Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā (EP) pirmo reizi tika ievēlēts 2009. gadā no partijas “Jaunais laiks”. Vēlāk tā pārtapa par “Vienotību”. Un 2014. gadā Kariņš startēja jau no tās saraksta ar ceturto numuru, ar kādu arī iekļuva Eiropas Parlamentā.
Bijusī ministre, Rīgas domes un Saeimas deputāte Inese Vaidere pirmo reizi Eiropas Parlamentā (EP) ievēlēta jau 2004. gadā. Toreiz viņa startēja no tobrīd opozīcijā esošās partijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta. 2008. gadā Vaideres un „tēvzemiešu” ceļi šķīrās un viņa pievienojās „Pilsoniskajai savienībai”. No šīs partijas saraksta viņa tika ievēlēta 2009. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlāk „Pilsoniskā savienība” iekļāvās „Vienotībā”.
Bijušais un esošais aizsardzības ministrs, kā arī bijušais ārlietu ministrs un Saeimas deputāts Artis Pabriks Eiropas Parlamentu (EP) pameta, lai pēdējās Saeimas vēlēšanās kandidētu uz premjera krēslu no "Attīstībai Par!" saraksta. Pēc Pabrika ievēlēšanas Saeimā viņa vietā Briselē atgriezās divkārtējais bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Lai gan nākamais rindā uz šo amatu bija "Jaunās Vienotības" politiķis Ojārs Ēriks Kalniņš, viņš no EP deputāta mandāta atteicies, jo tika ievēlēts 13. Saeimā. Savukārt Šadurskis Saeimas deputāta mandātu neieguva, paliekot pirmais "aiz strīpas".
Bijusī Latvijas vēstniece ANO un Francijā, vēlāk Latvijas ārlietu ministre. Sandra Kalniete Eiropas Parlamentā (EP) ir jau divus sasaukumus. Pirmo reizi, pirms desmit gadiem, Eiropas Parlamentā viņu ievēlēja no "Pilsoniskās savienības". Uz otro termiņu – no "Vienotības" saraksta. Sandra Kalniete bijusi nu jau likvidētās partijas "Jaunais laiks" biedre un no šī saraksta ievēlēta Saeimā, tad iestājās partijā "Pilsoniskā savienība", kas vēlāk apvienojās ar partiju "Vienotība".
Bijušais finanšu, vēlāk īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām un satiksmes ministrs ir Roberts Zīle - viens no visvairāk pieredzējušajiem Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā (EP). 2004. un 2009. gadā ievēlēts no „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta, bet 2014. gadā, pēc „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iekļaušanās Nacionālajā apvienībā kļuva par vienīgo šīs apvienības pārstāvi Eiropas Parlamentā. 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 39 tūkstošus plusu un 2640 svītrojumus.
Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par vienu mēnesi - 25. maijā izvēlēsimies savus nākamos astoņus pārstāvjus. Tomēr, ja šobrīd pajautātu - kuri ir šī sasaukuma pārstāvji no Latvijas –, tas būtu izaicinājums ne vienam vien. Kāds no deputātiem ir bijis redzamāks, kāds ne tik daudz un vairāk izmantojis darba piedāvātās ceļošanas iespējas. Latvijas Radio apkopojis informāciju par katru EP deputāta darbu. Piedāvājam izvērtējumu par eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku un viņas aizstājēju Miroslavu Mitrofanovu.
25 .maijā Latvijas vēlētāji balsos par nākamajiem valsts pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP), bet, ja šobrīd pajautātu - kuri ir šī sasaukuma pārstāvji no Latvijas –, tas būtu izaicinājums ne vienam vien. Kāds no deputātiem ir bijis redzamāks, kāds ne tik daudz. Latvijas Radio apkopojis informāciju par katru EP deputāta darbu. Piedāvājam izvērtējumu par eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu.
Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par vienu mēnesi - 25. maijā izvēlēsimies savus nākamos astoņus pārstāvjus. Tomēr, ja šobrīd pajautātu - kuri ir šī sasaukuma pārstāvji no Latvijas –, tas būtu izaicinājums ne vienam vien. Kāds no deputātiem ir bijis redzamāks, kāds ne tik daudz un vairāk izmantojis darba piedāvātās ceļošanas iespējas. Latvijas Radio apkopojis informāciju par katru EP deputāta darbu. Piedāvājam izvērtējumu par eiroparlamentārieti Ivetu Griguli-Pētersi.