Latvijā
Starp diviem miljoniem cilvēku Baltijas ceļā stāvēja arī višķēnieši Helma Hansone un Jānis Strods. Brīvības ilgu augstsprieguma ķēde – tā pēc tam grāmatā rakstīja Helma Hansone. Un tas nekas, ka ceļā uz akciju bija jāpavada sešas stundas un tajā dienā pirms 35 gadiem pašiem pat bija grūti aptvert, cik nozīmīgs Baltijas ceļš būs.
Igaunijas un Lietuvas robežpunkti ir vietas, kur pirms 35 gadiem satikās un sadevās rokās Baltijas valstu iedzīvotāji. Tagad tur izveidotas piemiņas vietas, un piektdien, Baltijas ceļa gadadienā, visu trīs Baltijas valstu prezidenti tieši robežpunktos tikās ar iedzīvotājiem.
Lai vēlreiz sajustu Baltijas valstu vienotību, izceltu nacionālās apziņas dzīvotspēju, kā arī atbalstītu Ukrainas neatkarību, Preiļos notika "Brīvības skrējiens". Tā vēstnesis ir aktīvs preilietis un sportists – Leonīds Valdonis.
Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli un baletdejotāja Māra Liepas pieminekļi nebūtu jānojauc, piektdien, 23. augustā, lēmusi Rīgas domes pieminekļu padome. Vienlaikus domei rosināts lemt par piemiņas zīmi Maskavas dārza, tagad jau pārdēvēta par Latgales parku, izveidei, kā arī piemiņas zīmi Vesetas ielā krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim.
Piektdien, 23. augustā, aprit 35 gadi kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Akcija "Baltijas ceļš" ir tautu vienotības liecība kopīgai cīņai par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Piektdien par godu šim notikumam Rīgā norit plaša kultūras pasākumu programma.
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" noslēdza balsošanu, kurā dalībnieki izvēlējās "Airbus A220-300" lidmašīnām Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētu vārdus, paziņojumā medijiem informēja lidsabiedrība.
Līdz ceturtdienai, 22. augustam, apdrošinātāji bija saņēmuši 9097 pieteikumus atlīdzībai par jūlija vētrā nodarītajiem postījumiem, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA). Kopējā pieprasīto atlīdzību summa ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Līdz šim izmaksāti 7 miljoni eiro, kas apmierina aptuveni 40% no visiem pieprasījumiem.
Vērojot valdības komunikāciju par nodokļu reformu un citus notikumus, ir sajūta, ka Latvijas politikā valda pat nevis neizlēmība, bet gan izvairība – tā intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Sabiedrība noveco, un arvien vairāk cilvēkiem mūža nogalē ir nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe. Pašlaik Rīgā uz pašvaldības līdzfinansētajiem pansionātiem gaida vairāk nekā 800 cilvēku, un gaidīšanas laiks pārsniedz sešus mēnešus. Lai samazinātu gaidīšanu rindā, pašvaldībai būtu nepieciešams papildu finansējums aptuveni 730 000 eiro, kas segtu vismaz 100 vietas.
Vairāki Latvijas ražotāji iesaistījušies Nacionālo bruņoto spēku karavīru ēdināšanā, viens no tiem ir SIA "Kronis," kurš ražo sausās pārtikas pakas. Ar labdarības organizācijas "Ziedot.lv" palīdzību tās nonāk arī pie karavīriem Ukrainā.
Baltijas ceļš – pirms 35 gadiem notikusī unikāla akcija, kad tūkstošiem cilvēku, sadevušies rokās, izveidoja dzīvo ķēdi visās trijās Baltijas valstīs, – ir skola, kā nevardarbīgi pretoties, kā cīnīties par demokrātiju, un tas ir jāpēta un jādokumentē, LTV "Rīta panorāma" pauda viens no akcijas rīkotājiem, publicists, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Viņš atzina, ka toreiz galvenais bija ticība iespējai iegūt Latvijas neatkarību, "mēs ticējām, jo bez ticības un vēlmes mēs nepanāktu neko".
Viņš atzina, ka toreiz galvenais bija ticība iespējai iegūt Latvijas neatkarību, "mēs ticējām, jo bez ticības un vēlmes mēs nepanāktu neko".
Turpinās aktīva valsts autoceļu būvdarbu sezona, un darbi notiek 60 ceļu posmos. "Latvijas Valsts ceļi" aicina autovadītājus rēķināties ar papildu laiku ceļā, kā arī ievērot satiksmes organizāciju un pagaidu luksoforu signālus. Papildu satiksmes ierobežojumi būs sestdien Talsu novadā un svētdien Siguldas apkārtnē.
Gadu mijā plānots uzsākt apjomīgus Skrundas pamatskolas rekonstrukcijas darbus. Plānotās investīcijas pārsniedz 2,6 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lielāko daļu finansējuma Kuldīgas novada domei izdevies piesaistīt no Atveseļošanas fonda. Remonti notiks pakāpeniski – mācību procesa laikā. Tāpēc pirmo trīs klašu skolēniem būs jāmācās bijušajā Nīkrāces pamatskolā.
Visdažādākie auto, bet visi ražoti līdz 1981. gadam, novietoti Brīvības pieminekļa pakājē. Tie ir auto, kuri, iespējams, pirms 35 gadiem palīdzēja cilvēkiem aizbraukt un veidot roku ķēdi – Baltijas ceļu. Garu braucienu no Igaunijas mērojuši, un vēl garš brauciens uz Lietuvu viņiem priekšā.
Likvidētās sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni" vietā top moderni veidots pakalpojums nepilngadīgajiem, kas pastrādājuši smagus noziegumus un kuri var būt bīstami sev un sabiedrībai. Kamēr iestāde vēl top, Valsts probācijas dienesta redzeslokā ik gadu nonāk ap 4000 bērnu un jauniešu, kas veikuši likumpārkāpumus. Dienestā cer plašāk attīstīt probācijas novērošanu kā soda veidu, tā par pašmērķi padarot nevis sodīšanu, bet gan šo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā, viņiem pieaugot.
Bērniem ar autiskā spektra sindromu reģionos pietrūkst atbalsta – rindas pie speciālistiem ir garas, trūkst ekspertu, kuri profesionāli un ātri spēj diagnosticēt. Vecāku lielākais atbalsts ir citi vecāki, kuri saskārušies ar līdzīgām problēmām un dibinājuši Autisma apvienību.
Satiksmes ministrijas vīzija 2027. gadam paredz samazināt satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitu par 35%, salīdzinot ar 2020. gadu. Lai to sasniegtu, sagatavoti arī priekšlikumi, piemēram, nodalīta gājēju un veloceļu infrastruktūra un noteikta nulles tolerance pret pārgalvīgu braukšanu. Plānots arī izveidot mehānismu ar infrastruktūru saistītu negadījumu kompensēšanai.
Latvijā dzīvo vairāk nekā 6000 bērnu ar kustību, dzirdes vai redzes traucējumiem. Lai arī liela daļa šo bērnu apmeklē rehabilitācijas vai fizioterapijas nodarbības, vien nedaudzi iesaistās piemērotās sporta aktivitātēs. Tieši šiem bērniem šodien Bērnu slimnīcā rīkota Parasporta diena, kurā iemēģināt savus spēkus tādās disciplīnās kā, piemēram, vieglatlētikā, tenisā, paukošanā, basketbolā un vēl citās.
Skandalozo un iepriekš ar korupcijas skandālu saistīto Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja krēslu nolēmusi atstāt direktora pienākumu izpildītāja Rudīte Reveliņa, kas amatā bija iecelta uz laiku. Viņas vietā domes otro lielāko departamentu ar 140 miljonu eiro lielo budžetu pārvaldīs Ingūna Urtāne, kas ir Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos, paziņoja domes vadība, cerot par ielu remontiem atbildīgā departamenta darbu uzlabot. Jāņem vērā, ka arī Urtāne būs tikai direktora pienākumu izpildītāja, savukārt pēc neveiksmīgā konkursa izraudzīties pilnvērtīgu vadītāju dome vairs netaisās.
Pēdējo nedēļu laikā, noticot krāpnieku stāstiem par it kā negadījumā iekļuvušu tuvinieku, Rīgā apkrāpti 16 seniori, kuri kopumā nodevuši 210 000 eiro skaidrā naudā krāpnieku sūtītajiem kurjeriem, liecina policijas informācija.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
