Latvijā
Šogad aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa būtiskus zaudējumus Latvijai un tās iedzīvotājiem. Bauska no 1944. gada jūlija beigām līdz septembra vidum pusotru mēnesi atradās Vācijas un PSRS karadarbības zonā, iesaistoties arī brīvprātīgajiem. Taču joprojām ne viss ir apzināts - Bauskas muzeja rīkotajā pasākumā vēsturnieki un pētnieki atklāja mazāk zināmus faktus par Bauskas aizstāvju lomu kara laikā.
Kopš maija ir uzsākts smago ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas pilotprojekts – izveidota pētnieku grupa, kas nodarbosies ar neizskaidrojamu, aizdomīgu avāriju cēloņu meklēšanu. Mērķis – noskaidrot, kādi faktori ir ietekmējuši šo negadījumu rašanos. Pēc projektā secinātā ar atbildīgajām ministrijām spriedīs par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau nākamgad pašvaldību vēlēšanās piedāvā ieviest jauna veida vēlēšanu zīmes. Likuma grozījumus par tām jau jaunnedēļ sāks apspriest Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jaunu vēlēšanu zīmju ieviešanai Saeimā paredzams pietiekams atbalsts, lai gan izskan arī šaubas, vai jauninājumu nepiedāvā pārāk neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām.
1944. gada vasaras izskaņā pēc tam, kad padomju armija otro reizi okupēja Baltijas valstis, tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar nelielām zvejnieku laivām devās bīstamajā ceļā pāri Baltijas jūrai, meklējot patvērumu rietumos. Daudzi no viņiem gāja bojā viļņos vai PSRS flotes uzbrukumos civilajiem kuģiem. Pirmais glābiņš un drošība lielai daļai bēgļu laivu bija Zviedrijas lielākā sala – Gotlande. Visaktīvākā bēgļu plūsma bija no 1944. gada septembra līdz pat kara beigām 1945. gada maijā. Gotlandē šonedēļ atzīmēja šī notikuma astoņdesmitgadi.
Šajā dienā pirms 165 gadiem dzimis viens no Latvijas izcilākajiem valstsvīriem – Jānis Čakste. Viņš ir viens no mūsu valsts dibinātājiem, arī Satversmes sapulces priekšsēdētājs laikā, kad tika likti tiesiskie pamati Latvijas valstij. 14. septembris allaž bijusi svarīga diena arī Jāņa Čakstes dzimtai, jo šī bija īpaša diena pašam prezidentam, vienmēr pulcējot kopā visu lielo ģimeni. Un precīzi pirms 100 gadiem viņš iedibināja tradīciju savas dzimtas meitām.
Arvien aktuālāks kļūst temats, kā samazināt siltuma zudumus vēsturiskās ēkās, nenodarot pāri tās kultūrvēsturiskajām vērtībām. Nereti šādu ēku īpašniekiem trūkst zināšanu seno tradicionālo materiālu un konstrukciju uzturēšanai un atjaunošanai. Lai tās pilnveidotu, Kuldīgā notika seminārs par ilgtspējīgu seno ēku modernizāciju.
Salacgrīvā viena no Smilšu ielas nama īpašniecēm izlēmusi, ka var rīkoties, kā viņai ienāk prātā – uzbūvējusi žogu, liedzot iebraukt ar auto gan šī nama otrai īpašniecei, gan kaimiņiem, kuru mājoklis atrodas tālāk pagalmā. Kaimiņu konflikts ir samilzis, un risinājums, visticamāk, būs jāmeklē tiesas ceļā. Vai kopīpašumā var darīt, ko grib?
Jēkabpilī regulāri tiek novērotas situācijas, kad suņi brīvi klīst pa ielām bez saimnieka klātbūtnes, radot satraukumu iedzīvotājos. Turklāt bieži vien klaiņojošie dzīvnieki nav pamesti – viņiem ir saimnieki, kuri vai nu neuzmanības, vai paviršas attieksmes dēļ nav savus mīluļus nokontrolējuši. Uzraugošajām iestādēm ne vienmēr izdodas saukt saimnieku pie atbildības.
Pieaug sabiedrības spiediens pret valdību budžetu nelāpīt uz nākotnes pensionāru rēķina. Iedzīvotāju rekordīsā laikā parakstīto iniciatīvu par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu Saeimā plānots iesniegt pirmdien. Finanšu ministrijā "Panorāmai" apgalvoja, ka par plānotajām izmaiņām valdība nākamnedēļ diskutēs. Taču vismaz pagaidām politiķi no konceptuālās vienošanās nav atkāpušies.
Cēsu pils mūra daļa, kāds 19. gadsimta iedzīvotāja pagrabs, īpašs akmens - tas viss un vēl arī citi atklājumi gūti izpētes darbos, kas ilgst vairāk nekā pusgadu. Arheologi vēlas turpināt darbus, izpētot kultūrslāni vēl vismaz trīs metru dziļumā. Atrastās liecības atradīsies vai nu vietējā muzejā, vai arī tiks eksponētas topošā kvartāla telpās.
Visbijā, Zviedrijā, piektdien un sestdien, 14. septembrī, tiks atzīmēta 80. gadadiena, kopš Gotlandē ieradās Baltijas bēgļi. Lai godinātu glābējus, pieminētu bojāgājušos un atminētos šos 80. gadu senos notikumus, šajās dienās Gotlandē notiek atceres pasākumi. Tajos piektdien ielūkojās arī Latvijas Televīzija.
No 1. oktobra būs stingrāki kritēriji, lai bērns no septiņu gadu vecuma varētu ārstēt zobus vispārējā anestēzijā. Pieprasījums pēc šī valsts apmaksātā pakalpojuma ir liels, taču ne vienmēr pamatots, un Latvijas Zobārstu asociācija vēlas samazināt tā izmantošanu bērniem. Jaunā kārtība ļaus izmantot vispārējo anestēziju tikai tad, ja bērna uzvedība vai kādi nopietni medicīniski iemesli neļauj veikt procedūru bez tās. Ja vecāki tomēr uzstās lietot kopējo anestēziju, būs nepieciešams psihiatra slēdziens.