Latvijā
Šodien dažādās darba vietās – birojos, slimnīcās, ražošanas uzņēmumos un daudz kur citur – īpaši izcēlās mūsu valsts brīvprātīgie aizstāvji zemessargi. Zemessardzes dibināšanas 33. gadadienā zemessargi darbā ieradās formas tērpos. Ļoti daudzi aizsardzības rindām pievienojušies laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā un jau tolaik, kad notika Krimas aneksija. Viņi aicina pievienoties arī citus. Jo tikai kopā mēs varam stiprināt un sargāt savu valsti.
Starp diviem miljoniem cilvēku Baltijas ceļā stāvēja arī višķēnieši Helma Hansone un Jānis Strods. Brīvības ilgu augstsprieguma ķēde – tā pēc tam grāmatā rakstīja Helma Hansone. Un tas nekas, ka ceļā uz akciju bija jāpavada sešas stundas un tajā dienā pirms 35 gadiem pašiem pat bija grūti aptvert, cik nozīmīgs Baltijas ceļš būs.
Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli un baletdejotāja Māra Liepas pieminekļi nebūtu jānojauc, piektdien, 23. augustā, lēmusi Rīgas domes pieminekļu padome. Vienlaikus domei rosināts lemt par piemiņas zīmi Maskavas dārza, tagad jau pārdēvēta par Latgales parku, izveidei, kā arī piemiņas zīmi Vesetas ielā krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim.
Piektdien, 23. augustā, aprit 35 gadi kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Akcija "Baltijas ceļš" ir tautu vienotības liecība kopīgai cīņai par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Piektdien par godu šim notikumam Rīgā norit plaša kultūras pasākumu programma.
Līdz ceturtdienai, 22. augustam, apdrošinātāji bija saņēmuši 9097 pieteikumus atlīdzībai par jūlija vētrā nodarītajiem postījumiem, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA). Kopējā pieprasīto atlīdzību summa ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Līdz šim izmaksāti 7 miljoni eiro, kas apmierina aptuveni 40% no visiem pieprasījumiem.
Vērojot valdības komunikāciju par nodokļu reformu un citus notikumus, ir sajūta, ka Latvijas politikā valda pat nevis neizlēmība, bet gan izvairība – tā intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Sabiedrība noveco, un arvien vairāk cilvēkiem mūža nogalē ir nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe. Pašlaik Rīgā uz pašvaldības līdzfinansētajiem pansionātiem gaida vairāk nekā 800 cilvēku, un gaidīšanas laiks pārsniedz sešus mēnešus. Lai samazinātu gaidīšanu rindā, pašvaldībai būtu nepieciešams papildu finansējums aptuveni 730 000 eiro, kas segtu vismaz 100 vietas.
Baltijas ceļš – pirms 35 gadiem notikusī unikāla akcija, kad tūkstošiem cilvēku, sadevušies rokās, izveidoja dzīvo ķēdi visās trijās Baltijas valstīs, – ir skola, kā nevardarbīgi pretoties, kā cīnīties par demokrātiju, un tas ir jāpēta un jādokumentē, LTV "Rīta panorāma" pauda viens no akcijas rīkotājiem, publicists, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Viņš atzina, ka toreiz galvenais bija ticība iespējai iegūt Latvijas neatkarību, "mēs ticējām, jo bez ticības un vēlmes mēs nepanāktu neko".
Viņš atzina, ka toreiz galvenais bija ticība iespējai iegūt Latvijas neatkarību, "mēs ticējām, jo bez ticības un vēlmes mēs nepanāktu neko".
Turpinās aktīva valsts autoceļu būvdarbu sezona, un darbi notiek 60 ceļu posmos. "Latvijas Valsts ceļi" aicina autovadītājus rēķināties ar papildu laiku ceļā, kā arī ievērot satiksmes organizāciju un pagaidu luksoforu signālus. Papildu satiksmes ierobežojumi būs sestdien Talsu novadā un svētdien Siguldas apkārtnē.
Gadu mijā plānots uzsākt apjomīgus Skrundas pamatskolas rekonstrukcijas darbus. Plānotās investīcijas pārsniedz 2,6 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lielāko daļu finansējuma Kuldīgas novada domei izdevies piesaistīt no Atveseļošanas fonda. Remonti notiks pakāpeniski – mācību procesa laikā. Tāpēc pirmo trīs klašu skolēniem būs jāmācās bijušajā Nīkrāces pamatskolā.
Likvidētās sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni" vietā top moderni veidots pakalpojums nepilngadīgajiem, kas pastrādājuši smagus noziegumus un kuri var būt bīstami sev un sabiedrībai. Kamēr iestāde vēl top, Valsts probācijas dienesta redzeslokā ik gadu nonāk ap 4000 bērnu un jauniešu, kas veikuši likumpārkāpumus. Dienestā cer plašāk attīstīt probācijas novērošanu kā soda veidu, tā par pašmērķi padarot nevis sodīšanu, bet gan šo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā, viņiem pieaugot.
Satiksmes ministrijas vīzija 2027. gadam paredz samazināt satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitu par 35%, salīdzinot ar 2020. gadu. Lai to sasniegtu, sagatavoti arī priekšlikumi, piemēram, nodalīta gājēju un veloceļu infrastruktūra un noteikta nulles tolerance pret pārgalvīgu braukšanu. Plānots arī izveidot mehānismu ar infrastruktūru saistītu negadījumu kompensēšanai.
Latvijā dzīvo vairāk nekā 6000 bērnu ar kustību, dzirdes vai redzes traucējumiem. Lai arī liela daļa šo bērnu apmeklē rehabilitācijas vai fizioterapijas nodarbības, vien nedaudzi iesaistās piemērotās sporta aktivitātēs. Tieši šiem bērniem šodien Bērnu slimnīcā rīkota Parasporta diena, kurā iemēģināt savus spēkus tādās disciplīnās kā, piemēram, vieglatlētikā, tenisā, paukošanā, basketbolā un vēl citās.
Skandalozo un iepriekš ar korupcijas skandālu saistīto Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja krēslu nolēmusi atstāt direktora pienākumu izpildītāja Rudīte Reveliņa, kas amatā bija iecelta uz laiku. Viņas vietā domes otro lielāko departamentu ar 140 miljonu eiro lielo budžetu pārvaldīs Ingūna Urtāne, kas ir Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos, paziņoja domes vadība, cerot par ielu remontiem atbildīgā departamenta darbu uzlabot. Jāņem vērā, ka arī Urtāne būs tikai direktora pienākumu izpildītāja, savukārt pēc neveiksmīgā konkursa izraudzīties pilnvērtīgu vadītāju dome vairs netaisās.