Latvijā
Neatliekamās palīdzības un stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai papildu nauda būs, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), komentējot situāciju slimnīcās. Pēdējās dienās ziņots, ka vairākiem pakalpojumiem beigušās kvotas. Līdz ar to daudzviet veidojas garas rindas. Ierobežota pieejamība šobrīd ir gan pakalpojumiem onkoloģiskajiem pacientiem, gan pacientiem ar citām diagnozēm.
Igaunijas pieredze rāda – balsošana internetā nebūt neveicina vēlētāju aktivitāti. Un diez vai šis būtu brīdis, kad ar tik trauslām lietām vajadzētu rotaļāties, intervijā LSM.lv atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte. Taču pašvaldību referendumos, par kuriem likums nule kā stājies spēkā, iespēja nobalsot digitālajā vidē nākamgad būs. Jauninājumi gaidāmi arī 2025. gada pašvaldību vēlēšanās – manuālu balsu skaitīšanu aizstās skeneri, kuru darbu pārbaudīs iecirkņu komisijas, būs arī jaunas vēlēšanu zīmes, bet iepriekšējā balsošanā varēs nobalsot piecas, ne vairs tikai trīs dienas.
Ne tikai fizisks, bet arī mentāls pārbaudījums – tradicionālais vingrinājums "Berešu maršs" – Ādažu militārajā bāzē ir sācies. 24 stundu laikā karavīriem, izpildot dažādus uzdevumus, jāpieveic aptuveni 50 kilometru gara distance. Vingrinājumu izpildot, karavīri finišā saņem arī apbalvojumu – smilšu krāsas bereti. Kā karavīriem pagājušas izaicinājuma pirmās stundas, līdzi sekoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma."
No brīža, kad iepriekšējā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktore darbu pārtrauca un kolektīva sašutums par, viņuprāt, negodīgajiem apstākļiem, kuru dēļ direktore bija spiesta aiziet, izskanēja visā Latvijā, ir pagājuši 10 mēneši. Pastāvīga direktora nav joprojām, bet pienākumus pilda Saldus tehnikuma direktore Iveta Bērziņa. Janvārī izsludinātais konkurss beidzies bez rezultāta, otrais tā arī vēl nav izsludināts.
Valsts policija (VP) šoruden veikusi vērienīgas aizturēšanas un kratīšanas aizdomās par narkotisko vielu tirdzniecību saziņas platformā "Telegram". Kriminālprocesā no nelikumīgās aprites izņemti vairāk nekā 7 kilogrami dažādu narkotisko vielu un aizturētas 11 personas, no kurām vairākas jau iepriekš sodītas.
Aviokompānijas "airBaltic" pasažierei lidojuma laikā palicis slikti, bet pirmās palīdzības kastē bijušas vien pāris lietas. Viņai palīdzēja citu pasažieru iedotie medikamenti un palaimējās, ka viņu vidū bija ārste. Kāpēc uz borta nav vajadzīgās zāles, un vai ārkārtas nosēšanās nav dārgāka par aptieciņas papildināšanu?
Saeimai būs jālemj par deputāta Viktora Pučkas ("Stabilitātei!") nosūtīšanu uz padziļinātu valsts valodas pārbaudi. Tā šodien slēgtā sēdes daļā lēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, kuri vienlaikus balsojumā lēmuši uz šo pārbaudi nesūtīt deputātu Jefimiju Klementjevu. Viņa valodas prasmes esot darbam pietiekošas. Galavārds par abiem deputātiem vēl jāsaka Saeimai.
Ir cilvēki, kuri pēc pandēmijas ne vien nevakcinējas vispār un atsakās potēt savus bērnus, bet arī saka "nē" valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem, ievērojusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure. Viņu ir maz, bet skaļi, tā par vakcīnskeptiķiem Latvijas Radio nesen izteicās Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis. Ko mainījusi Covid-19 pandēmija, cik daudz vakcīnskeptiķu varētu būt un ko rāda dati par vakcinācijas aptveri, skaidroja LSM.lv.
Aptuveni 20 kilometru garais A6 šosejas posms Daugavpils–Nīcgale valsts līmenī atzīts par otro kritiskāko valsts ceļa posmu, kam remonts nepieciešams ar steigu. To plāno sākt jau nākamgad, ja vien Saeimas deputātu vidū būs atbalsts ar 1. janvāri palielināt autoceļu lietošanas nodevas likmi kravas automobiļiem. Ja tas tiks darīts, Valsts kasē nākamgad un arī katru turpmāko gadu ienāks aptuveni 25 miljoni eiro, kurus plānots novirzīt konkrētā Daugavpils A6 šosejas posma atjaunošanai. Satiksmes ministrija aprēķinājusi, ka ceļa seguma atjaunošanai būs nepieciešami ap 80 miljoniem eiro, un tas ne vienam vien raisa bažas par projekta realizācijas iespējām.
Patlaban valsts kvotas izsmeltas ne vien apmaksātām krūšu rekonstrukcijas operācijām pēc ārstēta vēža, bet arī uz citiem pakalpojumiem gan onkoloģijas slimniekiem, gan pacientiem ar citām diagnozēm. Šogad pieraksti vairs nav brīvi arī pie vairākiem speciālistiem universitāšu līmeņa slimnīcās. Galvenais iemesls – nepietiekams valsts finansējums, proti, pacientu ir vairāk nekā valsts apmaksāto pieraksta laiku. Turklāt slimnīcas vairs nedrīkstot naudu, kas palikusi pāri no neizpildītām kvotām, pārvirzīt uz tiem izmeklējumiem, kur patlaban ir garākās rindas.