Jauno mediju joma Latvijā un pasaulē pēdējās desmitgades laikā ir ārkārtīgi attīstījusies. Kad sāku savu podkāstu, pie mums tikai retais zināja, kas tie ir. Pašlaik katram otrajam ir savs raidījums, “YouTube” kanāls, “TikTok” vai “Instagram” profils, un influenceri ir nopietna mārketinga nodarbe. Diemžēl uz šī augošā un arvien daudzveidīgākā mediju fona sabiedrības kopējais medijpratības līmenis ir iepalicis. Viltus ziņas un konspirāciju teorijas ir kļuvušas par ikdienu, tomēr aizvien ir cilvēki, kuri neuzskata par vajadzīgu apgūt kaut pamata prasmes kritiskajā domāšanā un satura analīzē. To, protams, saprot arī krāpnieki, kuri ātri gūst peļņu, izmantojot cilvēku lētticību un ietekmējamību.
Jaunajā mācību saturā “Skola 2030” kritiskā domāšana ir caurviju prasme, katra mācību priekšmeta skolotājs to jaunietim mācīs. Raidījumā “Ģimenes studija” eksperti uzsver, ka ir nepieciešama valsts proaktīva rīcība jauniešu kritiskās domāšanas uzlabošanā, to nespēs izdarīt tikai pedagogi vai vecāki, īpaši, ja viņiem pašiem ir zemas zināšanas medijpratībā.
Noslēdzoties augsta līmeņa starptautiskajai konferencei "Medijpratība. Ceļakartes", Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina turpināt kopā meklēt risinājumus sistēmiskai medijpratības sekmēšanai Latvijas sabiedrībā.
Pieņemt automātiskus lēmumus ir saprātīgi ikdienišķās situācijas, savukārt kritisko domāšanu ir vērts pieslēgt, lemjot par nopietnākiem jautājumiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Viņa uzsvēra, ka cilvēkam, kurš vēlas pieņemt labākus lēmumus, visu laiku jāiegulda kritiskās domāšanas pilnveidošanā.
Sākusies desmitā UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Semināri un konferences notiek arī Latvijā, taču attālināti.
Aptuveni puse sabiedrības neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atšķirt dezinformāciju, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījuma dati. Tas spilgti redzams arī pašreizējā situācijā, kad liela daļa sabiedrības tic sazvērestības mītiem, nevis zinātniekiem un ekspertiem. Medijpratība ir cieši saistīta ar cilvēka izglītību un zināšanām kopumā, tāpēc liela nozīme situācijas uzlabošanā ir skolām.