Kultūra / Māksla
"Zināt, ir ļoti daudz sliktas mākslas, ir patiešām ļoti daudz, un varbūt to nevajadzētu redzēt, bet, lai saprastu, kas ir laba māksla, ir jāskatās arī ļoti daudz sliktas mākslas. Tas ir neizbēgami," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, uzsverot, ka arī slikta māksla liek uzdot jautājumus.
Mākslinieks ir dīvains radījums, kurš dara lietas, kas no normāla cilvēka viedokļa dažkārt šķiet pilnīgi trakas. Tādu definīciju savai profesijai dod māksliniece Diāna Dimza-Dimme. Pati sevi viņa pie pašiem izaicinošākajiem māksliniekiem gan nepieskaita, bet arī viņas skatījums uz dzīvi bieži vien ir ļoti neordinārs, kas atspoguļojas viņas darbos. 23. aprīlī Diāna Dimza-Dimme svinēs 60. dzimšanas dienu, bet jau no 5. aprīļa Kalnciema kvartāla galerijā skatāma viņas jubilejas izstāde "Piedzimšanas diena". Tajā apkopoti darbi, kas ir kā simboli viņas dažādiem dzīves posmiem.
Skaidrs, ka kara klātbūtne maina daudzu mākslas darbu kontekstu, taču arī mākslas darbu cenzūras gadījumi un kritika tiek izmantota, lai polarizētu sabiedrību un darbotos politiskiem mērķiem. Mākslas cenzūras gadījumi principā mūs atgriež prokrieviskajā domāšanā, vērš atpakaļ uz iepriekšējo laiku, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mākslas zinātniece, Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Vienlaikus viņa atzina, ka arī katram solim mākslā šobrīd ir jābūt ar pārdomātu kontekstu un precīzu vēstījumu.