Ziņas
Jauniešu saziņā latviešu valoda arvien ir dominējošā, tomēr angļu valoda reizēm tiek izmantota, lai precīzāk raksturotu kādas sajūtas vai situāciju. To atklājis Latviešu valodas aģentūras pētījums "Latviešu valodas un mūsdienās aktuālās angļu valodas izplatība un loma jauniešu vidū", kas prezentēts Valsts valodas dienā, 15. oktobrī.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") 11. oktobrī ir ierosinājis dienesta pārbaudi par "militarizētās tēlniecības kompozīcijas" ar kāpurķēžu bruņutransportieri "CVR(T)" būvniecību pie militārās bāzes "Ādaži". Ministrs uzskata, ka tā ir finansējuma nelietderīga izmantošana. Objekta kopējās izmaksas ir aptuveni 183 000 eiro.
Būtiski pieaudzis kiberuzbrukumu skaits Latvijā – tas sasniedzis augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā, tā informē kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.lv. Daļa uzbrukumu ir politiski motivēti un ir kā reakcija uz politiskiem lēmumiem vai darbībām, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu Ukrainai. Latvijā kiberdrošības apdraudējuma līmenis noteikts kā augsts kopš 2022. gada janvāra.
Finanšu ministram otrdien iesniedzot Saeimā 2025. gada valsts budžetu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") izteicās, ka starp valdību veidojošajām partijām gaidāma diskusija par pretrunīgi vērtēto "deputātu kvotu" atjaunošanu. Tomēr premjerministre šādu iespējamību noliegusi, norādot, ka koalīcijā panākta vienošanās "deputātu kvotas" neatjaunot.
Lai iedzīvotāji varētu ērtāk paust savu viedokli, iniciatīvas un iesaistīties lēmumu izstrādes un pieņemšanas stadijās, valdība otrdien, 15. oktobrī, apstiprinājusi Valsts kancelejas izstrādāto regulējumu valsts iestādēm par sabiedrības līdzdalības veicināšanu. Galvenā platforma līdzdalības iespēju nodrošināšanai ir Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP portāls), savukārt iestādēm noteikts obligāts pienākums sniegt atgriezenisko saiti par izteiktajiem priekšlikumiem.
Divās kravas automašīnās atklātas narkotisko vielu slēptuves, kurās atradās vairāk nekā 400 kg hašiša. Nelegālā krava uzieta divos robežpunktos ar Krieviju – Terehovā un Grebņevā. Abas automašīnas brauca virzienā no Latvijas uz Krieviju. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2024. gada oktobrī uzsākusi kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu lielā apmērā.
No 17. līdz 19. oktobrim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā notiks nozīmīgais Ziemeļeiropas reģiona drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference 2024". Šogad tā uzmanības centrā ir Eiropas drošības nākotne, tostarp Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, NATO 360 grādu stratēģija un globālās partnerības. Pasākumu tiešraidē varēs vērot arī LSM.lv tiešraidē.
Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi" no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas. Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties diennakts režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.
Ukrainas sabiedriskais medijs jau kopš 2014. gada pārraida tikai ukraiņu valodā, un tas netiek apspriests. Krievu valoda Ukrainā nav mazākumtautības valoda, bet gan agresora valoda, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ukrainas sabiedriskā medija valdes priekšsēdētājs Mikola Černotickijs, stāstot par to, kā Ukrainā notika gatavošanās karam un kā sabiedriskā medija žurnālisti joprojām turpina darbu kara apstākļos.
Vēsturiska nedēļa sākusies Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstī Moldovā. Tur notiks prezidenta vēlēšanas un referendums par valsts pievienošanos ES. Balsojumi noteikts, kāds būs Moldovas tālākais ģeopolitiskais kurss. Notiekošajam Moldovā rūpīgi seko gan ES, gan Krievija. Maskava pirms prezidenta vēlēšanām un referenduma aktīvi cenšas ietekmēt to iznākumu.
Šī gada labdarības maratona akcijas "Dod pieci!" tēma ir steidzami palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem valsts palīdzēt nespēj. Neatbilstība kritērijiem, ārstu konsīlija noteiktie medikamenti apmaksājamo zāļu sarakstā nav iekļauti – ar šādiem atteikuma iemesliem, un ne tikai, šogad saskārušies 125 onkoloģijas pacienti. Viņu dzīvības kopējā cena ir 3,2 miljoni eiro. Kāpēc šādas situācijas veidojas, un ko valsts plāno darīt, lai varētu palīdzēt arī šiem cilvēkiem?