191 ANO valsts, sagaidot jauno tūkstošgadi, vienojās par Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas jāpiepilda līdz 2015.gadam. Sākotnēji uz šo apņemšanos arī es skatījos kā uz populistiskas partijas programmu vai kārtējo ''U2'' albumu – it kā var saprast, ka vienkārši ir pienācis laiks tādu izveidot, kaut visi zina, ka jēgas nekādas.
Šī gada 29.septembrī par kinofestivālu "2ANNAS" rakstīju: “Festivāla “2ANNAS” laikā apmeklēju piecus seansus, tādējādi sasniedzot mēneša kinematogrāfisko limitu.” Vēl pat mēnesis nebija pagājis, kad atkal pieņēmumu lēmumu drūmos rudens vakarus atsēdēt kinoteātrī. Tā es parasti nedaru, bet cilvēkiem vispār biežāk vajadzētu pamēģināt lietas, kas viņiem nav ierastas.
Vakar, 6.oktobrī, Guntis Belēvičs nācis klajā ar interesantu ierosinājumu – ļaudīm, kas būs izvēlējušies kādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemt par maksu, būs liegta pieeja valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Uzzinot par šo ierosinājumu, es nekavējoties sāku analizēt atsevišķas rindas Agnese Krivades slavenākajā dzejolī.
“Ko? Tu ej uz "2ANNĀM"?” – tā bija pilnīgi normāla manu draugu reakcija, uzzinot, ka katru vakaru pavadu kinoteātrī. Es ar kino esmu uz pieklājīgu “Jūs” - laiku pa laikam satiekamies, bet baigie draugi neesam. Tomēr viens no kinofestivālu mērķiem ir piesaistīt scēnai jaunus skatītājus, tāpēc uzķēros uz to, ka man somā vienkārši atradās kaudzīte ielūgumu.
Kamēr citi steidz uz mežu, lai vēlāk tviterī paustu savu sajūsmu par beku mērci, veselības ministrs un briežu desu magnāts Guntis Belēvičs pauž nožēlu. Viņam sanākusi šmuce ar amatpersonas deklarāciju – aizmirsies norādīt, ka pērn aizdevis dēlam miljonu eiro.
Kampaņas “Mana jūra” ekspedīcija beigusies un, tā kā visi atkritumu monitoringa rezultāti jau ir sarēķināti, mums ir zināms, kuras ir Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales. Agrāk man pašai šķita, ka atkritumu daudzums tieši korelē ar pludmales apmeklētāju daudzumu. Tātad visnetīrākajām vajadzētu būt populārākajām pludmalēm, bet tām, kas ir tālu no ļaužu masām, vajadzētu spīdēt un laistīties no tīrības. Izrādās, tik vienkārši gluži nav.
Līdz šim es jūras malā nebiju redzējusi nevienu roni. Ne beigtu, ne dzīvu. Ekspedīcijas “Mana jūra” gaitā esmu sastapusi aptuveni 25 roņu līķus. Visbiežāk viņi aiziet bojā, sapinoties zvejas tīklos vai savainojoties murdos. Kā liecina pazīmes uz mirušā ķermeņa, daži ir arī nosisti. Visticamāk, to izdarījuši zvejnieki, kas šos dzīvniekus atraduši savos tīklos.
Kad "Mana jūra" ekspedīcija virzās uz priekšu, viņi laiku pa laikam apstājas, lai paklausītos, kā kāds vietējais speciālists stāsta par attiecīgās vietas problēmām un priekiem. Tā, piemēram, Pāvilostā Marita Horna mums stāstīja par to, kā izdevies saglābt Pelēko kāpu no norakšanas un apbūvēšanas.
Ekspedīcija “Mana jūra” ir tāds pasākums, kur cilvēki iet gar jūru (daži no viņiem tik ilgi, līdz kājas saiet putrā) un katru dienu veic atkritumu monitoringu. Vienkārši sakot, tā ir rakāšanās pa mēsliem. Tomēr tik vienkārši teikt nedrīkst. Monitorings nozīmē, ka tiek savākti, saskaitīti un sagrupēti visi iespējamie atkritumi. Priekš kam?
To, ka katra sevi cienoša latvieša lielākais bieds ir krievi un tagad arī bēgļi no Āfrikas, zina i liels, i mazs. Tā es – Rīgas dāma – domāju, līdz nopirku bikses, nesmuku pufaiku un botas un devos “Mana jūra” ekspedīcijā apkārt visai Latvijas jūras robežai. Necik tālu vēl neesmu tikusi, bet esmu jau uzzinājusi, ka nākamie okupanti aiz krieviem un bēgļu ordām, izrādās, ir lietuvieši.
NB! Raksts var saturēt vārdu „zilais”, tāpēc nav paredzēts izplatīšanai Saeimas Izglītības komisijā.
Pagājušajā nedēļā pašpalīdzības forumā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva, kuras mērķis ir noregulēt partnerattiecības pāriem, kas negrib vai nevar apprecēties, bet dzīvo kopā. To parakstījuši cilvēki, kas, visticamāk, tiks apdziedāti nākamajā Kaspara Dimitera albumā.
Partija „Vienotība” dzīvoja rimtu dzīvi, kuru tikai dažkārt sašūpināja nenozīmīga burkšķēšana par to, vai priekšsēdētāja drusciņ nešauj pār svītru. Bet te pēkšņi pienāca vēlēšanas, kas visu apgrieza kājām gaisā, un citas partijas sāka gatavot labāko popkornu, ko uzgrauzt, skatoties filmu „Armagedons Vienotībā”.
Ir tādas dienas gadā, kurām nekādas dižas nozīmes nav, bet tās vienkārši atgādina par laika ritējumu: Vecgada vakars, dzimšanas diena, Jāņi, kā arī tā diena gadā, kad Imants Parādnieks kārtējo reizi klāsta savu viedokli par sieviešu dzimumorgāniem un iejūtas abortu speciālista ādā.
Kā jau katru rītu, vakar - 14. janvārī - ielūkojos "Latvijas Vēstneša" portālā, lai uzzinātu par jaunākajiem Reemigrācijas plāna pasākumiem. Pavei – turpmāk ārzemēs izglītību ieguvušie ļaudis Zemē Laimīgajā tiks laipni sagaidīti ar iespēju obligāti maksāt par iegūtā diploma atzīšanu Latvijā.
Ar nepacietību gaidu, kad raidījumā „Degpunktā” kāds kungs labi nostādītā balsī skatītāju informēs: „1966.gadā dzimusī Inga Priede nezināja, kā pavadīt vakaru, tāpēc sarakstīja muļķības tviterī, kā dēļ vēlāk ārzemju prese rakstījusi, ka Latvijas politiķe gavilē par vāciešu panākumiem geju šaušanā.”
Šis grūtais pēcsvētku laiks ne vienam vien cilvēkam licis aizdomāties par alkohola apriti dabā. Izņēmums nav arī Veselības ministrija (VM) - viņi izdomājuši jaunu likumprojektu, kas nav tieši saistīts ar alkohola apriti katrā atsevišķā ķermenī, jo par to jādomā katram pašam, bet VM iecerējusi izmaiņas alkohola reklāmā.
Pirms dažām nedēļām ļaudis satrauca informācija par to, ka pazudis bijušais, esošais un topošais deputāts Jānis Junkurs. Šī ziņa sabiedrību sadalīja divās grupās – tajos, kas meklē Junkuru, un tajos, kas meklē Imantas pedofilu. Tā kā Junkurs beidzot atradies, Imantas pedofila dienas ir skaitītas, jo tagad pilnīgi visi varēs iesaistīties viņa meklēšanā.
Ienaidnieku nedrīkst ignorēt. Ienaidnieks ir jāiepazīst, jāpieradina un tad jāizjauc pa pikseļiem. To zinājusi arī lielā eiroskeptiķe un lata krustmāte Iveta Grigule – lai iznīcinātu Briseles satrunējušās ķetnas un prātus, viņa ar labu ļaužu finansiālo atbalstu nokļuvusi Eiroparlamentā, lai iepazītu ienaidnieku. Grigules kundze nav bijusi vienīgā ar šādu loģiku un Eiroparlamentā satikusi vēl bariņu ļaužu, kas vēlas balsot pret visu, un viņi kopīgi nodibinājuši savu Eiroskeptiķu grupu.
Partija „Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām ” (turpmāk tekstā – „Brīvība” vai hipiji) ir mana mīļākā partija šī gada vēlēšanu festivālā. Viņi ir īsti hipiji, kam svarīgākais ir garīgas vērtības, nevis zelta podi. Tas gan nenozīmē, ka es par viņiem balsošu, drīzāk tas nozīmē, ka es gribētu paņemt "Brīvību" klēpī un apmīļot.
Ja ir kāds, kam vissvarīgāk par visu pasaulē ir dzimumu līdztiesība, tad šim cilvēkam Saeimas vēlēšanās jābalso par partiju „Izaugsme”, jo tieši viņi ir spējuši pietuvoties vienlīdzīgam dzimumu sadalījumam: no visiem „Izaugsmes” deputātu kandidātiem 51% ir kungi, bet 49% - dāmas.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir politiska organizācija, kas uzskata, ka tieši būt normālam ir norma. Jau šī gadsimta sākumā tautas dziesminieks Andris Kivičs dziesmā „Ja tu esi viens” vaicāja, kas ir normāli un kas nē, un kāpēc. Taču neviens viņam to tā arī neatklāja. Arī JKP (nejaukt ar IKP) precīzi cilvēka etalonu (nejaukt ar e-talonu) aprakstījuši nav, tāpēc nekas cits neatliek kā, balstoties uz programmā rakstīto, to izsecināt pašam.
Lasot visas partiju programmas pēc kārtas, ātri vien paliek garlaicīgi, jo nav nekā jauna šai pasaulē. Tad talkā nāk partija „Suverenitāte”, kuras programma ir kā sniega kaudze karstā vasaras dienā. Beidzot tiek solītas īstas, drosmīgas reformas!
Partija "Vienotība" ir ļaužu grupa, kas ne tikai privatizējusi burtu "V" un "čurikus", bet arī radījusi tik labu tēlu, ka inteliģentu cilvēku aprindās pieņemts uzskatīt, ka neatbalstīt "Vienotību" un nelasīt žurnālu "Ir" piedien tikai nejēgām un tiepšām.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) sevi sauc par centrisku politisku organizāciju ar plašu pārstāvniecību visā Latvijā. LRA apgalvo, ka viņi bauda sabiedrības uzticību. Līdz šim nopietnākie Latvijas baudītāji ir bijuši par sorosīdiem sauktie ļaudis, kas pulcējas Vīna studijā un naktslokālā "Ozīriss". Beidzot kāds bauda arī ārpus Rīgas!
Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Jau 4.oktobrī dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Mūsu satīru autore Elīna Kolāte nekad iepriekš nav balsojusi tik atbildīgi, kā to dara šoreiz, – viņa ir nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicē nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva.
Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Mazāk kā pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Nekad iepriekš neesmu balsojusi tik atbildīgi, kā to darīšu šoreiz, – esmu nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicēt nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva.
Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Mazāk kā pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Nekad iepriekš neesmu balsojusi tik atbildīgi, kā to darīšu šoreiz, – esmu nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicēt nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva.
Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Mazāk kā pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Nekad iepriekš neesmu balsojusi tik atbildīgi, kā to darīšu šoreiz, – esmu nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicēt nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva.
Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Mazāk kā pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Nekad iepriekš neesmu balsojusi tik atbildīgi, kā to darīšu šoreiz, – esmu nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicēt nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva.
Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Mazāk kā pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Nekad iepriekš neesmu balsojusi tik atbildīgi, kā to darīšu šoreiz, – esmu nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicēt nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva.
Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Nekad iepriekš neesmu balsojusi tik atbildīgi, kā to darīšu šoreiz, – esmu nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicēt nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva. Pirmie laimīgie – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar savu jauno džeza albumu „SAIMNIEKI SAVĀ ZEMĒ!”
Senā jaunībā reiz draugiem gribēju parādīt, kas ir trīssoļlēkšana. Es apzinājos, ka ir liela iespēja, piezemējoties, teiksim, izmežģīt potīti, bet risks mani neatturēja, jo bija skaidrs, ka šobrīd nav nekā svarīgāka par trīssoļlēkšanas demonstrējumu. Tā es ar pompu paziņoju, lai skatās un braši ieskrējos. Un, viens, un, divi, un es ielecu sienā. Jā, es zināju, ka priekšnesums beigsies bēdīgi, bet nebiju plānojusi, ka tas notiks tik ātri. Tikpat negaidīti pienācis gals partijas „No sirds Latvijai” un vairāku deputātu amata kandidātu attiecībām.
