Svētdiena, 8. septembris

Vārda dienas: Ilga

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +15 °C, Z vējš, 0m/s
LSM Bērnistaba
LSM.lv Dzīvesstila redakcija

LSM.lv Dzīvesstila redakcija

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
No aizaugušas zemes līdz gleznainam kempingam. Kā Daugavas lokos saimnieko Lociki
No aizaugušas zemes līdz gleznainam kempingam. Kā Daugavas lokos saimnieko Lociki
Ilmārs un Laila Lociki Latgalē, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, darbojas vairākās nozarēs, bet pirms pieciem gadiem unikālā Latvijas vietā, kur Daugava veido lokus, izveidoja kempingu ar tādu pašu nosaukumu – "Daugavas lokos". Katru gadu to paplašinot un attīstot, nu jau kempinga viesi var braukt pa Daugavu ar plostiem, laivām un kuģīti, kempingā var pārnakšņot koka namiņos un glempinga teltīs, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 
Pikantā gurķu uzkoda modes mākslinieka Dāvida gaumē. Asi un gardi!
Pikantā gurķu uzkoda modes mākslinieka Dāvida gaumē. Asi un gardi!
Modes mākslinieks Dāvids jau vairākus gadus saimnieko lielā dārzā un siltumnīcā Iecavas upes krastā, kur audzē dažādus labumus. Viņa iecienītākais dārzenis ir gurķis, bet mīļākais to pagatavošanas veids – pikantā uzkoda Āzijas gaumē. Dāvida iecienītais ēdiens, ar kura recepti viņš dalījās ar LSM.lv, būs lieliska piedeva asuma cienītājiem.
Kā dzīvnieki nolemj, kur veidot mājas? Skaidro biologs
Kā dzīvnieki nolemj, kur veidot mājas? Skaidro biologs
Lielākoties zīdītāji, izņemot pārnadžus, savam mājoklim – migai vai alai – ir piesaistīti vairošanās sezonas laikā. Mājvietas zīdītāji lielākoties veido vietās, kas bagātas ar barības resursiem, taču – jo biežāk saskaras ar apdraudējumiem un riskiem, jo biežāk savas mājvietas maina, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.
Izglītības eksperti: Radošums kā prasme ir svarīgs ne tikai mākslās, bet visās jomās
Izglītības eksperti: Radošums kā prasme ir svarīgs ne tikai mākslās, bet visās jomās
Mūsdienu pasaulē radošums līdztekus kritiskajai un analītiskajai domāšanai ir viena no visaugstāk vērtētajām prasmēm. Tas vairs nav tikai par izpausmēm mākslā, bet gan par jaunu ideju radīšanu un nestandarta problēmu risināšanu. Radošumu var vērtēt un attīstīt arī ikdienas mācību procesā, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" pauda Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes docente Daiga Kalēja-Gasparoviča.
Jāņogu cepums, ievārījums un kompots. Trīs receptes no pagātnes
Jāņogu cepums, ievārījums un kompots. Trīs receptes no pagātnes
Vasaras vidus – jāņogu laiks. Visām vēderā vietas nepietiek, tāpēc daļu ogu vērts atvēlēt virtuves eksperimentiem vai krājumiem ziemai. Piedāvājam trīs jāņogu receptes, kas aizgūtas no pagājušā gadsimta 30. gadu izdevumiem "Zeltene" un "Zemkopis".
Pētniece: Nav izslēgts, ka kādu dienu malārija varētu nonākt arī pie mums
Pētniece: Nav izslēgts, ka kādu dienu malārija varētu nonākt arī pie mums
Lai gan šobrīd malārija sastopama galvenokārt tropu un subtropu reģionos, kur ir labvēlīga vide gan odiem, gan to pārnēsātajiem parazītiem – malārijas plazmodijiem –, nav izslēgts, ka, klimatam mainoties un kļūstot siltākam, kādu dienu malārija varētu nonākt arī pie mums, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece, Ph.D. Elīna Līdumniece.
Koka mēbeļu un ēku kaitnieki ķirmji. Kā no tiem tikt vaļā?
Koka mēbeļu un ēku kaitnieki ķirmji. Kā no tiem tikt vaļā?
Latvijā mājo divas ķirmju sugas, kas sastopamas mēbelēs un ēkās. Lielākoties tie apdzīvo un skrubina priežu koksni, taču piemērotos apstākļos tie var grauzt pat ozolu. Par ķirmju klātbūtni liecina koka putekļu kaudzītes un mazi, apaļi caurumi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorijas vadošā pētniece Ingeborga Andersone.
Sviestā cepta kāpostu karbonāde. Vienkārša recepte no pagātnes
Sviestā cepta kāpostu karbonāde. Vienkārša recepte no pagātnes
Kāpostu karbonādes var ēst gan kā neparastu un vasarīgu piedevu, ja viss cits jau apnicis, vai arī kā pilnvērtīgu pamatēdienu, ko var papildināt ar karoti krējuma vai jogurta un pārkaisīt ar lociņiem. Recepte aizgūta no izdevuma "Zeltene" 1939. gada 15. jūlija numura.
Atkarību psiholoģe: Lielākoties pusaudžiem smēķēšanas atkarība ir psiholoģiska, nevis fiziska
Atkarību psiholoģe: Lielākoties pusaudžiem smēķēšanas atkarība ir psiholoģiska, nevis fiziska
Lielākoties pusaudžiem smēķēšanas atkarība nav fiziska, bet gan psiholoģiska – tā ir piederība kādai grupai, vēlme identificēties ar pieaugušajiem un veids, kā mazināt stresu. Fiziskā atkarība no nikotīna rodas tikai pēc tam, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja atkarību psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras pasniedzēja Aelita Vagale.
Laine un Arturs ceļā jau devīto gadu. Pēc Latvijas sēņu sezonas atkal prom uz Āfriku
Laine un Arturs ceļā jau devīto gadu. Pēc Latvijas sēņu sezonas atkal prom uz Āfriku
Ceļotāju pāris – Laine Pērse un Arturs Driņins – ne tikai apceļojuši teju visu pasauli, bet Laine par to arī sarakstījusi vairākas grāmatas. Taču kopš Covid-19 pandēmijas latviešu ceļotāji dzīvojuši Ķīnā, kur kādā skoliņā mācījuši angļu valodu, un ir tikai nesen atgriezušies Rīgā, lai nosvinētu Jāņus un jau kaltu plānus nākamajiem galamērķiem, par to viņi stāstīja Latvijas Radio programmā "Labrīt".
Vai varam ticēt savām acīm? LSM.lv saruna par dzīvi mākslīgā intelekta ērā
Vai varam ticēt savām acīm? LSM.lv saruna par dzīvi mākslīgā intelekta ērā
Lai arī mākslīgā intelekta (MI) rīku radītie izaicinājumi dezinformācijas radīšanai un pavairošanai ir lieli, neizmantot šīs tehnoloģijas un palikt iepakaļ arī ir kļūda. Taču dzīve šajā tehnoloģiski interesantajā laikā paredz to, ka bez kritiskās domāšanas neiztikt, jo cilvēkus, kuri raduši domāt kritiski, kuri seko līdzi notikušajam un saprot kontekstu, maldināt ir sarežģīti. Kuram būtu jābūt uzticamas informācijas sargam mākslīgā intelekta ērā? Par to eksperti sprieda LSM.lv rīkotajā diskusijā nedēļas nogalē notikušajā sarunu festivālā "Lampa".
Iemācīt meitai mīlēt sevi par spīti sirgšanai ar retu slimību. Allas Beļinskas stāsts
Iemācīt meitai mīlēt sevi par spīti sirgšanai ar retu slimību. Allas Beļinskas stāsts
Allas Beļinskas meitai divus mēnešus pēc piedzimšanas diagnosticēja retu ģenētisku slimību – cistisko fibrozi. Diagnozes dēļ pārciestas vairākas operācijas un mērots smags ceļš, lai slimību pieņemtu un iemācītos ar to dzīvot. Vienlaikus Alla cīnās, lai meitas un citu cistiskās fibrozes pacientu dzīve būtu kvalitatīva, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Atdzīvina Latvijas ābolu kāli un skābos ķiršus. Kā šefpavārs Dreibants saimnieko «Michelin» ceļveža...
Atdzīvina Latvijas ābolu kāli un skābos ķiršus. Kā šefpavārs Dreibants saimnieko «Michelin» ceļveža restorānā
Ilgtspēja ir kaut kas krietni vairāk par komposta kastes uztaisīšanu un vietējo produktu izmantošanu – tā ir kopēja, globāla domāšana, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" pauda ar "Michelin" zaļo zvaigzni apbalvotā restorāna "Pavāru māja" saimnieks, šefpavārs Ēriks Dreibants. Viņš "Pavāru mājā" nodarbojas arī ar Latvijas seno šķirņu atdzīvināšanu – uz galda liek gan Latvijas ābolu kāli, gan skābos ķiršus. 
Savstarpēji pretēji klimata fenomeni. Kā pasauli ietekmē «El Ninjo» un «La Ninja»
Savstarpēji pretēji klimata fenomeni. Kā pasauli ietekmē «El Ninjo» un «La Ninja»
"El Ninjo" un "La Ninja" ir globāli visaptverošas klimatiskās izmaiņas uz mūsu planētas, kas cikliski nomaina viena otru. Tās nosaka okeāna ūdens temperatūru un tādējādi ietekmē atmosfēras procesus visā Klusā okeāna reģionā, skarot arī Atlantijas un Indijas okeānus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs: Latvijas atpalicība Baltijas kontekstā ir milzīga
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs: Latvijas atpalicība Baltijas kontekstā ir milzīga
Kamēr Igaunijā šobrīd uzstādīto vēja turbīnu jauda ir 400 un Lietuvā 1400 megavati, Latvijā tie ir vien 140. Turklāt tieši šobrīd Latvijā nav uzsākta neviena jauna vēja parka būvniecība. Līdz ar to Latvijas atpalicība vēja enerģijas jautājumā Baltijas kontekstā ir milzīga un progress ir ļoti lēns, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. 
VIDEO: LSM.lv sarunā «Lampā» Sārts, Judins, Grāmatiņa, Šteinbuka un Miksons diskutē par mākslīgo int...
VIDEO: LSM.lv sarunā «Lampā» Sārts, Judins, Grāmatiņa, Šteinbuka un Miksons diskutē par mākslīgo intelektu
Sestdien, 6. jūlijā, Cēsu pils parkā sarunu festivālā "Lampa" uz "Skatuves DOTS" pulksten 17.00 notiek sabiedrisko mediju portāla LSM.lv diskusija "Mākslīgā intelekta draudus drošai informācijai neapturēs pat uzticami mediji. (Ne)piekrīti?", kuras laikā kopā ar ekspertiem meklējam atbildes uz jautājumiem par dzīvi mākslīgā intelekta ērā. Sarunai nodrošināts arī tulkojums zīmju valodā.
No atriebības citiem un depresijas līdz sirdsmieram. Radiogeišas Ievas Adamss stāsts
No atriebības citiem un depresijas līdz sirdsmieram. Radiogeišas Ievas Adamss stāsts
Par radiogeišu dēvētā Ieva Adamss daudzus gadus ir pavadījusi, it kā atriebjoties vecākiem par stingro kontroli, bet patiesībā nodarot milzīgu kaitējumu pati sev – fizisku un morālu. "Atriebība ir kā inde, kuru iedzer tu – cerībā, ka nomirs tas otrais," Ieva atzina Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta". Šobrīd viņa beidzot jūtas sevi atradusi un patiesi brīva. 
Profesore: Jo vecāki kļūstam, jo mazāk būtu jāēd
Profesore: Jo vecāki kļūstam, jo mazāk būtu jāēd
Liekais svars un aptaukošanās vairs nav tikai lielo valstu problēma, bet nu jau plaši skar arī Latvijas iedzīvotājus. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka mēs ēdam par daudz, neapzinoties porciju lielumu. Jo vecāki kļūstam, jo mazāk būtu jāēd, bet to ir grūti saprast, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" pauda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) profesore un vadošā pētniece, arī studiju prorektore Dr.sc.ing. Ilze Beitāne.
Kā nosargāt mūsdienu dārgāko preci – datus. Speciālistu padomi drošībai internetā
Kā nosargāt mūsdienu dārgāko preci – datus. Speciālistu padomi drošībai internetā
Personas dati mūsdienās ir dārgākā mums piederošā prece, tāpēc tā ir rūpīgi jāaizsargā. Vienmēr jāizvērtē, kādi dati, kāpēc un kur tos prasa ievadīt, un tad, ja tas nešķiet vajadzīgs, tas nav jādara. "Eiropas Savienībā nedrīkst diskriminēt cilvēku pēc tā, cik daudz datu viņš ir ievadījis. Ir absolūtais minimums, ko ievadīt, un pārējo es iesaku atstāt sev," Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica programmatūras inženieris un digitālās drošības entuziasts Elviss Strazdiņš.
Pētījums: Jaunā paaudze par vīrišķīgām īpašībām uzskata vienlīdzību, jūtīgumu un spēju paust emocija...
Pētījums: Jaunā paaudze par vīrišķīgām īpašībām uzskata vienlīdzību, jūtīgumu un spēju paust emocijas
Jaunajai paaudzei – "Gen Z" un mileniāļiem līdz 30 gadu vecumam – Latvijā nav tādu vīrišķības stereotipu, kādi ir izteikti vecākām paaudzēm, secināts Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieka un lektora Toma Kreicberga veiktajā pētījumā. Tādas īpašības kā fiziskais spēks, tiekšanās būt varonim, kā arī dominance un agresija kā vīrišķības raksturojošās īpašības nomaina vienlīdzība, spēja paust emocijas, spēja būt jūtīgam un citas.
Cilvēkiem ar autismu ir dziļa un bagāta emocionālā pasaule. Ilzes Vāceres stāsts par meitas diagnozi
Cilvēkiem ar autismu ir dziļa un bagāta emocionālā pasaule. Ilzes Vāceres stāsts par meitas diagnozi
"Ir tik ārprātīgi daudz šķēršļu un ierobežojumu, ar kuriem ikdienā es un man līdzīgi vecāki nemitīgi cīnās. Mēs izdegam no tā, ka svarīgi ir papīri, nevis cilvēks. Es sapņoju par pasauli, kurā manai meitai un līdzīgiem bērniem būs vieta," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" sacīja Ilze Vācere, kura audzina bērnu ar autiskā spektra traucējumiem. Viņas meita ir ļoti sociāla, kas ir nedaudz netipiski cilvēkiem ar autismu, taču tas rada izaicinājumus. Savukārt Ilzi mēdz sadusmot, ja kāds saka, ka cilvēkiem ar autismu nav emociju, jo tā nav tiesa.
Pilnā sparā rit baltā stārķa ligzdu skaitīšana; ikvienu mudina ziņot
Pilnā sparā rit baltā stārķa ligzdu skaitīšana; ikvienu mudina ziņot
Latvijā pilnā sparā rit 8. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā ikvienu aicina dot savu ieguldījumu un ziņot par baltā stārķa ligzdām. Šāda skaitīšana Latvijā notiek kopš 1934. gada ik pēc 10 gadiem un palīdz salīdzināt, kā mainījušās balto stārķu ligzdošanas skaits un sekmes pāri desmitgadēm, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) Sabiedrības izglītības un iesaistes virziena vadītājs Agnis Bušs.
Krāšņi un smaržīgi – liliju izstāde Dabas muzejā
Krāšņi un smaržīgi – liliju izstāde Dabas muzejā
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 11. līdz 13. jūlijam norisināsies izstāde "Lilijas 2024", kurā iespējams apskatīt apmēram 150 Latvijas dārzos audzētas liliju šķirnes, informēja muzeja pārstāve Kristīna Soloha.
Ēku apsaimniekotājs: Lifti jaunāki nepaliek – remonti kļūst biežāki un dārgāki
Ēku apsaimniekotājs: Lifti jaunāki nepaliek – remonti kļūst biežāki un dārgāki
Ārpuskārtas remontdarbu apjoms pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) uzraudzībā esošajiem liftiem šogad pieaudzis trīs reizes, naudas izteiksmē – pat piecas. Tas ilustrē to, ka šie lifti tiešām jaunāki nepaliek – remonti kļūst arvien biežāki un dārgāki, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda RNP valdes loceklis Mārtiņš Paurs.
Ērkšķogas ziemai jeb marinēti krizdoļi. Lieliska piedeva pie gaļas
Ērkšķogas ziemai jeb marinēti krizdoļi. Lieliska piedeva pie gaļas
No krizdolēm jeb ērkšķogām var gatavot ne tikai saldus ievārījumus, ko ziemā ēst pie pankūkām un putrām, bet arī lielisku piedevu gaļai. Turklāt marinētas ērkšķogas ir samērā viegli pagatavot – nedaudz jāparosās virtuvē un gards ziemas krājums gatavs. Jāatceras, ka marinējumu jāsteidz gatavot, kamēr ogas vēl ir zaļas.
Kā beigt vakaros pārēsties? Klīniskās psiholoģes padomi
Kā beigt vakaros pārēsties? Klīniskās psiholoģes padomi
Pirmais solis, kā pārtraukt pārēšanos vakaros, ir sākt ievērot regulāras un ar uzturvielām pilnvērtīgas ēdienreizes, jo, runājot ar cilvēkiem, kuriem raksturīga pārēšanās dienas beigās, nereti dzirdams iemesls – dienas laikā nesanāca paēst, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja klīniskā psiholoģe ar izglītību uztura zinātnē Anita Salnāja, kura arī skaidroja, ko nozīmē emocionāla ēšana un kādos gadījumos cilvēki vairs neizjūt sātu.
Pētnieks: 15 grādu silts ūdens atsevišķām Baltijas jūras zivju sugām var būt letāls
Pētnieks: 15 grādu silts ūdens atsevišķām Baltijas jūras zivju sugām var būt letāls
Virspusēji varētu šķist, ka zivīm jāspēj pielāgoties ūdens temperatūrai, piemēram, vēsākas temperatūras meklējumos vienkārši nolaižoties dziļāk dzelmē, bet patiesībā tas nav tik vienkārši. Atsevišķām zivju sugām 15 grādu temperatūra Baltijas jūrā var būt arī letāla, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja ihtiologs un zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks, Zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
Jo tuvāk galvai iedzelts, jo situācija nopietnāka. Kā apieties un izvairīties no kukaiņu kodumiem
Jo tuvāk galvai iedzelts, jo situācija nopietnāka. Kā apieties un izvairīties no kukaiņu kodumiem
Katra cilvēka reakcija uz kukaiņu kodumu var būt individuāla. Alerģiskiem cilvēkiem un bērniem, kuru āda ir jutīgāka, pietūkumu var izraisīt arī oda vai dundura kodums. Biežāk alerģiskas reakcijas izsauc bišu vai lapseņu dzēlieni, tāpēc cilvēkiem ar nopietnām alerģijām vienmēr būtu jābūt līdzi epinefrīnam, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ģimenes ārste Linda Šauriņa, farmaceite Ieva Virza un dermatologs Raimonds Karls.
Plauktos divreiz lielākas nekā uz lauka. Ciemos pie Latvijas zemeņu lielaudzētājiem Silgaliem Kurzem...
Plauktos divreiz lielākas nekā uz lauka. Ciemos pie Latvijas zemeņu lielaudzētājiem Silgaliem Kurzemē
Zane un Dzintars Silgali audzē zemenes ne tikai uz lauka Talsu novada Lubezerē – 3,5 hektāru platībā, bet nu jau divus gadus arī 1,5 hektāru platībā tuneļos Ventspils novada Vārvē. Tas viņus padara par vieniem no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Silgali 20 gadus dzīvoja Rīgā, bet pirms sešiem gadiem pārcēlās uz dzīvi savā mājā Lubezerē un izveidoja SIA "Lubeco", kur gatavo arī sukādes un sīrupus, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti