Ekonomika
Ģeopolitiskā situācija atstāj savu nospiedumu uz tūrisma nozari – vairs nebrauc tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, mazāk arī tūristu no Eiropas valstīm, bet vairāk no Lietuvas. Daudzviet valda skepse, ka Latgale ir sarkanā līnija, kur braukt nav droši. To izjūt tūrisma nozares pārstāvji arī Daugavpilī, kuri norādījuši, ka pilsētai jābūt aktīvai, lai zaudēto tūristu vietā piesaistītu tūristus no citām valstīm un iekšzemes.
Nepilnus 2 miljonu eiro Kultūras ministrija (KM) šogad veltījusi reģionālās un diasporas žurnālistikas atbalstīšanai komerciālajos medijos. Vēlme rakstīt rakstus vai veidot TV un radio sižetus ir liela, pieprasītais finansējums ir divas reizes lielāks, kā programmā pieejamā summā. Par sadalījumu mediji kopumā nežēlojas – bez "pīrāga gabaliņa" palicis retais. Bažas rada tas, ka no žurnālistiem prasītās atskaites, birokrātija liedz vairāk laika veltīt satura radīšanai. Līdz ar to, vai tas vienmēr ir sabiedriski nozīmīgs, apšauba arī paši žurnālisti.
Pirms teju diviem gadiem valsts lielākie uzņēmumi – enerģētikas milzis "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" – paziņoja, ka attīstīs kopīgu projektu – vēja parkus. Tam tolaik izveidota kompānija "Latvijas Vēja parki" (LVP), kas sola nodrošināt tādas turbīnas, kādu Latvijā vēl nav, proti, to garums sasniegs teju 300 metrus. Pirmie parki darbu varētu uzsākt 2028. gadā.
Latvijā bāzētā aviokompānija SIA "SmartLynx Airlines" kopš šī gada 1. maija vairs nepiedāvā čarterlidojumus no Baltijas valstīm, tā vietā koncentrēsies uz savu pamatbiznesu – gaisa kuģu apkalpes, apkopes un apdrošināšanas (ACMI) pakalpojumiem, sarunā ar portālu LSM.lv sacīja "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.
Kopš Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības apstiprināšanas Finanšu ministrijas (FM) vadībā turpinās darbs pie plānotajām izmaiņām nodokļos. Tiek vērtēts viss: gan darbaspēka, gan nekustamā īpašuma, gan patēriņa nodokļi, gan citi. Kopēju risinājumu publiski prezentēs pēc apmēram mēneša – ap Jāņiem.
Siguldas novada Krimuldas pagastā uzņēmums "Latvijas finieris" šodien prezentēja unikālu koku būves piemēru – saldētavu, kura ir būvēta nevis ar ierastajām metāla plāksnēm, bet no koka. Sanākušie smaidot saka – atgriežam ikdienā koka ledusskapi. Šāda veida koka būvniecības risinājumu, ja tas izrādīsies sekmīgs, visticamāk, pielietos arī citām ēkām.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā, īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos, atzinusi Finanšu ministrija, vērtējot jaunākos bezdarba rādītājus.
Ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu cieši saistīti uzņēmēji daudzus gadus izvērsa plašu biznesu Latvijā. Viņu vidū ir gan oligarhi un politiķi, gan arī Krievijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu akcionāri. Viņu firmas, kas pārdeva daudziem iemīļotas dzīvesstila preces un savus darbiniekus pievilināja ar dāsniem bonusiem, Latvijā apgrozīja desmitiem miljonu eiro. Šie paši uzņēmēji Krievijā ar saviem lēmumiem, naudu un biznesa saitēm atbalstīja asiņaino iebrukumu un karu Ukrainā.
Lai varētu atteikties no fosilā kurināmā, galvenokārt dabasgāzes, ceturtdien, 23. maijā, Rīgā atklāta vēl viena biokurināmā katlumāja. Tajā kurinās ar šķeldu, ko iegūst arī Latvijā, tāpēc tas ir solis tuvāk enerģētiskajai neatkarībai. Tā ir otra šāda veida katlumāja, ko uzņēmums "Rīgas bioenerģija" uzbūvējis pēdējo 10 gadu laikā.
Trešdaļai Latvijas veikalos pieejamo preču ir apgrūtināta vai neiespējama iepakojuma pārstrāde, secināts pētījumā. 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas ražotājiem un tirgotājiem par šādu plastmasas iepakojumu noteiks papildu maksājumu valstij. Lai arī pārtikas ražotājiem iepakojuma maiņa nereti ir dārgs process, tomēr eksperti iezīmē, ka ilgtermiņā tas būs lētāk, nekā maksāt par nepārstrādājama materiāla izmantošanu.