakcīnas daudzuma saražošana, kas būtu pietiekams, lai sāktu vakcinācijas programmas dažādās valstīs. Pēc viena no vērtējumiem, globālās jaudas dod iespēju saražot 6,4 miljardus vakcīnu devu gadā (runa ir par vienreizējām pretgripas vakcīnas devām).
Pasaules iedzīvotāju skaits pašlaik ir vairāk nekā 7,8 miljardi cilvēku. Līdz ar to, lai izgatavotu tādu vakcīnas daudzumu, kas būtu nepieciešams visas cilvēces vienreizējai vakcinācijai, vajadzīgs vismaz gads un divi mēneši. Jāņem arī vērā, ka dažas vakcīnas imunitātes sasniegšanai pret Covid-19 būs jāinjicē divas vai trīs reizes. Tas pagarinātu globālās vakcinācijas kampaņas ilgumu divkārt vai trīskārt, bet tā ir jāīsteno ātri, īpaši ja izrādīsies, ka vakcīnas radītā imunitāte saglabājas tikai kādu laiku.
Pēc Starptautiskās farmācijas ražotāju un asociāciju federācijas aplēsēm, lai sasniegtu pietiekamu imunitātes līmeni globālā mērogā (apmēram 80% pasaules iedzīvotāju), izmantojot vakcīnu, kas jāinjicē divas reizes,
vajadzētu 12 līdz 15 miljardus devu, un tas apmēram divkārt pārsniedz vakcīnu ražošanas kopējās gada jaudas visā pasaulē.
Ja farmācijas rūpnīcas sāktu ražot tikai vakcīnu pret Covid-19, tas izraisītu to, ka sāktu trūkt vakcīnas pret citām slimībām, tostarp pret tādām bērnu slimībām kā masalas, masaliņas un cūciņas.
Tādējādi prioritātes piešķiršana tikai vakcīnai pret Covid-19 varētu maksāt daudz dzīvību.
Ražošanas stadijā var rasties arī mazākas problēmas. Tā, piemēram, vakcīnas fasēšanai būtu vajadzīgas miljardiem stikla ampulu – tas nozīmē, ka jāpalielina arī to ražošana. Tas pats attiecas uz vienreizlietojamām šļircēm. Piemēram, ASV ik gadu tiek saražotas 660 miljoni vienreizlietojamo šļirču, bet, pēc ASV valdības oficiālajām aplēsēm, Savienoto Valstu iedzīvotāju vakcinācijai pret Covid-19 būs vajadzīgs papildu 850 miljoni šļirču.
"Vakcīnu nacionālisms" saskaņā ar rezervēšanas līgumu
Ņemot vērā to, cik ierobežotas ir ražošanas jaudas, valstu valdības ir parakstījušas rezervēšanas līgumus ar vakcīnu ražotājiem, lai varētu vakcīnas garantēti iepirkt, kad tās būs pieejamas. Šie konfidenciālie līgumi lielākoties tiek parakstīti slepeni. Cenas arī mēdz būt atšķirīgas atkarībā no valstu maksātspējas un no tā, kurš pēc kārtas rindā ir potenciālais pircējs.
Tas nozīmē, ka valstis, kuras var atļauties slēgt rezervēšanas līgumus par vakcīnu iegādi, saņems pirmās,
bet nabadzīgākām valstīm būs jāgaida ilgāk.
Nesen jau bijuši vismaz divi šādi precedenti. 2007. gadā Indonēzijas varas iestādes konstatēja, ka tām nav iespēju iegādāties vakcīnu pret "putnu gripu" H5N1, lai gan valsts bija viena no vissmagāk cietušajām šajā epidēmijā. Tas notika tāpēc, ka dažas bagātākas valstis jau bija parakstījušas līgumus par vakcīnas iegādi. Pret to protestējot, Indonēzija uz laiku pārtrauca iesniegt Pasaules Veselības organizācijai (PVO) vīrusa paraugus. 2009. gadā bagātās valstis nopirka gandrīz visus vakcīnas pret H1N1 krājumus, pastumjot malā mazāk turīgās zemes, atgādina "The Conversation".
Kopš šīs pandēmijas paša sākuma notikušas diskusijas par vakcīnas sadales taisnīgumu. PVO un globālā vakcīnu alianse "Gavi" izvērsušas iniciatīvu COVAX, kas izvirzījusi par mērķi ātru un vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām pret Covid-19 un divu miljardu vakcīnas devu piegādi līdz 2021. gada beigām.
Šai iniciatīvai pievienojušās valstis, kurās mīt 60% pasaules iedzīvotāju. Tomēr bijuši arī gadījumi, kad valstu valdības mēģinājušas iegūt prioritāru piekļuvi vakcīnām. Piemēram, pēc Vācijas valdības augsta ranga pārstāvju sniegtās informācijas, vēl martā ASV prezidents Donalds Tramps izteicis slepenu priekšlikumu par summu viens miljards dolāru Vācijas kompānijai "CureVac" (tobrīd tā bija viena no vadošajiem pretendentiem vakcīnas pret Covid-19 radīšanai), lai "CureVac" vakcīnu izstrādātu tikai ASV vajadzībām. (Par "vakcīnu nacionālisma" fenomenu LSM.lv jau rakstīja.)
Uzdevums numur divi: glabāšana un piegāde
Otrā būtiski svarīgā problēma ir izplatīšana. Lielākā daļa vakcīnu jāglabā ledusskapjos, un tas kļūs par problēmu daudzos pasaules reģionos, kur elektroapgādes pārtraukumi ir ierasta lieta. Pēc PVO vērtējuma, līdz 50% saražoto vakcīnu pret citām slimībām vienkārši tiek izmestas, un bieži vien tas notiek tāpēc, ka nav saglabāts temperatūras režīms piegāžu ķēdēs.
Ja vakcīnas pret Covid-19 izrādīsies "kaprīzas", to piegāde būs jāveic, ievērojot stingrākas temperatūras prasības. Daži no prototipiem jāglabā un jāpārvadā temperatūrā līdz pat -80°C.
Tas radīs problēmas esošajām medicīnas preparātu piegādes ķēdēm, kurās vakcīnas vairākumā gadījumu tiek transportētas un glabātas temperatūrā +2–8°C.
Līdz ar to reģionos ar karstu klimatu un ierobežotu "ledusskapju ķēdes" loģistikas infrastruktūru (bet tieši šajā kategorijā ir daudzas biezi apdzīvotas Āfrikas, Dienvidamerikas un Āzijas valstis) radīsies lielas problēmas. Pēc Pasaules Ekonomikas foruma vērtējuma, šādu apstākļu dēļ vakcinācija var aptvert tikai 2,5 miljardus pasaules iedzīvotāju. Daļai no problēmām asums droši vien mazināsies, ja vakcīnām, kas nonāks masveida ražošanā, tik stingrs glabāšanas režīms nebūs nepieciešams. Tomēr arī šādā gadījumā loģistikas mērogs būs gigantisks.
8000 lidmašīnu un miljardiem ampulu
Tā kā vakcīnas jāizplata pēc iespējas ātrāk, lieliem attālumiem būs nepieciešami aviopārvadājumi. Pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem, lai 7,8 miljardi cilvēku varētu saņemt katrs vienu vakcīnas devu, būs vajadzīgas 8000 "Boeing 747" klases lidmašīnas (visā šī modeļa ražošanas vēsturē – kopš 1968. gada – izgatavoti apmēram pusotrs tūkstotis šo lidaparātu), kuru kravas nodalījumi turklāt būs steidzami jāaprīko ar saldēšanas ierīcēm. Un pārvadājumi jāsāk plānot jau tagad.
"Droša vakcīnu pret Covid-19 piegāde kļūs par gadsimta misiju globālajai gaisa kravu pārvadājumu nozarei,"
paziņojis IATA ģenerāldirektors Aleksandrs de Žinjaks."Mēs aicinām valdības uzņemties vadību nolūkā veicināt sadarbību visā loģistikas ķēdē, lai telpas un aprīkojums, drošības risinājumi un robežšķērsošanas procesi būtu gatavi milzīgajam un sarežģītajam uzdevumam, kāds mūs gaida," viņš piebildis.
Vēl viena problēma vakcīnas nogādāšanā līdz "gala patērētājam" ir simtiem miljonu papildu darba roku veselības aizsardzības sistēmās, kas būs nepieciešamas, lai īstenotu kampaņu saprātīgos termiņos. Būs vajadzīga arī sarežģīta datorizēta vakcīnu un vakcinēto cilvēku uzskaites sistēma, bet pat ASV veselības aizsardzības amatpersonas Misisipi štatā strādā ar faksa aparātiem un, pēc vietējā ierēdņa teiktā, tehnoloģiju ziņā joprojām ir "tumsības laikmetā", jo trūkst finansējuma. Var tikai iztēloties, kas notiek veselības aprūpes sistēmās mazāk attīstītās valstīs.
Uzdevumi ir milzīgi, taču ne neizpildāmi.
Jo vairāk darba šīs misijas plānošanā un īstenošanā valdības un privātie uzņēmumi paveiks jau tagad, jo agrāk pasaules iedzīvotāji saņems tik ļoti nepieciešamās vakcīnas pret Covid-19, rezumē "The Conversation".
