Latvijā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. Drošs komunikācijas kanāls ir Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS, informēja dienestā.
Sarežģītās finansiālās situācijas dēļ turpinās reģionālo mediju slēgšana – šomēnes vairs neiznāk vietējais laikraksts "Ludzas Zeme". Šī tendence uztrauc mediju ekspertus, kas norūpējušies, lai nepārvēršamies par ziņu tuksnesi, kā tas noticis jau daudzviet Eiropā. Tikmēr Kultūras ministrija kritikai par valsts atbalsta trūkumu nepiekrīt un meklē iespējas, lai mediji varētu rēķināties ar ilgtermiņa atbalstu, nevis dzīvot no projekta uz projektu.
Cēsu pansionātā "Cīrulīši" pēdējos gados pieaug arvien jaunāku klientu skaits un ar nopietnākām diagnozēm, turklāt lielākā daļa iemītnieku ir atkarīgi no aprūpes personāla. Vairāk ir klientu ar vecuma demenci, tāpat ar nopietnām slimībām aprūpes centrā nonāk pat sešdesmitgadnieki.
Par spīti vairākiem iebildumiem Ministru kabinets otrdien, 9. jūlijā, apstiprināja atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu.
Tiesa turpina izskatīt Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Mūzikas tehnoloģiju katedras bijušā vadītāja Rolanda Kronlaka rosināto lietu pret akadēmiju par viņa atlaišanu no katedras vadītāja amata, kas bija saistīta ar aizdomām par nepiedienīgu komunikāciju ar studentēm. Tikmēr arī atstādinātais Latvijas Mākslas akadēmijas docents Andrejs Ameļkovičs ir vērsies tiesā, pieprasot viņu atjaunot amatā.
Eiropas Parlamentā ievēlētais Vilis Krištopans apstiprināja pievienošanos Ungārijas premjera Viktora Orbāna iniciētai, jaunizveidotai Eiropas Parlamenta politiskajai grupai "Patrioti Eiropai," kurā darbosies arī Kremlim draudzīgās Marinas Lepēnas partija un populistu partijas no Austrijas un Čehijas. Partijas "Latvija pirmajā vietā" valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers piebilda – šai grupai pievienojas ne tikai Krištopans kā deputāts, bet arī partija.
Kārsavā godināts ebreju glābējs Alfrēds Bankovičs, kurš, būdams vācietis un riskējot ar dzīvību, holokausta laikā patvērumu devis vairākiem apkārtnes ebrejiem. Viņu vidū bija arī paša Alfrēda jaunlaulātā sieva, kura slēptuvē dzemdējusi bērniņu. Žaņa Lipkes memoriāla pārstāvji šajās dienās Alfrēda Bankoviča ģimenei pasniegusi īpašu apbalvojumu "Sudraba pagale".
Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pašvaldība plāno vērienīgus Vaļņu ielas pārveidošanas darbus. Paredzēts atjaunot ielas segumu, pārbūvēt inženiertīklus, nomainīt apgaismojumu un veikt citus labiekārtošanas darbus. Vaļņu iela taps par gājējiem prioritāru ielu. Par to, kāda būs autosatiksme un kā tiks organizētas stāvvietas, vēl tiks lemts, bet viens ir skaidrs – gājējs būs galvenais.
Valdība otrdien, 9. jūlijā, slēgtā sēdē nolēma pazemināt amatā Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu lietā. Par to pēc valdības sēdes paziņoja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Citskovskim piedāvāts Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats.
Konsolidētās televīzijas skatītākais kanāls jūnijā bija Latvijas Televīzijas pirmā programma (LTV1), kā skatīšanai veltīti 10,9% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" dati.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā finanšu situācija stabilizējusies, tomēr parādu slogs joprojām liels, tāpēc stāvokļa uzlabošanai slimnīca vērsusies pēc palīdzības Veselības ministrijā un plāno ņemt kredītu. Šobrīd slimnīcā rit iekšējais audits.
Turpinot atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, otrdien, 9. jūlijā, ceļā pavadīta Latvijas ziedojumu krava Ukrainas slimnīcām. Savukārt, lai atbalstītu vakar sagrauto bērnu slimnīcu Kijivā, Veselības ministrija organizē kravu ar zālēm, kas nepieciešamas tūlīt. Atbalstīt slimnīcu varam mēs katrs, jo portālā "Ziedot.lv" sākta ziedojumu kampaņa. Atsaucība ir ļoti liela un summa aug katru stundu.
Valsts policija (VP) otrdien, 9. jūlijā, par ļaunprātīgu dedzināšanu apcietinājusi 1986. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās sakarā ar svētdien, 7. jūlijā, Rīgā, Jāņa Asara ielā, notikušo ugunsgrēku, kurā dega dzīvojamā māja, četras automašīnas un motocikls, kā arī bojā gāja mājdzīvnieki. Par ļaunprātīgu dedzināšanu uzsākts kriminālprocess.
Cenšoties risināt samilzušo pedagogu trūkuma problēmu, jau nākamajā mācību gadā četrās Latvijas augstskolās dubultos valsts budžeta apmaksātas studiju vietas pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmās. Būs arī vienotas prasības topošo skolotāju uzņemšanai un vienots kvalifikācijas eksāmens.
Valdība otrdien, 9. jūlijā, apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka Ulda Reimaņa pārcelšanu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja (TNGIIB) direktora amatā. Uz vakanto SM valsts sekretāra vietnieka amatu tiks izsludināts atklāts konkurss, informēja ministrijā.
Valdība otrdien, 9. jūlijā, atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalības NATO misijā Irākā pagarināšanu līdz 2026. gada 1. novembrim. Par lēmumprojekta pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.
Ilggadējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa pārcelta darbā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā, bet PTAC vadība uzticēta līdzšinējai Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniecei Zaigai Liepiņai. Tā otrdien, 9. jūlijā, lēma valdība.
"Lūk, te bija šķūnis, kur nacisti turēja cilvēkus pirms nošaušanas," rāda profesors Harijs Džols no Viskonsinas Universitātes Oklērā. Svētdien Šķēdes kāpās pētnieku grupa no ASV sāka jau trešo darbu sezonu ebreju masu slepkavību vietās Liepājā.
Valstī kopumā trūkst vairāk nekā 1000 policistu, un tieši Valsts policijā arvien saglabājas lielākais personāla trūkums iekšlietu dienestos. Tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Lauku kopienām trūkst valsts atbalsta, uz to norādījuši dažādu biedrību pārstāvji reģionos. Praktiski vienīgais, uz ko lauku kopienas var cerēt finansējuma piesaistes jomā, ir vietējās pašvaldības un ar to līdzdalību iedibinātas biedrības. Realizēt kādu lielāku atbalsta fondu programmu mazās lauku kopienas nevar savas mazās kapacitātes dēļ, konkurējot ar lielajām biedrībām reģionu centros un pilsētās. Īpaši tas aktualizējies pēc novadu reformas. Šo problēmu īpaši akcentē Latgales un Sēlijas lauku kopienas, uzsverot, ka bez tām Latvijas lauki neizdzīvos un kļūs arvien tukšāki.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
