Dzīve & Stils / Sarunas
Ukrainis Pavlo Gončaruks, izmantojot jogu, palīdz gan civilo, gan militārpersonu veselībai, kā arī ar jogas maratoniem spējis savākt krietnus līdzekļus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Latvijas Radio raidieraksta "Drošinātājs" veidotāji aicināja Pavlo uz sarunu par jogu kara laikā.
"Mēs taču sakām, ka mēs visi esam šajos divos gados daudz ko pārdomājuši un daudz kur mainījušies. Ja mēs redzam šo Krievijas pilnīgi simtprocentīgo iznīcības politiku pēdējos divos gados, tad kompromisa vairs nevar būt. Ne sportā, ne biznesā," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Guntis Ulmanis, pirmais Valsts prezidents pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Viņš atzina, ka brīnās par dzirdamo taisnošanos par sadarbību ar Krieviju biznesā vai sportā – viņaprāt, jebkādas attiecības ar Krieviju šobrīd ir vienkārši noziedzīgas.
Mēs maldāmies, domājot, ka esam pasargāti no klimata pārmaiņām, kas notiek citur pasaulē, Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" atzina Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura norādīja uz vajadzību pielāgoties un ieguldīt mūsu pašu cilvēkkapitālā un inovācijās, lai varētu "ielēkt vilciena pirmajā vagonā, nevis pēdējā".
"Vides fakti": Kā jums šķiet, kāpēc dabas interešu ievērošana ir svarīga attīstītas valsts sastāvdaļa?
"Vides fakti": Kā jums šķiet, kāpēc dabas interešu ievērošana ir svarīga attīstītas valsts sastāvdaļa?
"Demokrātija, tāpat kā jebkura cilvēka veidota sarežģīta sistēma, prasa noteiktu uzturēšanu un uzkopšanu. Ir jāsaprot, ka ir kaut kādas noteiktas lietas, kas demokrātijā ir svarīgas, un brīvā politiskā konkurence – tas ir kaut kas tāds, par ko ir jāraugās, lai tā netiktu grauta," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda politologs Valts Kalniņš, skaidrojot, ka, viņaprāt, Latvijā demokrātija šobrīd nav jāglābj, jo tā nebrūk, bet bez glābšanas ir vēl arī pieskatīšana un apkope, kas vajadzīga ir vienmēr – par to šaubu nav.
"Lai cik grūti mums to būtu atzīt, Krievija tiešām pašlaik ir daudz veiksmīgāk un efektīvāk pielāgojusies kara apstākļiem. Stāsts par to, ka "labāk ar puspliku dibenu, bet uzvaras karogu rokās" strādā ļoti efektīvi," Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju" pauda Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis, norādot, ka Rietumiem tas ir jāpieņem – Krievijā tuvākajā laikā nekas nemainīsies.
Pēdējo gadu laikā pasaulē piedzīvotas vairākas lielas krīzes, sākot ar kovidu un beidzot ar kara ekspansiju Ukrainā. Lai arī cilvēki ir tendēti saredzēt nākotni tikai no savas perspektīvas, ir jābūt mentāli gataviem dažādiem scenārijiem. Taču krīzēm nevar ļaut kļūt tikai par zaudējumu laiku, tas ir arī liels iespēju laiks, ko pierāda vairāki piemēru, tostarp Igaunijā, norāda Igaunijas Biznesa skolas rektors Meilis Kitsings.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainas Valsts vides inspekcija katru dienu uzskaita agresoru nodarītos zaudējumus un fiksē ietekmi uz vidi. Karš būtiski ietekmē Ukrainas dabas liegumus, kurus nu pamet putni un savvaļas dzīvnieki, kas vairs neatgriežas atpakaļ, intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja Valsts vides inspekcijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dmitrijs Zaruba.
Šobrīd, kad ārā kļūst aizvien siltāks, arvien vairāk cilvēku dodas uz dzīvnieku patversmēm izvest pastaigā suņus, bet ir tādi brīvprātīgie, kas to un arī daudz ko citu dara dzīvnieku patversmēs visa gada garumā. Tā ir kā meditācija un iespēja dot, negaidot pretī, savu motivāciju darboties kā brīvprātīgajiem dzīvnieku patversmē "Ulubele" radio "Naba" raidījumā "Neprātīgi prātīgie" komentēja Liene Kalna, Vadims Čudars un Toms Goiževskis, kuri ar saviem stāstiem ļāva arī ielūkoties brīvprātīgo dzīvnieku draugu ikdienā.
Latvija bija un būs dzimtene, valsts, kas sirdī ieglabāta, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja Pēteris Černomords, kurš jau deviņus gadus mīt tālajā Dienvidamerikas zemē Čīlē. Kas mudina latviešus doties vairāk nekā 13 tūkstošu kilometru attālumā uz pasaules otru galu – valsti, kurā, var teikt, nav ne miņas no latviešiem labi zināmā?
Gigantiskas valstis nespēj pastāvēt, tās izjūk, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijā dzīvojošais vēsturnieks un opozīcijas žurnālists Maksims Kuzahmetovs, kurš uzskata, ka Krievija neizbēgami izjuks, tomēr ir dažādi scenāriji, kā tas var notikt. Par ideālāko viņš uzskata ieviestu ārējo pārvaldi.
Sociālo tīklu anonimitāte ir kļuvusi par briesmīgu ieroci, un žurnālistiem jābūt gataviem saņemt samazgas, bet ir tikai viena iespēja, kā ar to cīnīties – rūdīties un gudri dot pretī. "Var aiztaisīt acis, bet ir vienkārši jāturpina strādāt, cik vien labi var, cik vien patiesi var. Viegli nav," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda žurnāliste Ilze Strenga.
Ziemeļvalstī Norvēģijā, kur mīt aptuveni 15 tūkstoši latviešu, notiek spraigs darbs pie latvisko tradīciju saglabāšanas un kopīgām aktivitātēm. Īpašs stāsts ir par latviešu kori "Laipa", kas aprīlī atzīmē savu 20 gadu jubileju, un Stavangeras teātra studiju, kas amatierteātru skatē "Gada izrāde 2023" ir saņēmusi augstāko novērtējumu. Kā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atzina latvieši ziemeļos, norvēģu sabiedrība ir pretimnākoša, pieņemoša un ļauj izpausties.
Grūti pateikt, vai Dāvids Ernštreits plašākai publikai vairāk zināms kā Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" žurnālists vai tomēr kā dokumentālo filmu autors: "Dukuru zelta līnija", "Trillium", "Mūsējie", "Leģenda Jānis Lūsis", "Inese pirmā", "Dukuru mezgls" un tikko pirmizrādi piedzīvojusī filma "Patrīcija", kas nominēta arī Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps". Gluži loģiska panākumu blakne ir dažādu mediju aicinājumi uz intervijām, tāpēc nav brīnums, ka Dāvis (kā viņu sauc kolēģi un draugi) līdz ar mikrofona ieslēgšanu ieklepojas: "Tas varbūt ir no lielās runāšanas. Nav laika strādāt, tik jāskrien uz kārtējo interviju," viņš nosmejas.
Mediju iespējas kvalitatīvi strādāt tiek samazinātas – mediji tiek diskreditēti un padarīti par vainīgiem pie tā, ka sabiedrībā nav pietiekoši laba ekonomiskā attīstība un citas lietas. Tas ir tipisks, populistisks komunikācijas paņēmiens, turklāt mediju vainošana notiek dažādos līmeņos, arī augstā politiskā līmenī notiek vēršanās pret mediju izvēlētiem avotiem, tematiem, mēģinājumi atrast, kā sodīt, kā vēl stingrāk regulēt un ierobežot, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne.
Valsts prioritātei jābūt bērnu un jauniešu sportam, bet neviens nav uzlicis uz papīra, kādam tam būtu jāizskatās, – valstij nav stratēģijas un netiek veikti pienācīgi pētījumi, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda basketbola leģenda Valdis Valters. Viņaprāt, līdzekļi lielākoties jānovirza tieši bērnu un jauniešu sportam, jau esošo jauno sportistu veselības pārbaudēm un pētniecībai: "Mums nav pateikts, ka prioritāte ir bērni un jaunieši – visās jomās. Nav tā, un tā ir tā bēda, kāpēc varbūt šobrīd ir tāda situācija."
"Kad studēju, mums teica, ka visi svarīgie notikumi jau ir bijuši un nekad vairs nebūs nekā vērienīgāka. Bet nu strādājam ar apziņu, ka šobrīd dzīvojam laikā, kad katra diena var izmainīt vēstures gaitu," sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Kijivā Indru Spranci pauda Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Oleksandrs Lukjanovs. Viņš glābis valsts lielākā muzeja arhīvus brīdī, kad nebija skaidrs, cik veiksmīgs būs iebrucēju gājiens uz Kijivu, bet šobrīd vāc liecības par karu.
Mums kā Rietumu kopienas daļai ir morāls pienākums aprēķināt PSRS laikā nodarītos zaudējumus, to publiskot un starptautiski prasīt kompensāciju. Tādējādi mēs arī varam pierādīt un parādīt, kas notiek, ja Krievijai atdod kādas teritorijas, piemēram, Ukrainā, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Viens pret vienu" norādīja vēsturnieks, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.
Pēdējo 30 gadu laikā gan Igaunija, gan Lietuva ir apsteigusi Latviju iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos. Iemesls tam ir investīciju trūkums izglītībā un zinātnē. 90. gados par maz tika reformētas augstskolas, tajās netika ieviestas jaunas idejas un finansējums. "Tagad to, ko mēs 90. gadā un pēc tam neinvestējām, mēs diemžēl dabūjam atpakaļ šajos rezultātos," intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Viens pret vienu" pauda vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.
"Tā vienmēr ir bijis – ir vieglāki laiki, ir sliktāki (..) Bet labais vienmēr uzvar. Mēs būtībā piedzīvojam varenu drāmu, un tas tā arī ir jāuztver," intervijā Latvijas Radio pauž mākslas vēsturnieks, Rundāles pils atjaunotājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka Krievijas sāktais pilna apmēra karš Ukrainā viņu pilnībā paralizēja un atmiņā atausa bērnības fobijas. Kara bailes izdzina, nevis no tām bēgot, bet attēlojot.
"Es nezinu, kas tas ir mūsu sabiedrībā, kas liek mums drīzāk vienam uz otru riet, nevis sarunāties un meklēt risinājumus," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda uzņēmēja Baiba Rubesa. Viņa vērtēja, ka vēl pirms astoņiem gadiem Lietuva no mums varbūt atpalika, bet tagad var redzēt, ka tās jaunākā paaudze ir daudz homogēnāka, viņu vērtības ir daudz līdzīgākas, viņi intuitīvāk saprot, kur jāved valsts, un arī pašiniciatīva tur ir pilnīgi citāda. "Igauņi aizskrēja, lietuvieši pakaļ, un mēs sēžam faktiski zelta bedrē, kam Latvijai vajadzētu būt, un palaižam šīs iespējas garām," secināja Rubesa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
