Papildināts 8:29
Ārzemēs
Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" vēsta, ka parlaments tuvāko nedēļu laikā apstiprinās tā saukto "ārvalstu aģentu" likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā. Šis likumprojekts izraisījis lielus protestus Gruzijas sabiedrībā, jo daudzi uzskata, ka tas ir Krievijas iedvesmots un apdraud Gruzijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai.
Ukrainas Ārlietu ministrija iepazīstinājusi sabiedrību ar mākslīgā intelekta izveidotu ministrijas pārstāvi, lai iestādes vārdā turpmāk sabiedrību informētu par konsulārajām aktualitātēm. Pārstāvei dots vārds Viktorija Šī, bet pārstāves izskats un balss aizgūta no ukraiņu dziedātājas un influenceres Rozālijas Nombres, kura tam devusi piekrišanu.
Kamēr Ukraina vēl gaida ASV militāro palīdzību, Ukrainas aizstāvjiem nākas izcīnīt ļoti smagas kaujas Donbasā, īpaši Časivjaras apkārtnē. ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi secinājuši, ka Krievijas armija palēninājusi virzību pie Avdijivkas, lai uzkrātu rezerves un virzītos uz priekšu Časivjaras virzienā. Jo ātrāk amerikāņu palīdzība sasniegs fronti, jo ātrāk Ukrainai būs iespējams Krievijas ofensīvu apturēt.
Amerikas Savienotajās Valstīs, turpinoties studentu protestiem pret karu Gazas joslā, policija Ņujorkā izklīdinājusi un arestējusi jauniešus, kas bija iebarikādējušies vienā no Kolumbijas Universitātes pilsētiņas ēkām. Policijas reids noticis laikā, kad vairāku universitāšu vadītāji ASV nedēļām ilgi cīnās, lai ierobežotu palestīniešus atbalstošās demonstrācijas, kas norisinās daudzas studentu pilsētiņās.
Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā (ES). Katra valsts gāja savu attīstības ceļu, taču visas kopīgi skāra daudzi izaicinājumi, to vidū dažādas krīzes. Kā šīs valstis attīstījušās un kā salīdzināmas gan politiski, gan ekonomiski?
Sapnis par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) drīz kļūs par realitāti Ukrainai, Balkānu valstīm, Moldovai un Gruzijai. Šādu pārliecību otrdien videouzrunā Prāgas pilī rīkotās konferences dalībniekiem, kas bija sapulcējušies par godu 20. gadadienai kopš Čehijas iestāšanās ES, paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Diskusijas par iespējamo kodolieroču izvietošanu Polijas teritorijā padziļinājušas nesaskaņas starp valsts prezidentu Andžeju Dudu un premjerministra Donalda Tuska valdību. Atsevišķu valdības locekļu neizpratni izsaukuši Dudas paziņojumi par Polijas gatavību uzņemt NATO kodolieročus, lai atturētu Krieviju no iespējama militāra uzbrukuma. Viņi apgalvo, ka prezidents savus paziņojumus nav saskaņojis ar valdību.