Kultūra / Māksla
VEF Kultūras pils abos stāvos Rīgā iekārtota mākslinieces un pedagoģes Kristīnes Kliginas personālizstāde "Vietas un laika fiksācijas". Mākslinieces pēdējo piecu gadu veikumā strāvo interese par tekstila materialitāti, lāču tēlos savienojot seno ar mūsdienīgo, bet glezniecībā aizraujoties ar gleznošana dabā visos gadalaikos.
Fotogrāfijā, tāpat kā jebkurā mākslā, rezultātu var panākt ar jebko. Uz audekla var mālēt ar pirkstu, un arī attēlu var uzņemt ar telefonu, taču tie uzņemtie kadri, kas tā arī paliek telefonos un tiek glabāti virtuālajā vidē, tās nav fotogrāfijas – tie ir tikai attēli. Fotogrāfija ir galaprodukts – apstrādāta kopija uz laba papīra, ar labu tinti. Tas ir svarīgi, jo mākslai ir uzstādītas tādas pašas prasības kā profesijai – māksla nav amatniecība, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda fotogrāfs Gunārs Binde.
Latviešu dizainers Germans Ermičs ieguvis žurnāla "Wallpaper*" dizaina balvu "Best surrealist furniture: Wallpaper* Design Awards 2024", informēja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pārstāvji, kas pērnā gada pavasarī plašākai publikai ļāva iepazīt pirmo mākslinieka personālizstādi Latvijā – "Plūstoši".
Jāzepa Grosvalda mākslai veltītajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai" ir izstādīta tikai maza daļa no mākslinieka memoriālās kolekcijas, kas nodota muzejam glabāšanā. Starp 2468 priekšmetiem tur atrodamas ne tikai skices un zīmējumi, bet arī Grosvalda paša veidotie žurnāli, dienasgrāmatas, vēstules un plašs fotogrāfiju materiāls.
Apgādā "Neputns" izdots 1990. gada izstādes "Maigās svārstības" albums, kurā apkopoti grupas gleznotāju – Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas – darbi. "Var teikt, ka mūsu grupa ir tāds kā sabiedrības modelis, mēs šobrīd esam ļoti dažādi pēc savas pārliecības," Latvijas Radio 3 raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" stāsta albuma sastādītāja Sandra Krastiņa.
20. gadsimta pirmajā pusē Jāzeps Grosvalds ieņēma būtisku vietu Latvijas mākslas telpā, ap sevi pulcējot sava laika jaunos talantus. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce ir droša, ka tieši Grosvalds "atklāja šejienes jaunatnei pasaules elpu". Gan Jāzepa personība, gan māksla izcēlās ar aizrautību un drosmi, izceļot un pētot tādas komplicētas tēmas kā bēgļi un Pirmais pasaules karš.
Džons Hoilends (John Hoyland, 1934–2011) ticis dēvēts par Eiropas atbildi Markam Rotko, bet mākslinieks Demjens Hērsts viņu raksturojis kā "neapšaubāmi nozīmīgāko britu abstrakcionistu". Pats mākslinieks savulaik ir teicis, ka "glezniecība ir kaut kas pa vidu starp zvanu skaņu un tekošu ūdeni, tā ir attiecībās starp lapām un vēju, starp putniem un zemi". Tik poētiski viņš ir izteicies par mākslas pasauli, ko izvēlējies un ko uzskatījis par garīgu izpausmi.