Krievu valodas klātbūtne pilsētvidē nav tikai krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vai tūristu ikdienišķās sarunas uz ielām. Kiriliskais raksts joprojām ir redzams Rīgas ielās, un galvaspilsētas vadību tas neapmierina.
Autora ziņas
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ("Nacionālā apvienība") vērsies Tieslietu ministrijā, lai panāktu krievu valodas eksponēšanas aizliegumu pilsētvidē. Ratniekam nepieņemami ir gan uzņēmumu nosaukumi krievu valodā, gan Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra afišas, kas tiek drukātas divās valodās. Pagaidām Rīgas vicemēra iniciatīvai atbildīgajās institūcijās aizstāvju nav. Tieslietu ministrija uzskata, ka Valsts valodas likums nav jāgroza "katrai konkrētai" situācijai.
Šonedēļ turpinās festivālu vasara, daži no kultūrļaudīm uzsāk jauno sezonu, citi tai jau sparīgi gatavojas, bet pāri visam tā vien gribas vēl paspēt izbaudīt augusta vakarus, kas tomēr ir ar daudz bezrūpīgāku sajūtu nekā pavisam drīz klāt esošajā rudenī. Taču šajā nedēļā arī divi svarīgi datumi. Tos neaizmirst aicina sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekle, Latvijas Radio 3 un Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone, izceļot arī dažus ar kino un mūziku saistītus notikumus.
Latvijā regulāri uzvirmo sarunas un karstas diskusijas par reģionālo bibliotēku tīklu un tā iespējamo reorganizāciju. Līdzās pašvaldību argumentiem par finansējuma trūkumu dzirdam kultūras pārstāvju teikto, ka mūsdienās bibliotēkas funkcijas ir ievērojami paplašinājušās un tas ir vistuvākais kultūras centrs vietējiem iedzīvotājiem. To apliecina arī Eiropas kultūras galvaspilsētas Būdē pieredze.
Eiropas kultūras galvaspilsēta Būdē, Norvēģijā, lutina ar jauniem notikumiem mākslā. Tā, piemēram, ir atklāta Štefijas Klencas izstāde "Pievilcīgais makets", kurā atklājas, ka fotogrāfe ne tikai radījusi jaunu darbu sēriju, bet arī veido dialogu ar vietējiem iedzīvotājiem, rosinot domāt par pilsētas nākotni.
Erudītajai, šarmantajai, enerģiskajai un harizmātiskajai Latvijas Televīzijas kultūras žurnālistei un arī kordiriģentei Maijai Amoliņai 5. jūnijā nosvinēta skaista jubileja – astoņdesmit pieci! Uz plašāku sarunu par dzīvi, tajā satiktajām personībām, kā arī mūziku, kas īpaši tuva, jubilāri aicinājusi Anete Ašmane-Vilsone.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vadībai trīs mēnešu laikā pēc atklātībā nonākušajām ziņām par seksuālās uzmākšanās gadījumiem ir izdevies uzlabot gaisotni mācību iestādē. Pagaidām gan viss neiet tik gludi, kā iecerēts. Pirmais mācību klasē iebūvētais drošības lodziņš ir pašu studentu izsmiets un aizlīmēts, taču mācību iestādes vadība neapstāsies un sola ieguldīt vēl lielāku jaudu visu mācību procesā iesaistīto izglītošanā par savstarpējo attiecību smalkumiem.
No 7. jūnija līdz 25. augustam mākslas centrā "Zuzeum" būs skatāma izstāde "Grota tālu no jūras", kura apvienos vairākus dažādos laikos tapušus tekstgrupas "Orbīta" darbus – precīzāk jaunas, īpaši izstādei radītas jau iepriekš īstenotu ideju un objektu versijas, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pārmijas" stāstīja "Orbītas" dalībnieki Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte.
"Man šobrīd aktuāli miera meklējumi. Brīdis apstājas. Tā man pietrūkst visvairāk – mirkļu, kad nekas nav jādara, lai varētu mazliet izvērtēt, kas vispār [ir kas]... Jā, man pietrūkst tāda kā Ziemassvētku laika – ilgojos pēc tā! Ārā šobrīd ir pavisam cits skats aiz loga, arī tas ir jauks, bet man pietrūcis miera un pietrūcis arī pavasara. Šķiet – bija ziema, un tagad pēkšņi ir vasara. Labā ziņa ir tā, ka lielie satraukumi un lielie darbi tuvojas noslēgumam: skola, albumi... Tūliņ viss būs paveikts," – tā raidījumā "Atspere" atzīst dziedātājs, mūziķis un komponists Jānis Šipkēvics jeb Shipsea.
"Beidzot klāt ir laiks, kad gribas doties ārā, – īsts siltums, saule, vasarīgs vieglums un bezrūpīgs noskaņojums pārņem ikdienu. Iekāpt mašīnā un braukt, kur acis rāda, ir mana vasaras sajūta. Šonedēļ tā var aizbraukt arī uz vairākiem kultūras notikumiem tepat Latvijā un tuvējās kaimiņzemēs," iesaka Latvijas Radio 3 "Klasika" un Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone.
17. maijā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aizvadīs ne vien noslēdzošo koncertu šajā sezonā, bet arī pēdējoreiz uzstāsies Lielajā ģildē, pirms tajā tiks sākti renovācijas darbi. Sezonas noslēguma koncerta programmā līdzās Ērika Ešenvalda un Arvo Perta mūzikai ir Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija. Sarunā diriģente Kristīna Poska atzīst, ka visi programmā esošie skaņdarbi meklē un tiecas uz gaismu, kas ir īpaši svarīga šajā laikā. Uzzinām, ka iestudēt Bēthovena Devīto ir bijis Poskas sapnis, kas pirmo reizi īstenosies tieši Rīgā.
14. maijā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora amatā stāsies Dāvis Sīmanis. Kā svarīgākos aspektus savā rektora darbā viņš uzsver vides radīšanu, lai studenti un docētāji var satikties un radīt jaunas, interesantas idejas – tas lielā mērā saistīts ar Tabakas fabrikas kvartāla attīstību un apgūšanu. Līdzās skatuves mākslām joprojām svarīga LKA joma būs arī zinātne un pētniecība, ko jaunais rektors centīsies sekmēt un attīstīt, viņš pauda Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Diena sākusies".
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no rudens visiem skolotājiem rīkos kursus, lai viņi ar saviem skolēniem profesionālāk spētu runāt par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Ministrija uzskata, ka ar šīm sarunām dažādu priekšmetu ietvaros vajadzētu pietikt un veselības mācība skolās kā atsevišķs priekšmets nav jāatjauno. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības institūta direktorei Anda Ķīvīte-Urtāne nespēj saprast, kāpēc drāmas stundas ir svarīgākas par veselības mācību, jo pasaules pieredze liecina, ka sabiedrības veselības rādītāji ir tieši saistīti ar veselības izglītības līmeni skolās.
Šonedēļ viens no lielākajiem notikumiem kultūrā noteikti ir Jaunā Rīgas teātra atgriešanās atjaunotajā ēkā Lāčplēša ielā. Taču ieteikt apmeklēt šo notikumu būtu nedaudz kaitnieciski, jo visas izrādes līdz pat aprīļa beigām ir izpārdotas. Tāpēc Latvijas Radio 3 "Klasika" un Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone aicina baudīt mūziku un viesoties kādā citā atklāšanā.
Studente, kuras prasību par Mūzikas akadēmijas pasniedzēja nepieņemamu uzvedību janvārī izskatīja augstskolas Ētikas komisijā, ir vīlusies par rezultātu. Pasniedzējs, kurš jaunieti nelika mierā ar seksuāla rakstura īsziņām, joprojām drīkst strādāt ar studentiem. Juriste Linda Lielbriede norāda, ka akadēmijas mācībspēkiem, iespējams, ir jārīko mācības. Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") atzīst, ka akadēmijas gadījumā izpratnes trūkums par to, kādas robežas ir jāievēro pasniedzējiem, kuri ir varas attiecībās ar studentiem, ir viena no svarīgākajām problēmām.
Pirms septiņiem gadiem es kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studente ziņoju savas augstskolas Ētikas komisijai par seksuālu uzmākšanos, ko piedzīvoju no pedagoga. Toreiz process beidzās ar slēdzienu, ka tam nav pierādījumu. Es pabeidzu studijas, aizgāju no akadēmijas un dzīvoju tālāk. Līdz 2024. gada februārim, kad manās rokās nonāca rektora izdotais rīkojums par JVLMA darbinieku uzvedības noteikumiem. Un informācija, ka studentu anonīmajās aptaujās atkal parādās tas pats pedagogs, kurš uzmācās man. Es sapratu, ka mainījies nav nekas.
Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studenšu liecības par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis no intervijas raidījumam atteicās, vien rakstiski atsūtot ziņu, kurā studentes aicinātas pie viņa vai citām uzticības personām vērsties ar iesniegumiem. Tiesa, ne visas studentes liecībās stāsta par neseniem notikumiem. Par atsevišķiem pasniedzējiem, kas joprojām turpina mācīt, akadēmijas vadība sūdzības ir saņēmusi gadiem.
Aizvadītājas nedēļas izskaņā klausītājiem Rīgā un Rēzeknē izskanēja programma "LNSO, Mālera Piektā un Paganīni", kas vienoja (LNSO), diriģentu Tarmo Peltokoski un pianistu Hjong-Ki Džū. Klausītāju pilnu zāli pulcēja gan Latgales vēstniecība "Gors", gan Lielā ģilde, taču publikas vērtējumi koncertam dažādi.
Latvijas džeza vidē dominē sieviešu izpildītāju balsis, taču vīriešu – džeza vokālistu tikpat kā nav. "Džeza vide varētu būt daudz krāsaināka, bagātīgāka un daudzveidīgāka, ja tajā skanētu arī vīriešu balsis," pauda Latvijas Radio 3 raidījuma "Džeza impresijas" vadītāja Anete Ašmane-Vilsone, kas uz sarunu aicināja dziedātāju un pedagoģi Ingu Bērziņu, dziedātāju Daumantu Kalniņu un Ņujorkā dzīvojošo džeza vokālisti Artu Jēkabsoni.
Pēdējos mēnešos, runājot par Latvijas profesionālo mūziķu atalgojumu, esam vairākkārt dzirdējuši, ka mūsu mūziķi izvēlas emigrēt un pieņemt darba piedāvājumus citu valstu orķestros. Taču nereti notiek arī pretējs process. Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO), kā arī Nacionālas operas orķestrī gan štatā, gan kā viesmūziķi iestrādājušies jau vairāki mūziķi no Rietumeiropas valstīm.
Fantastiska mijiedarbība starp aktieriem un skatītājiem, ekstremāla sajūsma par mūsu izrādi, liels gandarījums un prieks – tā Dailes teātra aktieri raksturo sajūtas, spēlējot Francijā. No janvāra beigām līdz 9. februārim iestudējuma "Rotkho" viesizrādes prestižajā Parīzes "Odeon" teātrī skatāmas deviņus vakarus, un visas kolektīva izrādes ir izpārdotas.
Koncertzāles "Cēsis" desmitajā sezonā rezidenci tur uzsāks divi sitaminstrumentu virtuozi – "Lielās mūzikas balvas 2022" laureāts Guntars Freibergs un Berlīnes Radio simfoniskā orķestra un diriģenta Vladimira Jurovska vadītā laikmetīgās mūzikas ansambļa "UnitedBerlin" dalībnieks Juris Āzers. Jau 10. februārī viņi savu rezidenci atklās ar īpašu, simbolisku koncertu, mūziķi stāstīja Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Pārmijas".
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") šī gada laikā plāno ieviest kvotu sistēmu raidstacijās Latvijā radītās mūzikas atskaņošanai. To raidījumam "Kultūršoks" apstiprināja Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Statistika par Latvijas raidstacijās atskaņotajām dziesmām liecina, ka pērn starp Top 100 Latvijā atskaņotākajām dziesmām tikai sešas bija vietējais produkts. Straumēšanas platformās no visvairāk klausītajām un lejupielādētajām 100 populārākajām dziesmām 10 bija Latvijā tapušas.
Šis ir otrais gads, kad balvu "Kilograms kultūras" papildinājusi kategorija "Starts", un jau otro gadu tā nu ir sanācis, ka visi finālisti šajā kategorijā ir no mūzikas jomas. Vai tas liecina par jauno mūziķu aktīvāku un pamanāmāku darbību savas karjeras sākumā, vai par koncertvietu dažādību, lai tajā sev vietu atrastu arī jauni talanti, vai par aktīvākiem faniem vai vēl kādiem citiem apstākļiem? Šoreiz finālā tikušas trīs jaunas, stilistiski un žanriski dažādas skatuves mākslinieces – Aleksandra Špicberga, Vaida Vovere un Santa Šillere.
Piektdien, 19. janvārī, pulksten 19 Lielajā ģildē un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē dzīvosim līdzi tradicionālajam Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam. Šogad tajā gaidāma īpaša atkalsatikšanās – valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un Normunds Šnē atskaņos Viļņa Šmīdberga opusa "Karuselis" versiju orķestrim, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja pirms 17 gadiem – 2007. gadā.
"Māksliniekiem un cilvēkiem vispār biežāk ir jābūt dabā, jāiet un jābauda tā brīvība un gaiss, tās vienkāršās lietas," Latvijas Radio 3 raidījumā "Džeza impresijas" par ceļu uz mūzikas komponēšanu stāsta džeza mūzikas soliste Jūlija Zakirova. 9. janvārī klajā nācis viņas jaunākais albums "Golden Hour".