Saeimas un NVO forumā norit trīs paralēlās diskusijas. Viena no tām ir par prevenciju drošai videi bērniem un jauniešiem, kur klātesošie spriež par vardarbības novēršanas un apkarošanas plāna 2024.–2029. gadam izstrādi un to, kāda rīcība mums būtu jānodrošina un kādi likumdošanas uzlabojumi jāveic, lai mūsu bērni varētu dzīvot drošā vidē, drošā Latvijā.
Otrā diskusijā "Sociālā ekonomika Eiropā un Latvijā" pārrunā jautājumus saistībā ar valsts sociālās ekonomikas stratēģiju, kas īpaši aktualizējies Covid-19 pandēmijas laikā.
Savukārt trešajā diskusijā "Latvijas loma Eiropas drošībā" dalībnieki spriež par to, kā efektīvāk īstenot publiskās pārvaldes un nevalstisko organizāciju sadarbību, lai sekmētu kopīgu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu.
Kā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma šī gada tēma ir ar skatu nākotnē un par to, kāda ir Latvijas lomas Eiropā.
"Šī ir tāda gana sena tradīcija Latvijā, kur reizi gadā ir iespēja dažādu jomu pārstāvjiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tikties ar parlamenta deputātiem un vairāku stundu garumā diskutēt un aktualizēt jautājumus, kas ir svarīgi viņu nozarē. Tas ir svarīgs ikgadējs notikums, kur patiesi organizācijām, kuras varbūt ikdienā nav tik aktīvas Saeimas darbā, tā ir reize gadā, kur satikties visiem kopīgi un pārrunāt aktualitātes," sacīja Zonberga.
Pilsoniskās alianses direktore norādīja, ka esot diezgan maz nevalstisko organizāciju, kas ikdienā var piedalīties Saeimas komisijās, līdz ar to šī diena ir tam, lai varētu aktualizēt sev aktuālos jautājumus, nevis tos, kas jau ir ielikti Saeimas dienaskārtībā. Viens no labajiem piemēriem, kāpēc šāda veida pasākumi ir nepieciešami, ir no nesen notikušās Saeimas atvērto durvju dienas, kur nevalstiskajām organizācijām bija iespēja tikties ar Saeimas komisiju dalībniekiem un rosināt deputātiem runāt par "deepfake" jeb "dziļviltojuma" tehnoloģiju.
Arī Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētāja Agnese Frīdenberga foruma atklāšanā uzsvēra, ka nevalstiskās organizācijas strādā, lai palīdzētu visiem, tāpēc arī tiesiskajam regulējumam, kas veidots nevalstiskajām organizācijām, ir jābūt tādam, kas ļauj šīm organizācijām darboties.
"Ja skatāmies uz Saeimu, tad primāri Saeimai, izstrādājot tiesisko regulējumu, būtu jāskatās un jāieklausās sociālajos partneros, jādzird to vajadzības, to nepieciešamās lietas, kas ļautu tiem daudz labāk vēl strādāt. It īpaši gadījumos, kad Saeimā tiek izstrādāts kāds tiesiskais regulējums, kas vērsts uz vienu nozari vai vienu jomu – ir svarīgi uzklausīt nevalstiskās organizācijas, lai pēc tam nevalstiskajām organizācijām sabiedrības intereses nav jāaizstāv Satversmes tiesā," pauda Frīdenberga.
Saeimas ikdienas darbā pilsoniskās sabiedrības iesaistei ir būtiska loma, vērtējot likumdošanas iniciatīvas un sniedzot priekšlikumus to pilnveidei.
Forums ir kļuvis par parlamenta tradīciju, un Saeima to organizē ciešā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Lai uzlabotu un modernizētu parlamenta dialogu ar pilsonisko sabiedrību, Saeimas Prezidijs februārī apstiprināja jaunu deklarāciju par Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbību.
