Latvijā
Vairākas valstis Eiropā – Šveice, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Spānija, Portugāle – atļauj eitanāziju. Latvijā pirms nepilniem četriem gadiem Saeima noraidīja pilsoņu iniciatīvu par eitanāziju, un cilvēkiem ar nedziedināmām slimībām un neciešamām sāpēm šādas izvēles iespējas nav. Bet vai viņu pēdējās dienās valsts pietiekami palīdz mazināt sāpes, un vai kompensējamo zāļu saraksts nebūtu jāpārskata?
Vai tiešām studenti no trešajām valstīm nemaz negrib iemācīties latviešu valodu, vai arī valsts nenāk viņiem pretī un pietiekami nepalīdz? LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" eksperimentā sarīkoja bezmaksas kursus, kuriem sākotnēji atsaucība bija liela, bet uz 11. nodarbību neieradās vairs neviens.
Atkal vienā no aitu audzēšanas saimniecībām ir paviesojušies vilki, aiz sevis atstājot saplosītus dzīvniekus. Šoreiz tas ir Kuldīgas novada Nīkrāces pagasts. Lai arī ir panākts, ka aitkopji varēs piesaistīt līdzekļus preventīviem pasākumiem, piemēram, žogu izbūvei, atbalsts nozarei joprojām ir nepietiekams. Cietušajā saimniecībā atzīst – ir jāpārskata arī nomedījamo vilku limits sezonā.
Vairāk nekā stundu pavadīt liftā, sēžot ratiņkrēslā un izmisīgi gaidot jebkādu palīdzību – ar šādu situāciju saskārās Strenču bibliotekāre Antra Else. Uz liftā norādītajiem palīdzības tālruņa zvaniem neviens neatbildēja. Vēlāk, kad tomēr izdevās sazināties, bija jāgaida ilgs laiks, līdz ieradīsies meistars. Beigās sievieti atbrīvoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Atbildīgie par lifta uzturēšanu skaidro, ka vasarā esot lūguši eksperta viedokli, kurš uz problēmām norādījis nav. Pēc pārdzīvotā sieviete apsver iespēju vērsties pret atbildīgajiem, lūdzot izmaksāt morālo kompensāciju.
Neiecietību vēl asāk izjūt cilvēki, kam ir funkcionāli traucējumi. Viņiem nepieciešama īpaša palīdzība, nevis sabiedrības novēršanās, varbūt pat nosodījums. Lai mainītu cilvēku izpratni par šo tēmu, izglītošana ir jāsāk agrā vecumā, tāpēc Latvijas Reto slimību alianse šonedēļ Rīgas skolās rīkos nodarbības pirmo trešo klašu skolēniem. Visas vietas nav aizpildītas, un skolas vēl var paspēt pieteikties.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs no atbildīgajām institūcijām līdz 1. decembrim sagaida konkrētus priekšdarbus attiecībā uz Nacionālā mākslīgā intelekta centra (NMIC) izveidi Latvijā. Par centra izveidi pirmdien, 4. novembrī, Rīgas pilī diskutēja četri ministri, augstskolu vadītāji un citi nozares eksperti. Kā uzrunājot dalībniekus teica prezidents, jādiskutē par to, kā veidot tādu mākslīgā intelekta centru, kas "nebūs birokrātiska kastīte", bet piemērs citiem.
Ja bizness nesanāks, vismaz būsi pamēģinājis un ieguvis neatsveramu pieredzi, tā par eksperimentālu projektu "Sātiņu darītava" Saldus pusē teic tā idejas autori un īstenotāji. Tādējādi mēģinās atrast risinājumu vairākām problēmām – pašvaldībai būs vieglāk uzturēt tukšu bijušo skolas ēku, bet uzņēmējiem ir iespēja tikt pie telpām par salīdzinoši zemām izmaksām un izveidot savu – aktīvo cilvēku – kopienu. Pašvaldība tā arī cer savai teritorijai piesaistīt jaunus cilvēkus un noturēt esošos, jo daudzviet attīstītajās valstīs mazpilsētu iztukšošanās ir realitāte.
Rēzeknē reorganizāciju piedzīvo vairākas grāmatvežu un līdzīgas pozīcijas dažādās pašvaldības pārvaldēs. Bet, lai nodrošinātu Rēzeknes pašvaldības struktūras optimizāciju un novērstu iestāžu funkciju dublēšanos, ar 31. decembri tiks likvidēta Sporta pārvalde, nododot tās uzdevumus Izglītības pārvaldei.
Svinot neatkarības svētkus, līdz šim mazāk pieminēti notikumi, kas pirms 105 gadiem risinājās tieši 3. novembrī Bolderājas apkārtnē. Šajā datumā tika pārrauta ienaidnieka fronte, un tas vēlāk ļāva mūsu armijai sakaut Bermonta karaspēku. Tāpēc svētdien svinīgā lāpu gājienā no Bumbu kalna līdz pat bijušajam Vīķu krogam piemiņas gājienā devās zemessargi, jaunsargi un daudzi citi, atceroties, ka šīs uzvaras Neatkarības karā ļāva nosargāt tobrīd jaundibināto valsti.