Papildināts 10:19
Latvijā
Valsts policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi otrdienas rītā spraigā operācijā, izsludinot speciālo plānu "Slazdi", aizturējusi vairākus desmitus migrantu, kuri nelegāli šķērsoja robežu, un viņu pārvadātājus, kuri noziedzīgajām darbībām izmantojuši transportlīdzekli ar pakaļdarinātu policijas identitātes krāsojumu. Policisti aizturēšanā izmantoja arī šaujamieroci.
Ir paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. To paredz valdībā atbalstītais likumprojekts, par kuru kopā ar nākamā gada budžeta pakotni vēl būs jālemj Saeimai.
Studenti norāda uz informācijas trūkumu par Valsts aizsardzības dienestu (VAD). Latvijas Studentu apvienība veikusi studējošo aptauju par Valsts aizsardzības dienestu. Tās mērķis bija identificēt ar dienestu saistītos riskus un izvērtēt, cik informēti par pieejamajiem atbalsta veidiem ir studenti. Galvenie secinājumi pēc aptaujas ir, ka studenti nav pietiekami informēti par dienesta apmācību norisi un atbalstu, un alternatīvā dienesta iespējām.
Pērn sabiedrisko mediju akcijas "Dod pieci!" laikā riskam pakļauto jauniešu atbalstam tika saziedots vairāk nekā 451 000 eiro. Kur šī nauda izlietota, un kā ir mainījusies pusaudžu dzīve? Vai mērķis sasniegts, un ko nepieciešams darīt turpmāk, lai uzlabotu to pusaudžu dzīves, kuri nonākuši riska zonā?
Drīz būs pagājuši divi gadi, kopš spēkā stājās grozījumi Pašvaldību likumā, kas paredzēja veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes, tādā veidā nodrošinot lielāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā. Līvānu un Rēzeknes novadā šādas padomes darbojās arī pirms likuma ieviešanas, tikmēr citiem padomes vēl aizvien tā arī nav izveidotas. Kas attur pašvaldības, un vai iedzīvotāji vispār vēlas iesaistīties konsultatīvajās padomēs?
Z burti un Georga lentītes nav simboli, kas publiskajā vidē parādās, tikai tuvojoties 9. maijam. Valsts policijas Latgales pārvaldē nedēļas laikā konstatēti trīs atsevišķi gadījumi, kad uz ēkām vai ceļa zīmēm uztriepti Z burti. Par Krievijas agresijas, kara simbolu lietošanu Balvu novadā sākts kriminālprocess.
Aizvadītajā nedēļas nogalē vētru sociālajos tīklos izsauca Saeimas deputāta Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") publikācija, kur viņš dalījies ar Ukrainas parlamenta deputāta video, kurā atklāts korupcijas skandāls Ukrainā. Lai arī video Latvija vai tās ziedojumi nav pieminēti, Šlesers pie video uzdevis jautājumu – kur Ukrainā nonāk Latvijas saziedotā nauda? Labdarības organizācija "Ziedot.lv" gan uzsvēra – Ukraina par saņemtajiem un lietotajiem ziedojumiem Latvijai sniedz atskaites.
Asu reakciju sociālo tīklu vietnēs izsaukusi Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāra Ata Švinkas ("Progresīvie") dalība palestīniešu piemiņas pasākumā, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē. Švinka norāda, ka esot nolicis svecīti, pieminot bojāgājušos civiliedzīvotājus, kā arī, lai pievērstu uzmanību šim faktam. Premjeres birojs izvairās no Švinkas rīcības vērtēšanas, aicinot to darīt aizsardzības ministru.
Latvijā nav atļauta eitanāzija, un viens no galvenajiem nereliģiskajiem argumentiem, kāpēc šeit tai saka "nē", ir nepilnīgā paliatīvās aprūpes sistēma, ko vajagot uzlabot. Vienlaikus Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ar stāstu par latvietes Monikas pēdējo ceļojumu uz Šveici veikt eitanāziju vēstīja, ka smagi slimie cilvēki Latvijā mēdz dzīvot sāpēs. Kāda ir citu valstu pieredze, ko saka Nīderlandē 22 gadus pēc izšķiršanās par labu eitanāzijas legalizēšanai, kādi bijuši argumenti par un pret Latvijā? To pētīja "Aizliegtais paņēmiens".
Pāris simti eiro mēnesī – tāda ir vidējā alga amatierkolektīvu vadītājiem. Lai iztiktu, viņi vada vairākus kolektīvus, strādā vēl citos darbos, atņemot laiku ģimenei un paši sev. Valsts nolēmusi piešķirt papildu ap 40 eiro mēnesī mērķdotāciju, taču tas, pēc vadītāju domām, situāciju neatrisinās. Daļa darbus pamet, citi turpina, pamatojot to tikai ar mīlestību pret latviešu kultūru un tradīcijām, tomēr atzīst, ka nezina, cik ilgi tas turpināsies.
Šā gada sākumā tika pieņemts lēmums par obligātu valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās. Likums paredz, ka izglītības iestādes vadītājs var izvēlēties – pievienot šīs stundas klāt esošajām vai arī aizstāt daļu kāda cita mācību priekšmeta laika. Oktobra sākumā daudzās skolās un tehnikumos norisinājās pirmās nodarbības, kur jaunieši iepazinās ar teoriju un iemēģināja arī formas tērpu.
No 2027. gada Valsts aizsardzības dienestā iesauks arī diasporas latviešus. Visvairāk tas skars Lielbritānijā dzīvojošos, kur ir vislielākais aizbraukušo latviešu īpatsvars. Nedēļas nogalē Lielbritānijā norisinājās jau 12. Latvijas vēstniecības rīkotā ikgadējo diasporas organizāciju un skolu sanāksme – diasporas latvieši tajā pauda bažas par obligāto dienestu.