Latvijā
Drīz būs pagājuši divi gadi, kopš spēkā stājās grozījumi Pašvaldību likumā, kas paredzēja veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes, tādā veidā nodrošinot lielāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā. Līvānu un Rēzeknes novadā šādas padomes darbojās arī pirms likuma ieviešanas, tikmēr citiem padomes vēl aizvien tā arī nav izveidotas. Kas attur pašvaldības, un vai iedzīvotāji vispār vēlas iesaistīties konsultatīvajās padomēs?
Z burti un Georga lentītes nav simboli, kas publiskajā vidē parādās, tikai tuvojoties 9. maijam. Valsts policijas Latgales pārvaldē nedēļas laikā konstatēti trīs atsevišķi gadījumi, kad uz ēkām vai ceļa zīmēm uztriepti Z burti. Par Krievijas agresijas, kara simbolu lietošanu Balvu novadā sākts kriminālprocess.
Pirmdien, 7. oktobrī, pārstājusi pukstēt ilggadējās "Panorāmas" žurnālistes Mirdzas Tupiņas sirds, un līdz ar viņu aizvērusies kāda liela un īpaši sirsnīga lappuse "Panorāmas" vēstures grāmatā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē vētru sociālajos tīklos izsauca Saeimas deputāta Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") publikācija, kur viņš dalījies ar Ukrainas parlamenta deputāta video, kurā atklāts korupcijas skandāls Ukrainā. Lai arī video Latvija vai tās ziedojumi nav pieminēti, Šlesers pie video uzdevis jautājumu – kur Ukrainā nonāk Latvijas saziedotā nauda? Labdarības organizācija "Ziedot.lv" gan uzsvēra – Ukraina par saņemtajiem un lietotajiem ziedojumiem Latvijai sniedz atskaites.
Asu reakciju sociālo tīklu vietnēs izsaukusi Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāra Ata Švinkas ("Progresīvie") dalība palestīniešu piemiņas pasākumā, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē. Švinka norāda, ka esot nolicis svecīti, pieminot bojāgājušos civiliedzīvotājus, kā arī, lai pievērstu uzmanību šim faktam. Premjeres birojs izvairās no Švinkas rīcības vērtēšanas, aicinot to darīt aizsardzības ministru.
Latvijā nav atļauta eitanāzija, un viens no galvenajiem nereliģiskajiem argumentiem, kāpēc šeit tai saka "nē", ir nepilnīgā paliatīvās aprūpes sistēma, ko vajagot uzlabot. Vienlaikus Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ar stāstu par latvietes Monikas pēdējo ceļojumu uz Šveici veikt eitanāziju vēstīja, ka smagi slimie cilvēki Latvijā mēdz dzīvot sāpēs. Kāda ir citu valstu pieredze, ko saka Nīderlandē 22 gadus pēc izšķiršanās par labu eitanāzijas legalizēšanai, kādi bijuši argumenti par un pret Latvijā? To pētīja "Aizliegtais paņēmiens".
Rīgas Valdorfskolā nedēļas nogalē vairāki skolēni un skolas darbinieki vērsušies pie mediķiem ar sūdzībām par gremošanas sistēmas problēmām, aģentūrai LETA apstiprināja izglītības iestādes vadītāja Māra Svilāne.
Pāris simti eiro mēnesī – tāda ir vidējā alga amatierkolektīvu vadītājiem. Lai iztiktu, viņi vada vairākus kolektīvus, strādā vēl citos darbos, atņemot laiku ģimenei un paši sev. Valsts nolēmusi piešķirt papildu ap 40 eiro mēnesī mērķdotāciju, taču tas, pēc vadītāju domām, situāciju neatrisinās. Daļa darbus pamet, citi turpina, pamatojot to tikai ar mīlestību pret latviešu kultūru un tradīcijām, tomēr atzīst, ka nezina, cik ilgi tas turpināsies.
Šā gada sākumā tika pieņemts lēmums par obligātu valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās. Likums paredz, ka izglītības iestādes vadītājs var izvēlēties – pievienot šīs stundas klāt esošajām vai arī aizstāt daļu kāda cita mācību priekšmeta laika. Oktobra sākumā daudzās skolās un tehnikumos norisinājās pirmās nodarbības, kur jaunieši iepazinās ar teoriju un iemēģināja arī formas tērpu.
Pēc traģēdijas, kad septembrī nomira pret difteriju nevakcinēts bērns, ģimenes ārstu praksēs palielinās interese gan par šo, gan par citām vakcīnām. Tomēr mediķi novērojuši, ka pacientiem joprojām ir maldinoši uzskati par vakcīnām un to ietekmi uz bērna veselību.
No 2027. gada Valsts aizsardzības dienestā iesauks arī diasporas latviešus. Visvairāk tas skars Lielbritānijā dzīvojošos, kur ir vislielākais aizbraukušo latviešu īpatsvars. Nedēļas nogalē Lielbritānijā norisinājās jau 12. Latvijas vēstniecības rīkotā ikgadējo diasporas organizāciju un skolu sanāksme – diasporas latvieši tajā pauda bažas par obligāto dienestu.
Finansējuma trūkuma dēļ Rīgā izveidojusies kritiska situācija sociālās aprūpes jomā, teikts Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputātiem iesniegtajā informācijā.
Pirmdien, 7. oktobrī, Valsts robežsardze noslēdza līgumu ar AS "Baltic Workboats" par patruļkuģa iegādi robežsardzes vajadzībām. Līguma kopējā summa sastāda 6 360 370 eiro, informēja robežsardzēm.
Valsts vides dienests (VVD) sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldības policiju notikuma brīdī pieķēris atkritumu apglabātājus Bārbeles pagastā. Ar atkritumiem piesārņota aptuveni 3000 kvadrātmetrus liela teritorija.
Pirmdien, 7. oktobrī, īsi pirms pusdienlaika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Cesvaines ielu Rīgā, kur dega kāda noliktava – angārs 2000 kvadrātmetru platībā.
Apritējuši gandrīz trīs mēneši, kopš darbu sākusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta ieviešanas grūtībām. Pašlaik aktuālākais secinājums – projektēšanas fāze iekavēta par apmēram četriem gadiem un pieļautas daudzas neuzskaitītas tehnisko prasību izmaiņas, kas projekta ieviešanu sadārdzināja. Kā nākamos uz izmeklēšanas komisijas sēdēm aicinās bijušos premjerus un satiksmes ministrus, tad veidos gala ziņojumu, kuru cer sagatavot līdz decembrim.
Valsts robežsardze pagājušajā nedēļā aizturējusi Latvijas pilsoni, kurš "Telegram" lietotnē organizēja migrantu nogādāšanu no pierobežas uz Rīgu, informēja Valsts robežsardzē.
"Palīdzība zvana attālumā" – ar šādu nosaukumu visu nedēļu norisināsies Bērnu aizsardzības centra kampaņa. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību bērnu un pusaudžu mentālās veselības jautājumiem, kā arī pašnāvības riskam. Tāpat sniegt atbalstu un iedrošināt gan bērnus, gan pusaudžus, gan arī viņu tuviniekus vērsties pēc palīdzības, saskaroties ar šīm problēmām.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) saka, ka par bērna kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu nemaz neesot runāts un cilvēki izplatot dezinformāciju. Vai tiešām tā ir?
Ādažu militārajā bāzē tiek veikts unikāls digitālās savienojamības eksperiments, kurā iesaistīti vairāki tehnoloģiju uzņēmumi un NATO. Vienkāršiem vārdiem raksturojot tā būtību, var teikt, ka NATO mēģina pietuvoties tam, ko katrs puika redz datorspēlēs. Proti, ja tiek spēlēta tanku spēle, mēs redzam, kur ir mūsu tanki, cik to ir, un mēs varam tiem dot precīzas komandas, kā arī redzam, kur pārvietojas pretinieki. Kā šo pietuvināt reālajai dzīvei, un kāpēc šāds eksperiments notiek tieši Latvijā?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
