Tiesa, ir jāņem vērā divas būtiskas lietas – Eiropas Savienībā (ES) ir brīva darbaspēka kustība, līdz ar to strādāšanai citā ES valstī nav vajadzīga īpaša reģistrācija vai darba atļauja. Tas nozīme, ka ļoti precīzi uzskaitīt visus aizbraukušos nemaz nav iespējams. Turklāt šajos gados uz mūsu valsti ir imigrējuši arī cilvēki no citām valstīm un daļa cilvēku arī ir atgriezušies no saviem peļņas darbiem ārvalstīs.
Pēc CSP datiem kopš 1991.gada uz mūsu valsti ir pārcēlušies nedaudz vairāk nekā 163 tūkstoši cilvēku, pērn šādu cilvēku bija nedaudz vairāk nekā astoņi tūkstoši.
Taču, vērtējot aizbraukušo statistiku, ir jāizšķir vairāki tā saucamie emigrācijas viļņi. Pirmais bija vērojams uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, proti, no 1991. līdz 1994. gadam no Latvijas izbrauca vairāk nekā 150 tūkstoši iedzīvotāju. Viņi galvenokārt devās uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm, kur ietilpst virkne bijušo PSRS republiku. Galvenais iemesls – PSRS armijas izvešana no Latvijas, kurai sekoja gan šeit dzīvojošo armijnieku pašu, gan viņu ģimenes locekļu aizbraukšana. Par šo emigrāciju Latvijā netiek daudz runāts. Tas bija politisks lēmums, turklāt laikā, kad būtiski mainījās Latvijas tautsaimniecība, ļoti straujo iedzīvotāju skaita samazinājumu īpaši neviens nejuta.
Starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām
Dati: CSP
Par otro emigrācijas vilni nosacīti var uzskatīt laiku no 2000. gada līdz 2004. gadam. Piecu gadu laikā no Latvijas aizbrauca teju 99 tūkstoši iedzīvotāju. 2000.gadā strauji sāka pieaugt to iedzīvotāju skaits, kas izvēlējas doties uz Eiropas Savienības valstīm. Jāpiebilst, ka Latvija 2000.gadā sāka iestāšanas sarunas ES un bija skaidrs, ka tuvāko gadu laikā tā kļūs par šīs savienības dalībvalsti. Tiesa, laikā no 2000. līdz 2003.gadam visvairāk iedzīvotāju joprojām devās NVS virzienā, taču, jau sākot ar 2003.gadu, par galveno mērķi sāka kļūt pārtikusī Eiropa.
Tie bija pirmie ekonomiskie emigranti no Latvijas, kas meklēja darba un peļņas iespējas. Jāatgādina, ka 2000.gadā bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,4%.
Arī šo cilvēku aizbraukšana īpašu satraukumu tālaika politiķos neradīja. Taču tas ļoti sāpīgi skāra tautsaimniecību turpmākajos gados, praktiski uzreiz pēc Latvijas iestāšanās ES, kad sākās strauja ekonomikas izaugsme un sāka trūkt arī darbaroku. 2005.gadā bezdarbs bija vairs tikai 10%, savukārt vēl pēc diviem gadiem – 2007.gadā – bezdarbs bija vairs tikai 6,1%. Latvijas ekonomika auļoja uz priekšu. Diemžēl tas strauji beidzās – punktu pielika globālā finanšu un ekonomikas krīze un pašu mājās izpūstā nekustamā īpašuma burbuļa plīšana.
Trešais emigrācijas vilnis – laiks no 2008.gada līdz 2012.gadam. Kopumā piecu gadu laikā no Latvijas aizbrauca vairāk nekā 160 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem vairāk nekā 120 tūkstoši uz ES valstīm.
Lai arī globālie satricinājumi skāra daudzas ES valstis, tomēr tik smaga situācija kā Latvijā bija reti kur. 2009.gadā bezdarba līmenis sasniedza 17,5%, bet vēl pēc gada bez darba bija jau teju katrs piektais Latvijas darbaspējīgais iedzīvotājs.
Diemžēl, lai arī pēc 2012.gada emigrācijas temps nedaudz samazinājās, taču tas joprojām ir vērtējams kā ļoti augsts. No 2013.gada līdz 2016.gada, proti, četru gadu laikā mūsu valsti vien ir pametuši vairāk nekā 82 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem vairāk nekā 61 tūkstotis ir pievienojies saviem tautiešiem ES, galvenokārt izvēloties tā saucamās ''vecās Eiropas'' valstis.
Secinājumi – no 1991. līdz 2016.gadam no Latvijas izbraukuši 600 tūkstoši iedzīvotāju. Uz Latviju pārcēlušies nedaudz vairāk nekā 163 tūkstoši. Migrācijas bilance diemžēl ir negatīva, joprojām krietni vairāk cilvēku aizbrauc, nekā atgriežas vai iebrauc Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.
Kopējā starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa gadiem
Dati: CSP
No kopējā izbraukušo skaita visvairāk cilvēku devušies uz ES dalībvalstīm - 270 tūkstoši. Tas ir kļuvis populārs virziens tieši pēdējos gados un galvenokārt saistīts ar ekonomiskie mērķiem. Savukārt uz NVS valstīm emigrējuši vairāk nekā 264 tūkstoši. Lielā mērā šī emigrācija bija saistīta ar politiskiem notikumiem pagājušā gadsimta 90.gados. Atlikušie – vairāk nekā 65 tūkstoši - jaunas mājas atraduši citās valstīs un reģionos, kā arī citos kontinentos.