Papildināts 9:38
Latvijā
Pirms pāris gadiem laukos sūdzējās par traktoru zādzībām, bet šogad visbiežāk lauku sētās ieklīdušie garnadži aprobežojušies ar degvielas noliešanu. Valsts policija iepriekšējos piecos mēnešos uzsākusi kriminālprocesus saistībā ar 38 degvielas zādzībām no ekskavatoriem un 32 no traktoriem. Kāda Preiļu puses graudkopja pieredze liecina – ja par zādzību ziņo gan policijai, gan aptaujā kaimiņus, vismaz daļu zaudētā var atgūt.
Gūstekņu apmaiņā atbrīvoti 115 Ukrainas aizstāvji, un tagad viņi atrodas dzimtenē. Viņu stāsti par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem ir šausminoši, arī bijušā Ukrainas karavīra Oleksija Anuljas no Černihivas apgabala liecības ir asinis stindzinošas. Taču izmeklētāju pārbaudēs tās atzītas par patiesām.
Liepājā kāds vīrietis regulāri naktīs ar ieroci šauj no daudzdzīvokļa mājas logiem, mēģinot trāpīt gan automašīnām, gan arī klaiņojošiem dzīvniekiem. Vietējie iedzīvotāji baidās, vēlos vakaros neiet ārā un norāda, ka esot vairākkārtēji saukta policija, taču risinājums tā arī neesot rasts. Valsts policijā norāda – esot saņemts tikai viens izsaukums, un tad nekādi pārkāpumi konstatēti neesot.
Latvijā šajās brīvdienās tiek atzīmēta Ukrainas neatkarības 33. gadadiena. Sestdien, 24. augustā, Rīgā notika gājiens "Saulespuķu ceļš", kas sākās pie Brīvības pieminekļa un noslēdzās Vērmanes dārzā, kur pēc tam notika Ukrainas Neatkarības dienai veltīts pasākums un koncerts "Vienoti Ukrainai". Ukrainas neatkarības dienai veltīts gājiens notika arī Daugavpilī, bet svētdien, 25. augustā, svinības paredzētas Rēzeknē.
Divarpus gadu laikā, kopš ilgst Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, joprojām neesam atraduši veidu, kā palīdzēt ukraiņu bērniem iemācīties latviešu valodu, un līdz šim brīdim mums nav bijis neviena organizēta veida, kā ukraiņu bērniem bez maksas iemācīt latviešu valodu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala. Viņa arī uzskata, ka situācijā, kad skolās trūkst pedagogu, izglītības iestādēs vairāk būtu jāiesaista Ukrainas pedagogi, kuri šobrīd nodarbināti citās jomās.
Šodien dažādās darba vietās – birojos, slimnīcās, ražošanas uzņēmumos un daudz kur citur – īpaši izcēlās mūsu valsts brīvprātīgie aizstāvji zemessargi. Zemessardzes dibināšanas 33. gadadienā zemessargi darbā ieradās formas tērpos. Ļoti daudzi aizsardzības rindām pievienojušies laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā un jau tolaik, kad notika Krimas aneksija. Viņi aicina pievienoties arī citus. Jo tikai kopā mēs varam stiprināt un sargāt savu valsti.
Starp diviem miljoniem cilvēku Baltijas ceļā stāvēja arī višķēnieši Helma Hansone un Jānis Strods. Brīvības ilgu augstsprieguma ķēde – tā pēc tam grāmatā rakstīja Helma Hansone. Un tas nekas, ka ceļā uz akciju bija jāpavada sešas stundas un tajā dienā pirms 35 gadiem pašiem pat bija grūti aptvert, cik nozīmīgs Baltijas ceļš būs.
Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli un baletdejotāja Māra Liepas pieminekļi nebūtu jānojauc, piektdien, 23. augustā, lēmusi Rīgas domes pieminekļu padome. Vienlaikus domei rosināts lemt par piemiņas zīmi Maskavas dārza, tagad jau pārdēvēta par Latgales parku, izveidei, kā arī piemiņas zīmi Vesetas ielā krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim.
Piektdien, 23. augustā, aprit 35 gadi kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Akcija "Baltijas ceļš" ir tautu vienotības liecība kopīgai cīņai par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Piektdien par godu šim notikumam Rīgā norit plaša kultūras pasākumu programma.
Līdz ceturtdienai, 22. augustam, apdrošinātāji bija saņēmuši 9097 pieteikumus atlīdzībai par jūlija vētrā nodarītajiem postījumiem, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA). Kopējā pieprasīto atlīdzību summa ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Līdz šim izmaksāti 7 miljoni eiro, kas apmierina aptuveni 40% no visiem pieprasījumiem.
Vērojot valdības komunikāciju par nodokļu reformu un citus notikumus, ir sajūta, ka Latvijas politikā valda pat nevis neizlēmība, bet gan izvairība – tā intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Sabiedrība noveco, un arvien vairāk cilvēkiem mūža nogalē ir nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe. Pašlaik Rīgā uz pašvaldības līdzfinansētajiem pansionātiem gaida vairāk nekā 800 cilvēku, un gaidīšanas laiks pārsniedz sešus mēnešus. Lai samazinātu gaidīšanu rindā, pašvaldībai būtu nepieciešams papildu finansējums aptuveni 730 000 eiro, kas segtu vismaz 100 vietas.