Latvijā
Taupības pasākumi skāruši arī neatliekamo medicīnisko palīdzību. Dienesta budžets nākamgad nevis pieaugs, bet gan par 1,6 miljoniem eiro tiks samazināts, – tā lēmusi valdība. Tas nozīmē, ka atsevišķās Latvijas vietās samazinās dežūrējošo brigāžu skaitu naktīs un turpinās jau uzsākto pāreju no trīs uz divu cilvēku brigādēm.
Jau kopš pērnā gada Pašvaldību likums nosaka veidot iedzīvotāju padomes, tā veicinot ciešāku un regulārāku dialogu starp vietvaru un iedzīvotājiem. Šobrīd noris iedzīvotāju padomju vēlēšanas Ludzas novada pilsētās un pagastos. Pilsētās novērota augsta vietējo līdzdalība vēlēšanās un arī kandidātu pieteikumos, savukārt pagastos visai zema. Arī pašu iedzīvotāju viedoklis atšķiras – kāds to uzskata par bezjēdzīgu, bet citi cer uz pozitīvām pārmaiņām.
Pašvaldības policija no 1. novembra sāk uzraudzīt kārtību, jo turpmāk tiks aizliegts kravas auto tranzīts posmā no Deglava līdz Skanstes ielai un atsevišķās ielās, kas pieved šim posmam. No kravas auto plūsmas tiks atbrīvota Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaime. Policijai pievienojās Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
20. aprīlī Valsts policija ciešā sadarbībā ar Valsts drošības dienestu aizturēja skinhedu subkultūras pārstāvi un viņa draudzeni, kuri tiek turēti aizdomās par darbībām, kas vērstas uz rasu naida izraisīšanu. Kriminālprocesā pabeigta izmeklēšana un tas nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, paziņojumā medijiem informēja Valsts policija.
Latvijas sabiedrība kopumā nav pilsoniski īpaši aktīva, bet instrumentu, kā ietekmēt valstiski un reģionāli svarīgus lēmumus, ir gana daudz. Arī iedzīvotāju padomes šobrīd veidojas kūtri, kas daļēji skaidrojams ar pārmantoto domāšanu no padomju laikiem, ka vieglāk ir paprasīt pašvaldībai, nevis pašam uzņemties atbildību. Tomēr ir kļūdaini uzskatīt, ka ir vērts iesaistīties tikai grandiozās lietās – arī mazās lietas skaitās, intervijā LSM.lv norāda "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.
Reģionos sociālās aprūpes jomā trūkst ne tikai naudas, bet arī darbaroku. Arī Rīgā situācija ir skaudra, taču nauda pēdējiem diviem gada mēnešiem tiks atrasta. Citviet tādas situācijas nav. Aprūpētāju atalgojums ir pārāk mazs, lai veicinātu cilvēkus izvēlēties šo profesiju. Taču – jo vairāk cilvēki noveco, jo vairāk sociālo aprūpētāju būs nepieciešams.
Skolas direktora atalgojumam nebūtu divas vai vairāk reižu jāpārsniedz pedagoga alga, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA). Tomēr tā tas ir Kokneses pamatskolā – attīstības centrā. Lielā atšķirība starp pedagogu algas likmi un skolas vadības atalgojumu likusi uzdot jautājumu par valsts piešķirtās mērķdotācijas sadalījumu – vai mācību iestāde pārlieku nekoncentrējas uz labu atalgojumu skolas administrācijai, bet ne skolas personālam.
Šobrīd Latvijā aktīvi rit vakcinācija pret divām sezonālām saslimšanām – gripu un kovidu. Valsts apmaksātās gripas potes strauji izsīkst, kamēr kovida vakcīnas pieejamas katram. Riska grupas – seniori un cilvēki ar hroniskām vainām – pret gripu izvēlas potēties pat septiņas reizes biežāk nekā pret kovidu, kas patiesībā nonāvē daudz vairāk cilvēku.
Ignorēt vai runāt ar kaimiņieni, kas draud pārcelties uz Krieviju? Ko darīt, ja pa ciemu staigā aizdomīgi svešinieki un mobilajā tālrunī nav zonas? Tās ir reālas situācijas, ko Latvijas austrumu pierobežā piedzīvojuši iedzīvotāji. Civilās aizsardzības plāni tapuši, bet aizvien pastāv neziņa, kur saņemt informāciju un kas ir tie cilvēki, pie kā griezties, ja nu pienāk krīze.
Jēdziens klimatneitralitāte arvien biežāk ienāk ikdienā, jo līdz 2050. gadam jāpanāk gan siltumnīcas efekta, gan gāzu emisiju būtiska samazināšanās. Liepāja līdz 2030. gadam cer samazināt CO₂ emisijas par 80%, salīdzinot ar 2006. gadu. Lai veicinātu arī iedzīvotāju aktīvāku iesaisti izpratnē par vides saglabāšanu, pilsētā tiek rīkotas īpašas darbnīcas.
Vai koalīcijai ar niecīgu balsu pārsvaru iezīmējas grūtības nodrošināt Saeimas lemtspēju? Šonedēļ tas iezīmējies divās sēdēs, kad opozīcijas frakcijas nekavējās izprovocēt kvoruma trūkumu. Koalīcijas līderi gan uzsvēra, ka par vairākuma nodrošināšanu sēdēs turpmāk piedomās cītīgāk, taču neapsver iespējamību veidot plašāku koalīciju.
Rīgā Daugavas labajā krastā, Tvaika ielā, būvē vairāk nekā 800 metrus garu pārvadu uz Kundziņsalu. Desmitiem miljonu eiro vērtais tilts būs turpinājums pērn atklātajam Daudersalas pārvadam un Austrumu maģistrālei, tādējādi vēl vairāk samazinot kravas transportu Sarkandaugavā. Pārvadu plāno pabeigt nedaudz vairāk kā pēc gada.