Latvijā
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca publiska iepirkuma rezultātā izraudzījusies būvnieku un noslēgusi līgumu par jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, tajā skaitā defektu novēršanu. Līdz 2025.gada februārim tos īstenos pilnsabiedrība "P un S būvniecība" par līgumsummu vairāk nekā 7 miljoni eiro. Atlikušajiem darbiem konkursā tiks meklēts jauns būvnieks, informēja slimnīca.
Šovasar vērojamais Covid-19 saslimstības pieaugums ir lielākais, kāds līdz šim ir vērojams vasarās. Un pašlaik turpina pieaugt gan izplatība, gan slimnīcās nonākušo koronavīrusa pacientu skaits, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Gaidot, ko aptieku – jo īpaši mazo – darbā nozīmēs jaunie uzcenojuma noteikumi, kārtējo reizi aktualizējušies riski, ko nes lielo farmācijas milžu loma Latvijas tirgū. Aptiekas ir atkarīgas no lieltirgotājiem, kas var būt saistīti ar konkurējošiem aptieku tīkliem. Tiem pārmaiņas šī iemesla dēļ var būt vieglāk pārdzīvojamas. Savstarpēji saistīto farmācijas uzņēmumu, kur tirgus dalībnieki (sākot no ražotāja, beidzot ar aptieku) ir vienās rokās, jeb tā sauktās vertikālās integrācijas problēma cilāta jau gadiem.
Sēlijā svētdien, 25. augustā, svin Gotharda Frīdriha Stendera 310. dzimšanas jubileju. Latviešiem tik nozīmīgā vācbaltieša atstāto mantojumu kopj un izzina vairākas biedrības, taču Stendera dzimtajā Lašu mācītājmuižā nu jau ierasts pieminēt viņa lustīgākos garadarbus – ziņģes. Tās stāsta par latviešu zemnieku dzīvi vēl ilgi pirms Latvijas valsts dibināšanas.
Pirms pāris gadiem laukos sūdzējās par traktoru zādzībām, bet šogad visbiežāk lauku sētās ieklīdušie garnadži aprobežojušies ar degvielas noliešanu. Valsts policija iepriekšējos piecos mēnešos uzsākusi kriminālprocesus saistībā ar 38 degvielas zādzībām no ekskavatoriem un 32 no traktoriem. Kāda Preiļu puses graudkopja pieredze liecina – ja par zādzību ziņo gan policijai, gan aptaujā kaimiņus, vismaz daļu zaudētā var atgūt.
Gūstekņu apmaiņā atbrīvoti 115 Ukrainas aizstāvji, un tagad viņi atrodas dzimtenē. Viņu stāsti par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem ir šausminoši, arī bijušā Ukrainas karavīra Oleksija Anuljas no Černihivas apgabala liecības ir asinis stindzinošas. Taču izmeklētāju pārbaudēs tās atzītas par patiesām.
Liepājā kāds vīrietis regulāri naktīs ar ieroci šauj no daudzdzīvokļa mājas logiem, mēģinot trāpīt gan automašīnām, gan arī klaiņojošiem dzīvniekiem. Vietējie iedzīvotāji baidās, vēlos vakaros neiet ārā un norāda, ka esot vairākkārtēji saukta policija, taču risinājums tā arī neesot rasts. Valsts policijā norāda – esot saņemts tikai viens izsaukums, un tad nekādi pārkāpumi konstatēti neesot.
Latvijā šajās brīvdienās tiek atzīmēta Ukrainas neatkarības 33. gadadiena. Sestdien, 24. augustā, Rīgā notika gājiens "Saulespuķu ceļš", kas sākās pie Brīvības pieminekļa un noslēdzās Vērmanes dārzā, kur pēc tam notika Ukrainas Neatkarības dienai veltīts pasākums un koncerts "Vienoti Ukrainai". Ukrainas neatkarības dienai veltīts gājiens notika arī Daugavpilī, bet svētdien, 25. augustā, svinības paredzētas Rēzeknē.
Divarpus gadu laikā, kopš ilgst Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, joprojām neesam atraduši veidu, kā palīdzēt ukraiņu bērniem iemācīties latviešu valodu, un līdz šim brīdim mums nav bijis neviena organizēta veida, kā ukraiņu bērniem bez maksas iemācīt latviešu valodu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala. Viņa arī uzskata, ka situācijā, kad skolās trūkst pedagogu, izglītības iestādēs vairāk būtu jāiesaista Ukrainas pedagogi, kuri šobrīd nodarbināti citās jomās.
Šodien dažādās darba vietās – birojos, slimnīcās, ražošanas uzņēmumos un daudz kur citur – īpaši izcēlās mūsu valsts brīvprātīgie aizstāvji zemessargi. Zemessardzes dibināšanas 33. gadadienā zemessargi darbā ieradās formas tērpos. Ļoti daudzi aizsardzības rindām pievienojušies laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā un jau tolaik, kad notika Krimas aneksija. Viņi aicina pievienoties arī citus. Jo tikai kopā mēs varam stiprināt un sargāt savu valsti.
Starp diviem miljoniem cilvēku Baltijas ceļā stāvēja arī višķēnieši Helma Hansone un Jānis Strods. Brīvības ilgu augstsprieguma ķēde – tā pēc tam grāmatā rakstīja Helma Hansone. Un tas nekas, ka ceļā uz akciju bija jāpavada sešas stundas un tajā dienā pirms 35 gadiem pašiem pat bija grūti aptvert, cik nozīmīgs Baltijas ceļš būs.