Latvijā
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēki otrdienas, 17. septembra, rītā ap plkst. 9 Latvijas robežas tuvumā konstatēja neatpazīstamu lidojošu objektu. Teritorijas apsekošanai gaisā tika pacelti NATO Gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no militārās bāzes "Lielvārde", informēja Aizsardzības ministrijā (AM). Bet tas izrādījies putnu bars, aģentūra LETA noskaidroja Gaisa spēkos (GS).
Nozares ministrijas pieprasītais papildu finansējums 153,3 miljoni eiro veselības aprūpei nākamajā gadā ir izdzīvošanas minimums, kam jāparādās nākamā gada valsts budžetā – šādu viedokli pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome. Ekonomiskā situācija gan nesola rast šādu papildu finansējumu, par ko nozares ministrs atvainojās, solot turpmākajās budžeta sarunās vēl aizstāvēt veselības aprūpes politiku kā vienu no valsts drošības stūrakmeņiem.
Gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki nepiekrīt bērna vakcinācijai, ārstam jāvēršas ar motivētu iesniegumu bāriņtiesā, kura var dot piekrišanu vecāku vietā, norāda tiesībsargs Juris Jansons. "Izmantojot šo iespēju, var nodrošināt bērna tiesības uz veselības un dzīvības aizsardzību," viņš piebilst.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Biķernieki" nedziedināmi slimus pacientus turpmāk reizi mēnesī apciemos īpaši sagatavoti kanisterapijas suņi, kas ļauj gūt pozitīvas emocijas, uzlabot noskaņojumu un atgūt dzīvesprieku. Šī terapija Paliatīvās aprūpes nodaļā tiks īstenota, pateicoties ziedotāju atbalstam.
Peldētprasmes apmācībai skolās arī nākamgad nav rasts finansējums. Latvijas Peldēšanas federācijas veiktajā skolu aptaujā secināts, ka aptuveni pusē skolu mācību saturā iekļauta peldētapmācība. Daļā skolu īsteno īslaicīgus projektus vai to iekļauj interešu izglītībā. Trešdaļā izglītības iestāžu peldētapmācību neīsteno vispār.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) mirušā četrus gadus vecā puisēna, kas bija saslimis ar difteriju, abas māsas atveseļojas no šīs smagās slimības. Tā skāra visus trīs ģimenes bērnus, neviens no viņiem nebija vakcinēts. BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" atzina, ka "diemžēl (šiem) bērniņiem ir arī komplikācijas", un cik ilgi tās saglabāsies, to ārsti vēl nevar prognozēt. Taču šo bērnu dzīvībām briesmas nedraud.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) organizētajā konkursā komerciālajām televīzijām uz trīs brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā noskaidroti divi uzvarētāji – SIA "Re MEDIA" ar televīzijas programmu "ReTV" un SIA "4. vara" ar televīzijas programmu "TV4". Uz trešo brīvo bezmaksas zemes televīzijas apraidē vietu tuvākajā laikā tiks rīkots atkārtots konkurss.
Investējot 550 000 eiro, Latvijas Radio ir noslēdzis šī gada apjomīgāko investīciju projektu – Latvijas Radio 1 tiešraižu studijas rekonstrukciju. Mūsdienīgā multimediālās funkcionalitātes studija no otrdienas, 17. septembra, ir Latvijas Radio 1. programmas un Ziņu dienesta informatīvi analītisko raidījumu mājvieta.
Daugavpils iedzīvotāji aicināti līdz 27. septembrim pašvaldības rīkotā aptaujā izteikt viedokli par sagatavoto saistošo noteikumu projektu, kas paredzētu noteikt pilsētā vietas un teritorijas, kurās nebūs atļauts organizēt azartspēles, informēja Daugavpils pašvaldība.
Agrīnās brīdināšanas sistēma jeb šūnu apraides sistēma netiks ieviesta līdz šī gada beigām, kā iepriekš tika plānots, jo aizkavējies publiskais iepirkums, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Līdzās tankiem, raķetēm un droniem Krievijas propaganda ir viens no galvenajiem ieročiem Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, jo, lai karotu, ir jānoskaņo sabiedrība Krievijā un arī ārpus tās. Pirms vairāk nekā diviem gadiem pret Krievijas propagandu nopietnu cīņu sāka arī Latvija, slēdzot televīzijas kanālus, ierobežojot interneta resursus. Kas no tā visa ir sanācis, pētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Vienam no Kuldīgas simboliem, senajam ķieģeļu tiltam šogad nozīmīga gadskārta – 150 gadu. Pirmo reizi tas uz vienu dienu kļuva par garšu tiltu. Festivāls "Audz’s Kurzemē" uz tā aicināja pulcēties vietējo produktu cienītājus un garšas baudītājus.
Valmieras novadā ugunsgrēkā pamatīgi cietis viens no Latvijas lielākajiem dižozoliem – pēc negaisa, kura laikā kokam trāpījis zibens, ozols sācis degt. Cenšoties dižozolu saglābt, ugunsdzēsēji cīnījās vairākas stundas.
Pusaudžu un jauniešu vidū arvien pieprasītāki kļūst sociālā mentora pakalpojumi. Pērn pie mentoriem devās 121 pusaudzis, bet šogad līdz augusta beigām jau 131. Mentori stāsta, ka visbiežāk jaunieši palīdzību meklē saistībā ar problēmām skolā, ģimenē vai nespēju iederēties draugu lokā.
Latvijas krievi jāsanaido ar bēgļiem no Ukrainas, bet pārējiem jāiestāsta – konfrontācija ar Krieviju nozīmē nabadzību. Šādus plānus Latvijas sabiedrības ietekmēšanai pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" atrada noplūdušos dokumentos, kas radīti vienā no komercializētajām "troļļu fabrikām" – "Sociālās projektēšanas aģentūrā" (SPA), kura strādāja Kremļa uzdevumā.
Par spīti ārstu pūlēm, pirmdien, 16. septembrī, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) intensīvajā terapijā miris četrus gadus vecais puisēns no Vidzemes reģiona, kurš bija saslimis ar difteriju. To Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprināja slimnīcā. Neviens no saslimušās ģimenes četriem bērniem nebija vakcinēts.
Rīgā gājējs un riteņbraucējs nav prioritāte, vērtē biedrība "Pilsēta cilvēkiem", sākoties Eiropas Mobilitātes nedēļai. Šonedēļ Rīgā norit dažādi mobilitātes tēmai veltīti pasākumi – ekspertu diskusijas, semināri, velobrauciens, kā arī izstrādāta Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata. Tostarp rīdzinieki aicināti ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgus pārvietošanās veidus. Bet vai pilsēta tam ir gana ērta un pielāgota?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis Saeimā grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, paredzot algas valsts kapitālsabiedrību vadībai iesaldēt uz diviem gadiem – no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, informēja prezidenta kancelejā.
Premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadītajai valdībai 15. septembrī apritēja gads kopš tās apstiprināšanas. Viens no tās izveides nosacījumiem – partnerattiecību regulējuma pieņemšana – ir izpildīts, taču pēc tam pietrūcis plānveidīgas darbības, vērtēja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis. Valdības atskaites moments būs nodokļu reformas un 2025. gada valsts budžeta pieņemšana. Tiesa, pārmaiņas nodokļos varētu būt plašākas, nekā pašlaik pieteiktas.
Policija aizturējusi trīs personu grupu, kas zaguši kabeļus no komunikāciju šahtām, kā arī izdarījuši zādzības no būvniecības objektiem un daudzdzīvokļu mājām, kuras nav nodotas ekspluatācijā. Veicot kratīšanas personu dzīvesvietās un automašīnās, atsavinātas, iespējams, nozagtās mantas, kā arī narkotikas un ieroči.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
