Francijā spēkā stājies vēl viens, pēc skaita trešais valsts mēroga karantīnas režīms, lai iegrožotu atkal pieaugošo Covid-19 izplatību, kas pārslogojusi slimnīcas.
Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka nākamo nedēļu laikā dažādos pasākumos, tostarp futbola mačos, tiks izmēģināta „Covid statusa sertifikācijas” jeb "vakcinācijas sertifikātu” sistēma. Dauningstrīta apstiprinājusi, ka Lielbritānija plāno izdot personu apliecinošu dokumentu, kurš norāda uz to, vai cilvēki ir vakcinēti, vai viņiem ir antivielas un vai tests, ja tāds bijis, ir negatīvs. Šo sistēmu plānots izmēģināt neskatoties gan uz leiboristu, gan paša premjerministra Borisa Džonsona partijā esošo politiķu pretestību.
Tallinā Lieldienu brīvdienās sākuši darbu divi masu vakcinācijas centri. Piektdien un sestdien pret Covid-19 tur sapotēti 4230 cilvēki, tomēr temps esot pārāk lēns. Pašlaik potēties pret Covid-19 var cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, kā arī tie par 60 gadiem vecākie iedzīvotāji, kuri ir riska grupās. Tomēr apmēram 40% to, kas sestdien, 3.aprīlī, tika sapotēti vienā no centriem, bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem.
Pasaulē ir vairākas valstis, kas pakļautas īpaši stingrām starptautiskajām sankcijām, piemēram, Irāna kodolbruņošanās vai Venecuēla cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Bet kas notiek ar šīm valstīm Covid-19 pandēmijas laikā, kad nepieciešamas vakcīnas un medicīnas aprīkojums no ārpuses? To pētīja LTV žurnāliste Anna Ūdre, viņa arī sazinājās ar cilvēkiem, kas dzīvo šajās valstīs.
Kristieši visā pasaulē rīt atzīmēs Lieldienas, kas ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem baznīcas kalendārā. Jau otro gadu pēc kārtas koronavīrusa Covid-19 izplatības dēļ Lieldienās daudzviet baznīcu durvis būs slēgtas. Tomēr tas nenozīmē, ka nenotiks svētku dievkalpojumi. Aizvadītajā gadā draudzes ir iemācījušās pielāgoties, lai sociālās distancēšanās laikmetā nezaudētu saikni ar ticības māsām un brāļiem.
Eiropas Savienības vadība pēdējā laikā saņēmusi daudz kritikas par problēmām ar vienoto Covid-19 vakcīnu iepirkumu un pārāk lēno vakcinācijas gaitu daudzās dalībvalstīs, taču Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs uzskata, ka atsevišķām dalībvalstīm sarunās ar farmācijas kompānijām būtu klājies vēl grūtāk.