Ārzemēs
Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien noraidīja bažas, ka plānotā ASV tāla darbības rādiusa raķešu izvietošana Vācijā varētu novest pie attiecību eskalācijas ar Krieviju, un sacīja, ka tās palīdzēs novērst karu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņoja, ka viņš nepiekritīs nekādai sadarbībai nākotnē starp NATO un Izraēlu, kamēr turpinās karš Gazas joslā.
Somijas parlaments piektdien atbalstījis likumu, kas piešķir šīs valsts robežsargiem tiesības atraidīt migrantus, kas no Krievijas puses mēģina nelikumīgi ieceļot Somijas teritorijā. Iepriekš migrantu pieplūduma dēļ Somija bija spiesta slēgt sauszemes robežu ar Krieviju.
NATO samita noslēgumā ASV prezidents Džo Baidens piedzīvoja nepatīkamus brīžus, kad nosauca Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski par "prezidentu Putinu" un sajauca viceprezidenti Kamalu Herisu ar savu konkurentu Donaldu Trampu. Taču šīs kļūdas, vismaz pagaidām, nav mazinājušas Baidena apņēmību turpināt cīņu par atkārtotu ievēlēšanu ASV prezidenta amatā.
Ukrainas karavīri frontē cer, ka rietumvalstu palīdzība neatslābs un turpināsies. NATO valstu vadītāji samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro vērtībā, lai palīdzētu ukraiņiem cīnīties pret Krieviju.
Humānās palīdzības kravu pagaidu piestātne Gazas joslā drīzumā pārtrauks darbību. Tā paziņojušas ASV amatpersonas.
Reaģējot uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizīti Krievijā, Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstis nesūtīs nevienu ministru uz Ungāriju tās Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, vēsta tīmekļa izdevums "Euractiv" un citi mediji.
Sašutuma vilni Vācijā izraisījusi ASV raidsabiedrības CNN ziņa par Krievijas mēģinājumu nogalināt ieroču ražošanas uzņēmuma "Rheinmetall" vadītāju Armīnu Papergeru. Kā vēsta telekanāls, atsaucoties uz vairākām anonīmām amatpersonām, slepkavības mēģinājums tika novērsts, pateicoties amerikāņu un vācu izlūkdienestu sadarbībai.
Pasaule aizvadīto piecu gadu laikā ir pietuvojusies bezdibenim. Šādu secinājumu savā runā piektdien inaugurācijas ceremonijas laikā pauda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Viņa otrais pilnvaru termiņš sācies laikā, kad Lietuvai netrūkst nedz iekšpolitisku, nedz ārpolitisku izaicinājumu.
Šonedēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā notika kas visai neparasts – vienā no sēžu zālēm skanēja ne tikai nopietnas runas, bet arī latviešu dziesmas. Noslēdzoties amata pilnvaru termiņam, no Latvijas ievēlētais tiesnesis atvadu pasākumā tradicionālās runas vietā izvēlējās uzstāties kopā ar latviešu kori. Šis ir pirmais šāds gadījums ECT vēsturē, bet ģimeņu koris "Staro" ir pirmais latviešu koris, kas dziedājis šajā starptautiskajā institūcijā.
Francijas, Vācijas, Itālijas un Polijas valdības parakstījušas vienošanos kopīgi izstrādāt jauna tipa spārnotās raķetes ar vairāk nekā 500 kilometru darbības rādiusu, kuras tiks palaistas no zemes.
Divi Krievijā dzimuši Austrālijas pilsoņi tiek apsūdzēti par spiegošanu Krievijas labā.
Lietuvas galvaspilsēta Viļņā piektdien, 12. jūlijā, plānota prezidenta Gitana Nausēdas inaugurācija otrajam amata termiņam. Viņš pārliecinoši uzvarēja 26. maijā notikušo prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Vissliktākā situācija šobrīd ir Ukrainas frontes centrālajā daļā, Donbasa telpā, savukārt Luhanskas apgabals ir okupēts par 95%, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš.
Izraēlā turpinās diskusijas par Augstākās tiesas lēmumu atļaut iesaukt militārajā dienestā ultraortodoksālos ebrejus. Šķietami specifiskais jautājums iegūst citu jēgu, ja atceras, ka reliģiskās tradīcijas stingri ievēro vairāk nekā miljons ebreju jeb 13% no valsts iedzīvotājiem.
Izmantotu tekstilmateriālu pārstrādi sāk attīstīt arī lielākajā to ražotājvalstī – Ķīnas Tautas Republikā. Tomēr izmesto apģērbu pārstrādi citos materiālos vai atkārtotu izmantošanu šeit kavē gan juridiski šķēršļi, gan cilvēku paradumi un loģistikas problēmas.
Akmeņu nogruvumā ogļraktuvēs Polijas dienvidos gājis bojā viens, bet pazudis viens ogļracis. Kā iespējamo negadījuma iemeslu speciālisti min raktuvju slikto tehnisko stāvokli.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 11. jūlija fotogrāfijas.
Krievijas vadāmo aviobumbu triecienā Harkivas apgabala ciemam gāja bojā trīs cilvēki. Uzbrukumā cietušas privātmājas. Bet uzbrukumos Doneckas apgabala Mirnohradai un Raihorodkai gāja bojā pusaudzis, ievainojumus guvuši 17 cilvēki.
Austrālija ir apsolījusi Ukrainai sniegt militāro palīdzību 250 miljonu dolāru apmērā, paziņojis Austrālijas aizsardzības ministrs Ričards Mārlss.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
