Latvijā
Pastnieki ik dienu sastopas ar grūtībām, ko rada bojātas, nepareizi uzstādītas vai pat krūmos ieaugušas, neredzamas pastkastītes. Latvijā no aptuveni 1,27 miljoniem pastkastīšu 90 000 ir bojātas. Tas ne tikai kavē piegādes, bet arī palielina riskus sūtījumu pazušanai, nesaņemšanai vai pat nozagšanai.
Ventspils dome neuzskata, ka tai tagad būtu jātērē līdzekļi neviennozīmīgi vērtētā Sarkanās armijas komisāra Jāņa Fabriciusa pieminekļa nojaukšanai vai pārvietošanai. Lai gan 2022. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieminekli neiekļāva demontējamo padomju režīmu slavinošo objektu sarakstā, Okupācijas muzeja direktore un vairāki vēsturnieki atzinuši, ka tas pēc likuma būtu demontējams. Kultūras ministrija gan lemšanu par pieminekļa nākotni atstājusi Ventspils pašvaldības ziņā, tikmēr pašvaldību ministrijā norāda – ja netiek ievērots likums, demontējamo objektu sarakstu var papildināt.
Īpaša diena šodien ir Bērnu slimnīcai un tās mazajiem pacientiem. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) atklāta vairāk nekā 28 miljonus vērtā jaunbūve. Tajā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs un Ambulatorais veselības centrs, kur lielākais ieguvums ir iespēja saņemt vajadzīgos pakalpojumus vienuviet.
Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprinājusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītajām sekām, kā arī veicināt ilgtspēju un nozaru konkurētspēju. Likumprojekts vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) ciešā sadarbībā ar mediju nozares profesionāļiem izstrādātās Mediju politikas pamatnostādnes 2024. līdz 2027. gadam. Tajās uzsvars likts uz mediju neatkarības un drošības stiprināšanu, kā arī centieniem uzrunāt mazākumtautības latviešu valodā. KM uzdots izstrādāt konkrētu rīcības plānu.
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.
Drošība Latvijā šobrīd ir prioritāte, par to daudz domā valsts un pašvaldības. Top arī dažādi rīcības plāni par to, kas un kā jādara militārā apdraudējuma gadījumā gan militārajā, gan civilajā jomā. No pašvaldību civilās aizsardzības plāniem noprotams, ka pieejas gan cilvēku apziņošanā, gan patvertņu sagatavošanā ir dažādas. Atsevišķos gadījumos atšķiras arī vietvaru atklātība par saviem plāniem. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pētīja, cik pašvaldības ir gatavas "X" stundai, ja uzbruktu Krievija?
Ne vien slimnīcās, bet arī pansionātos aizvien vairāk izplatās Covid-19 vīruss. Vietās, kur ik dienu pieaug saslimušo skaits, ieviesti ierobežojumi. Piemēram, pansionātā "Balvi" apmeklēt seniorus ieteicams vien 15 minūtes vai arī izmantot video iespēju. Saslimstība izplatās pakāpeniski, bet simptomi ir smagāki nekā citkārt, novērots šajā pansionātā.
No nākamā mācību gada 1.– 6. klašu skolēniem plāno ierobežot mobilo tālruņu lietošanu gan mācību stundās, gan starpbrīžos. Izņēmums būs gadījumi, kad ierīces būs nepieciešamas mācību procesam. Daudzas skolas jau ieviesušas šo praksi, daļa skolu vēl par to lemj. Tikmēr paši skolēni atzīst – kādu jaunā sistēma apmierina, kādu kaitina.
Latvijā šobrīd nav pacientu ombuda vai pacientu tiesību aizsardzības centra, proti, tādas vietas, kur pacienti vai viņu tuvinieki varētu aiziet un pasūdzēties vai izrunāties par iespējamiem pacientu tiesību pārkāpumiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pirmdien teica zvērināts advokāts, biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes" vadītājs un Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.