Britu raidorganizācija BBC vēsta, ka, lai gan Zviedrijā cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem uzliek nodokļus, kas ir vairāk nekā 50% apmērā no viņu personīgajiem ienākumiem, kas ir viena no augstākajām likmēm Eiropā, tomēr
vairākas valdības – gan labējās, gan kreisās – ir pielāgojušas dažus nodokļus tā, lai tie būtu labvēlīgi bagātajiem.
Piemēram, valsts 2000. gados atcēla īpašuma un mantojuma nodokļus, un nodokļu likmes no akcijām un uzņēmumu akcionāriem nopelnītajiem līdzekļiem ir daudz zemākas nekā nodokļi no algām. Arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir samazinājusies no aptuveni 30% 90. gados līdz aptuveni 20%, kas ir nedaudz zemāka nekā vidēji Eiropā.
Ir aprēķināts, cik daudz superbagāto cilvēku Zviedrijā ir. Samērā precīzi bagātniekus skaitījuši dažādi biznesa mediji. Vienā no tiem minēts, ka pirms aptuveni 30 gadiem Zviedrijā bija tikai 28 cilvēki, kuru īpašumu neto vērtība bija miljards kronu vai aptuveni 90 miljoni ASV dolāru. Lielākā daļa no viņiem nāk no ģimenēm, kas ir bijušas bagātas paaudžu paaudzēs.
Pēdējie dati liecina, ka Zviedrijā jau ir vairāk nekā 540 "kronu miljardieri", un tas nozīmē, ka bagātnieku skaits palielinājies teju divdesmit reižu. Un viņu īpašumā ir bagātība, kas atbilst 70% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Zviedrijas bagātnieku saraksts arī atklāj, ka valsts bagātība joprojām lielā mērā koncentrējas balto vīriešu rokās, neraugoties uz to, ka valstī ir daudz imigrantu un gadu desmitiem tiek īstenota dzimumu līdztiesības veicināšanas politika.
Viens no iemesliem jauno superbagātnieku skaita pieaugumam ir Zviedrijas plaukstošā tehnoloģiju joma.
Šī valsts ir pazīstama kā Eiropas Silīcija ieleja, jo pēdējos 20 gados tajā ir izveidoti vairāk nekā 40 tā dēvēto "vienradžu" jaunuzņēmumu – uzņēmumu, kuru vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru.
Runājot par lielai sabiedrības daļai zināmiem uzņēmumiem, tad var minēt, ka Zviedrijā ir dibināti "Skype" un "Spotify", kā arī vairāki spēļu uzņēmumi un veiksmīgi finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi.
Vēl viens aspekts ir Zviedrijas monetārā politika, kas ir palīdzējusi pārvērst valsti par paradīzi superbagātajiem.
Zviedrijā no 2010. gadu sākuma bija ļoti zemas procentu likmes, kas gan ir mainījies pēdējos gados. Bet tomēr pēdējos vairāk nekā desmit gadus zemās procentu likmes ļāva lēti aizņemties naudu, tāpēc zviedri, kuriem bija brīva nauda, bieži izvēlējās ieguldīt īpašumos vai augsta riska investīcijās, piemēram, tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru vērtība tādējādi strauji pieauga.
