Dienas ziņas

Rīgas ostā pieteiktas 67 kruīza kuģu vizītes

Dienas ziņas

Rīgā iebraucot Daugavā, gājis bojā cilvēks

Šīfera jumti joprojām plaši izplatīti

Azbesta šīfera jumti joprojām plaši izplatīti Latvijā

Latvijas mājsaimniecībās šīfera jumtu kopējais apjoms ir apmēram viens miljons tonnu, liecina statistikas dati. Tomēr nodot azbestu saturošu šīferi ir salīdzinoši dārgi, ko ne visi var atļauties. Daļa iedzīvotāju paliek izvēles priekšā: iztērēt aptuveni 200 eiro par kaitīgā jumta seguma nodošanu un meklēt naudu jauna jumta uzlikšanai vai arī sadzīvot ar kancerogēnas vielas saturošu jumtu.

VARAM aicina trūcīgos un maznodrošinātos iesaistīties akcijā "Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt"
00:00 / 04:24
Lejuplādēt

Azbestu saturoši būvniecības materiāli Latvijā joprojām nav retums, bet pēc to kalpošanas laika tie ir bīstami atkritumi, kas kaitē videi, piesārņojot gaisu, augsni un gruntsūdeņus.

"Šīfera daudzums dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Ja mēs skatāmies Pierīgas novadus, tas ir salīdzinoši zems – līdz 10 000 tonnām, bet, ja mēs skatāmies Rīgu un tālākos reģionos, novados, daudzums sasniedz 49 000–53 000 tonnas novadā," pastāstīja Valsts vides dienesta  Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.

Azbests galvenokārt sastopams dzīvojamo māju, saimniecības un ražošanas ēku jumta segumos; nereti tas padomju laikos arī ticis izmantots kā siltumizolācijas materiāls. Atbrīvojoties no nevēlamā jumta, daudzi to izvēlas sadrupināt, lai aizpildītu bedres uz ceļiem.

"Kategoriski tas nav pieļaujams. Ja šīferis ir vienā veselumā uz jumta vai fasādē, tad šī bīstamība ir daudz mazāka, nekā atkritumi tiek salauzti vai fiziski savādāk ietekmēti. Tiek izdalītas putekļu daļiņas, kas ir visbīstamākās," skaidroja Treijs.

Azbests ir kancerogēns un var izraisīt onkoloģiskas saslimšanas. Tā daļiņām nonākot uz ādas vai ieelpojot, ar laiku var rasties alerģija un dzīvību apdraudošas slimības.

Sasista šīfera šķiedras gaisā var atrasties 5 līdz 7 dienas, jo tās ir ļoti vieglas. Lai sekmīgi utilizētu veco šīferi, jāizvēlas tuvākais poligons, kurš saņēmis Valsts vides dienesta atļauju, tādu Latvijā pašlaik ir 18.

"Azbesta izraisītās slimības nav novērojamas uzreiz, tās attīstās ilgākā laika periodā, attiecīgi tas varbūt pat 20 gadu laikā pēc saskares ar azbestu," sacīja Treijs.

Viena no iespējām – kaitīgo materiālu nodot, bet tad jārēķinās ar izdevumiem. Vidēji aptuveni 200 eiro par tonnu, kas būtu pielīdzināms 50 šīfera loksnēm.

Latvijā ir 32 komersanti, kas savāc azbestu saturošos atkritumus. Viens no tiem ir SIA "ZAAO".

"Klientiem tiek piedāvātas divas opcijas. Mēs braucam šo azbesta šīferi savākt pie klienta uz adresi, tad norēķināšanās ir pēc kubikmetriem. Savukārt otra iespēja ir šīferi nogādāt uz aprites ekonomikas centru "Daibe". Šeit atkal samaksa notiek pēc svara. Abos gadījumos

ir svarīgi pareizi iepakot un nedrupināt, nelauzt, lai novērstu šķiedru izplatīšanos,"

uzsvēra "ZAAO" klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants.

Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija aicina trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības pieteikties atbalsta programmai un nodot azbestu saturošu šīferi bez maksas. Kopējais finansējuma apmērs atbalsta programmas īstenošanai ir 350 tūkstoši eiro. Var nodot apglabāšanai ne vairāk kā 3 tonnas jeb aptuveni 150 šīfera loksnes. Pieteikties atbalstam var līdz 31.maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti