Marta un Ervīns Vutnāni saimnieko Preiļu novada Sīļukalna pagastā. Ervīns kopā ar tēvu 100 hektāru platībā audzē graudus un kartupeļus, bet Marta – krūmmellenes un dārzeņus. Jaunā ģimene arī nopirkusi bijušo Sīļukalna bērnudārzu, kur attīsta dārzeņu, ogu un augļu pārstrādi, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Preiļu novads
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 15 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 15 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
3 vietas
LATGALES PARTIJA,
Jaunā VIENOTĪBA
3 vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
3 vietas
APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI,
Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība",
Jaunā konservatīvā partija
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
2 vietas
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
1 vieta
Zaļo un Zemnieku savienība
1 vieta
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Latvijā sācies 24 stundu tiešsaistes "Līdzdalības hakatons", kurā vietējo kopienu pārstāvjiem no visas Latvijas ir iespēja attīstīt līdzdalības idejas un risinājumus savās vietējās kopienās. Pērn šajā hakatonā Preiļu novada Pelēči attīstīja un pēc tam realizēja ideju par ciema stāstu digitalizēšanu, saņemot finansējumu 300 eiro apmērā. Tā uz vairākām Pelēču ielām ir izvietoti kvadrātkodi jeb QR kodi, caur kuriem ikvienam ir iespēja noklausīties kādu ielas stāstu.
Kā Līgo pušķis nav iedomājams bez rudzupuķēm, tā Latgales folkloras saimes buķete tik krāšņa nebūtu bez "Naktineicēm", kas tās pašas rudzupuķes latgaliski vien ir. Viss sākās pirms 70 gadiem, kad kolhozā Preiļu rajonā sanāca kopā sievas – dziedātājas un teicējas, lai dibinātu savu etnogrāfisko ansambli.
Mazās lauku skolas Preiļu un Ludzas novados mēģina ieviest skolās "zviedru galda" ēdināšanu, tādējādi dažādojot skolu ēdnīcu ēdienkarti un ļaujot bērniem izvēlēties pusdienu maltītes. Četras šo novadu skolas kopīgi ar partneriem no Igaunijas nolēmušas iesaistīties Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā, lai pārtikas sagatavē vairāk izmantotu vietējos resursus un mazinātu ēdienu atkritumu daudzumu.
Patērētājiem aizvien nozīmīgāk kļūst uzturā lietot vietējo pārtiku, kā arī būt informētiem par pārtikas izcelsmi un kvalitāti. Savukārt pārtikas ražotājiem ir būtiski apzināties, ka precei ir pieprasījums un noiets. Preiļu novada pašvaldība sākusi darbu pie sadarbības tīkla izveides, lai ar vietējo, kvalitatīvu un drošu pārtiku apgādātu visas pašvaldības iestādes, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus – bērnudārzus, skolas, pansionātus, slimnīcu.