Latvijā
Aizvadītajās brīvdienās Dienvidkurzemes novadā noticis satraucošs atgadījums – kādu ģimeni, kas bija devusies sēņot, pārsteidzis lācis. Pensionāre Vija Radionova-Sirmā lāci sastapusi apmēram 4 kilometrus no Vaiņodes. Lāču populācija Latvijā ir savairojusies un turpinās to darīt, norāda pētnieks Jānis Ozoliņš. Kā rīkoties šādos gadījumos, kā uzvesties, un ko labāk nedarīt?
Jau otro gadu septembrī Malnavas koledžā tiek rīkota lielā kartupeļu talka. Maijā koledžas izmēģinājuma laukā stādīto un nu jau novākto 16 galda un cietes kartupeļu šķirņu ražība tiek pētīta atkarībā no lietotā mēslojuma un barības vielu nodrošinājuma. Šogad talcinieki ir ar lauksaimniecību saistītie koledžas audzēkņi un studenti, kā arī koledžas pasniedzēji un darbinieki.
Kur meklēt informāciju krīzes vai apdraudējuma gadījumā? Šis jautājums uztrauc iedzīvotājus Latgalē. Nesenais notikums ar dronu un pašlaik notiekošās mācības "Namejs" iedzīvotājiem liek satrūkties no trokšņiem gaisā. Militārie spēki uzsver, ka strādā pie spēju pilnveidošanas un šobrīd kā prioritāti izvirza tieši komunikācijas stiprināšanu.
Nacionālās apvienības (NA) iecere nosūtīt divus "Stabilitātei!" deputātus – Viktoru Pučku un Jefimiju Klementjevu – uz latviešu valodas pārbaudi apstājusies, jo trūkst citu partiju deputātu, kas šo priekšlikumu parakstītu. Par to partija vēsta savā sociālās saziņas vietnes "Facebook" kontā. Nedēļas laikā parakstījušies 16 deputāti, viens paraksts tiek solīts drīzumā, un vēl trīs parakstu trūkst.
"Varējām darīt labāk, bet mācāmies no kļūdām," tiekoties ar Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novada pašvaldību pārstāvjiem, šodien atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš pašvaldībās bija ieradies, lai runātu par komunikācijas kļūdām saistībā ar Rēzeknes novadā nokritušo dronu. Turpmāk par krīzes situācijām pašvaldības tiks informētas uzreiz, kā arī tās iesaistīs iedzīvotāju apziņošanā, solīja ministrs. Taču Krievijas drons ietekmējis arī aizsardzības jomas reputāciju un iedzīvotāju paļāvību uz bruņotajiem spēkiem.
Visu Latvijas valdību vadītāji, sākot ar Laimdotu Straujumu, bijuši superjūtīgi pret reakciju tviterī, kas tagad pārdēvēts par "X", saka kāda Latvijas politikas veterāne. Jā, ietekme ir, piekrīt eksperti. Kā iznācis, ka mazas grupas var diktēt savu gribu ministriem un ne tikai, un kādēļ tas notiek sociālajā medijā, kuru izmanto vismazāk cilvēku, skaidroja LSM.
Kā dezinformācija par vakcīnām spēj pārliecināt vecākus neuzticēties zinātnei? Šāds jautājums rodas, domājot par traģisko gadījumu, kad pirms pāris dienām Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) no difterijas nomira četrus gadus vecs bērns, kurš pret šo slimību nebija vakcinēts. Pēc ārstu teiktā, par nepieciešamību potēt savus bērnus zēna vecāki nebija pārdomājuši arī pēc šīs nelaimes, bet sociālās saziņas vietnēs atkal ar jaunu spēku sāka izplatīties dezinformācija par vakcīnu bīstamību bērniem, vēl aizvien atrodot dzirdīgas ausis vecāku vidū.
Pēc tiesībsarga skaidrojuma, ka skolas nedrīkst ierobežot skolēnu valodas lietošanu savstarpējai saziņai ārpus mācību procesa, Jūrmalas Aspazijas pamatskola mainījusi skolas iekšējās kārtības noteikumus un tagad lietot latviešu valodu ārpus mācību procesa rekomendē, bet par sarunām svešvalodās vairs neparedz sankcijas, ziņoja LSM+.