Latvijā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi saistībā ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija komandas veidotajā filmā izteiktajiem pieļāvumiem, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, iespējams, pret kukuļiem palīdzējuši Krievijas naftas kompānijas "Jukos" bijušajam vadības pārstāvim Leonīdam Ņevzļinam vērsties pret Kremļa opozicionāriem, aģentūra LETA uzzināja birojā.
Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākusies parakstu vākšana par Ventspilī esošā sarkanarmiešu komisāra Jāņa Fabriciusa pieminekļa demontēšanu. Iniciatīvu iesnieguši vēsturnieki Andrejs Gusačenko un Aiga Bērziņa-Kite.
Valsts drošības dienests (VDD) par terorisma publisku slavināšanu un attaisnošanu 25. septembrī aizturējis kādu Latvijas pilsoni. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija", aizturētais ir kāds vīrietis, kurš gadiem internetā publicējis savas seksuālās fantāzijas, baidot meitenes un sievietes ādas apģērbā. Par personu sociālās saziņas vietnē "X" vairākkārt ziņots arī Valsts policijai, tomēr reakcija nav sekojusi.
Kas būtu tās vietas, kas apdraudējuma brīdī varētu kalpot kā patvertnes? Ēkas un pagrabus šobrīd turpina apzināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Valmieras pilsētā apzināšana pamatā jau ir veikta, bet novadā apzināti vairāk nekā 80% objektu, taču, kā atzina pašvaldībā, nākas secināt, ka valstī izstrādātajām patvertņu minimālajām prasībām neatbilst gandrīz neviens objekts.
Apvienotā Madonas novada un Varakļānu novada bāriņtiesa ir atjaunojusi aizgādības tiesības ar difteriju slimo bērnu vecākiem, kuri pretēji ārstu norādēm no slimnīcas bija izņēmuši ar difteriju saslimušos bērnus. Bāriņtiesa motīvus neprecizē. Nekādas prasības no bāriņtiesas puses nav izvirzītas, izņemot – rīkoties bērnu labākajās interesēs, Latvijas Televīziju informēja bāriņtiesas vadītāja Olga Elsiņa.
Dobeles novada pašvaldībā aktīvi strādā pie Dobeles novada teritorijas plānojuma izstrādes, tostarp publiskai apspriešanai nodots priekšlikums pilsētas robežu paplašināšanai. Vietvarā norāda, ka tas nepieciešams, jo pilsēta izsmēlusi savas teritoriālās iespējas investoru piesaistei un dzīvojamā fonda attīstībai.
Kāda būtu reakcija, ja mobilajā telefonā atskanētu Intara Busuļa, Marijas Naumovas, Rūtas Dimantas vai Jura Kalniņa balss? Un pēc sasveicināšanās viņi aicinātu veikt valsts apmaksātu vēža skrīningu. Vairāki desmiti iedzīvotāju saņēmuši tieši šādus privātus uzaicinājumus. Daļa sazvanīto arī solīja noteikti aiziet pie ārsta.
Līdz šim Vidzemes slimnīcas zvanu centrā ik dienu divi darbinieki veica zvanus un izsūtīja ziņas pacientiem, lai atgādinātu par viņu pierakstiem uz vizītēm vai izmeklējumiem. Šim darbam nācās veltīt daudzas darba stundas, bet, pateicoties tehnoloģiju risinājumiem, no septembra nogales ieviests jauns palīgs – robotzvans.
Šis gads kibervidē iezīmējies ar krāpšanas shēmām, kas dažbrīd bijušas pat kampaņveidīgas. Nekur nav pazuduši arī pārējie kiberuzbrukumu veidi, un draudu līmenis ir nemainīgi augsts. Tie ir Latvijas un citu valstu kiberdrošības ekspertu secinājumi, tiekoties Rīgā nozares konferencē. Kas uztrauc ekspertus, un ko var mācīties no Latvijas?
Lai efektīvāk cīnītos ar telefonkrāpniecību, uzņēmums "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) iecerējis veidot datubāzi, kurā būtu visi Latvijas tālruņa numuri. Uzņēmums cer uz divu pārējo lielo operatoru "Bite" un "Tele2" iesaisti šajā projektā. Taču minētajos uzņēmumos LMT aicinājums rada izbrīnu, jo pie tādas sistēmas darbs rit jau aptuveni gadu. Komunikācija starp uzņēmumiem, visticamāk, nav notikusi pietiekami skaidri.
Jēkabpils novadā, no Salas ciema līdz Jēkabpilij, gar reģionālo autoceļu P76 izbūvēta gājēju un velobraucēju ietve, kā arī atjaunots vēsturiskais Pelītes upes tilts, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Būvdarbus par 1,57 miljoniem eiro veica SIA "Ošukalns". Gājēju un veloceļa nepieciešamību ikdienas gaitām vietējie iedzīvotāji saskatīja jau pirms krietna laika.
Latvijā zāļu cenu veidošanās modelis recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, nav mainīts pēdējos 20 gadus. Līdz ar to šobrīd zāles nereti ir dārgākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Latvijā pacienti ir spiesti paši meklēt lētāko zāļu cenu un apzvanīt desmitiem aptieku. No jaunā gada Latvijā sāks darboties jaunā zāļu cenas noteikšanas sistēma. Vai tā patiesi garantēs, ka cenas kompensējamiem medikamentiem un citām recepšu zālēm būs līdzvērtīgas tām, kādas ir Lietuvā un Igaunijā?
Aizskaroši komentāri sociālajos tīklos par tautībām, rasēm, seksuālajām minoritātēm utt. no vienkārša mirstīgā cilvēka viedokļa izskatās kā naida izraisīšana. Tomēr no likuma un tā piemērošanas prakses Latvijā viedokļa vairākums gadījumu "nevelk" uz kriminālvajāšanu. Taču ir arī cits ceļš – civilprasība par goda un cieņas aizskaršanu: "naida runa" praktiski pēc noklusējuma nozīmē arī tās grupas aizvainošanu, pret kuru tā ir vērsta. LSM.lv izskatīja abus variantus.