Sīva konkurence un spraiga cīņa, taču pāri visam ziemas prieku baudīšana kopā ar suņiem – tāds ir suņu kamanu sports. Latvijā pēdējos gados pieaug šī ziemas sporta veida popularitāte. Arī šogad četrkājaino draugu saimnieki nedēļas nogalē pulcējās Madonā, kur norisinājās pasaules līmeņa sacensības.
Autora ziņas
Līdz ar straujo atkusni un ūdens līmeņa celšanos ūdenstilpēs ceļa seguma kvalitāte uz daudziem grants autoceļiem strauji pasliktinās un daži pat ir zem ūdens. Sarežģīta situācija izveidojusies Cēsu novadā, kur ceļš ar grants segumu ir applūdis. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka uz šī ceļa posma tādi plūdi nav pieredzēti, un tagad meklē iespējas, kā to apbraukt.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šajā sezonā jau saskāries ar pirmajiem ledū ielūzušajiem un arī bojā gājušajiem. Glābēji iesaka – pat tad, kad temperatūra ir krietni zem nulles, tik un tā uz ledus nekāpt. Ja nu tomēr vēlme riskēt ir lielāka, tad svarīgi nedoties vienam un būt arī sagatavotam.
Skolās, kur mācās bērni ar dzirdes traucējumiem, nepieciešami speciāli mācību materiāli. Lai arī nesen šādas skolas saņēmušas interaktīvus mācību līdzekļus no Valsts izglītības satura centra (VISC), to ir par maz. Daudzus gadus pedagogi paši izstrādājuši savus materiālus, kas, viņuprāt, būtu noderīgi arī vispārizglītojošās skolās – bērniem, kuriem grūtāk uztvert mācību vielu.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, dažs jau savās mājās ienesis svētku noskaņu, sarūpējot kuplu meža skaistuli, savukārt citi egli gādās vien dažas dienas pirms svētkiem. Egļu audzētāji un tirgotāji atzīst, ka šogad gan pieprasījums, gan cenas ir kāpušas, bet tiem, kuri egli meklēs mežos, jāņem vērā vairāki nosacījumi.
Par gada koku Latvijā izvēlēts Kaņepju dižozols Vidzemē, tas izvirzīts arī Eiropas gada koka titulam. Ikdienā varenais ozols pie sevis pulcē daudzus – sākot ar pētniekiem līdz pat kāziniekiem. Eksperti atzīmē, ka šis ir viens no labāk aizsargātajiem kokiem Latvijā.
Plānojot skatu torņa pārbūvi Valmieras novada Zilākalnā, 2022. gada rudenī arheologi sāka izpēti kalna virsotnē. Izpētes laukumi bija jaunā skatu torņa būvbedres vietā, un tajos tika atrasti 75 cilvēku aptuveni 400 gadus seni pīšļi. Tagad tie pārapbedīti.
Sētniekiem rīta darbi sākas jau tad, kad daļa cilvēku vēl guļ. Mudīte Pozņaka ir viena no ilggadējām sētniecēm Valmieras pusē. Vietējie viņu ciena, bet viņa pati saka – sniegu tīra ar prieku un puķu dobju ravēšanu uztver kā meditāciju. Viena gan viņai pietrūkst – agrāk, kad viņa sāka sētnieces darba gaitas, notikušas vērienīgas balles gada beigās, bet tagad tādu vairs nav.
Algā 500 eiro "uz rokas", bet darbs smags un tā ir daudz – tāda ir realitāte lielākajai daļai sētnieku Latvijā. Pašvaldībās atzīst, ka piesaistīt sētniekus darbam ir sarežģīti. Pārsvarā sētnieki ir seniori ar dažādām slimībām, kuriem grūti izpildīt visas darba prasības. Vietvarās arī pamanīts, ka sniegotajā laikā, kad darbs ir īpaši smags, daļa darbinieku ļaunprātīgi izmanto slimības lapas.
Pēdējās novembra dienās un decembra sākumā, kad Vidzemē intensīvi snieg, pašvaldību attālāko vietu ļaudis sūrojas, ka netiek ārā no mājām, ka ir ieputināti un nevar saņemt palīdzību. Tikmēr pašvaldībās saka – to uzdevums ir tīrīt vietvaru prioritāros ceļus, turklāt jau šobrīd iezīmējas, ka var pietrūkt naudas visam ziemas periodam, ja intensīva snigšana turpināsies. Iedzīvotājiem gan ir iespēja vienoties ar uzņēmējiem par ceļu tīrīšanu, bet tas ir dārgi – cenas svārstās no 20 līdz 30 eiro par kilometru.
Līdz piektdienai, 1. decembrim, jābūt uzliktām ziemas riepām. Autoservisos atzīst – joprojām netrūkst autovadītāju, kuri arī šajos ziemīgajos apstākļos brauc ar vasaras riepām un pašā pēdējā brīdī steidz tās mainīt. Tāpat riepu maiņas meistari norāda, ka ir noguruši stāstīt noteikumus par visas sezonas riepu izmantošanu – tās izmantot drīkst un drīkstēs, tikai jāpievērš uzmanība to marķējumam.
Pirms valsts svētkiem Valmieras novadā skaļu rezonansi radīja ziņa, ka paredzēts likvidēt desmit kultūras iestādes. Lai arī neilgi pēc izskanējušās informācijas kultūras iestāžu darbinieki saņēma mierinošāku skaidrojumu, ka ne visos gadījumos ir runa par likvidāciju, bet reorganizāciju, divas bibliotēkas un divi kultūras nami tiešām tiks slēgti. Vienā no tiem plāno ierīkot spa centru.
Pieaugušais brūnais lācis, kura līķis šomēnes atrasts Ziemeļvidzemes mežos, visticamāk, miris cilvēka ļaunprātīgas darbības dēļ, un Valsts policija (VP) sākusi izmeklēšanu, ierosinot kriminālprocesu. Brūnais lācis Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, un par apzinātu dzīvnieka nogalināšanu var piemērot cietumsodu līdz pat pieciem gadiem.
Darbaspēka pieejamība reģionos mazinās, tāpēc arvien vairāk tiek piesaistīti strādnieki no trešajām valstīm. Tas sagādā raizes darba devējiem, jo birokrātiskais slogs ir liels, taču demogrāfiskā līkne krītas tik strauji, ka kvalificēts darbinieks ir zelta vērtē. Tāpat uzņēmēji arvien nopietnāk lūkojas darbu automatizēšanas virzienā.
Augstskolu akreditācijā gaidāmas pārmaiņas. Pašreizējā sistēma ir birokrātiska, smagnēja, aizņem ilgu laiku, un tādējādi tiek bremzēta attīstība – tā uzskata augstskolas. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo ziņojumu par izmaiņām akreditācijā, kas gaidāmas no 2025. gada, ieviešot institucionālo akreditāciju. Izglītības iestādes vēlas šo procesu paātrināt un arī zināt, kādas būs prasības jaunajā sistēmā.
Bērnu slimnīcas fonds projektā "Es un Tu, Mēs" apzina, kādas ir problēmas tehnisko palīglīdzekļu sistēmā. Un to nav mazums, piemēram, rindas uz to saņemšanu, kas ir īpaši apgrūtinoši akūtās situācijās, liels birokrātiskais slogs, informācijas un zināšanu trūkums gan speciālistiem, gan vecākiem. Lai problēmas risinātu, fonds kopā aicinājis gan atbildīgās ministrijas, gan nevalstiskās organizācijas, arī mācībspēkus un citus ekspertus.
Iestājoties gada tumšajam laikam, cilvēkus ceļu malās bez atstarotājiem pamanīt nevar un rodas negadījumu risks. Pēdējā laikā sabiedrības viedoklis mainās un atstarotāji tiek izmantoti, taču liela daļa par savu drošību nerūpējas. Smiltenes novada pašvaldības policija sākusi akciju, dalot atstarojošās vestes.