Alūksnes novada iedzīvotāji no nākamā gada varēs saņemt līdz 100 eiro, ja palīdzēs atklāt sabiedriskās kārtības pārkāpumus. Tiesa, jebkurš pierādījums nederēs – iesniedzējs nebūs anonīms, un materiālam jābūt tādam, kas tiešām palīdzēs identificēt likumpārkāpēju. Alūksniešu domas par jaunajiem noteikumiem dalās. Kādam šķiet, ka atgriežas padomju laika ziņošanas likumi; citi domā, ka tā ātrāk tiks ieviesta kārtība.
Autora ziņas
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā Saeimā iesniegs jaunu likumdošanas iniciatīvu, kas paredz pašvaldību vadītājiem, vietniekiem un izpilddirektoriem iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Šo ideju atbalsta arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"). Daļa aptaujāto pašvaldību pārstāvju izprot, kāpēc šāds likums vajadzīgs, tomēr norāda arī uz riskiem, tajā skaitā pielaižu piešķiršanas procesa necaurspīdīgumu.
Zemnieki, kuri nodarbojas ar aitkopību Latvijā, neredz perspektīvu šai nozarei, jo peļņa ir maza un darbs jāiegulda liels. Šobrīd Latvijā ar šo rūpalu nodarbojas aptuveni 200 saimniecību, kurām lielākās problēmas sagādā tas, ka stereotipu dēļ šī gaļa nav iecienīta, trūkst cirpēju, kā arī vilna īsti Latvijā nav vajadzīga. Postu nodara arī vilki.
Daļa Ukrainas iedzīvotāju, kuri bēga no kara šausmām, tagad Latvijā atraduši darbu, mājvietu, intensīvi mācās latviešu valodu un plāno te palikt uz ilgāku laiku. Iemesli šādam lēmumam ir bailes par notiekošo Ukrainā, savukārt bērniem te ir drošāk. Tā atzīst arī Belinsku ģimene, kuri saka – Latvija tagad ir mūsu otrās mājas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes pavasarī saņēma 110 operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, bet līdz gada beigām plānots piegādāt vēl 47 auto. Projekta kopējās izmaksas ir 16,4 miljoni eiro, tomēr ne visi šoferi ir apmierināti ar jauno pirkumu un norāda uz nepilnībām. Viens no šādiem autovadītājiem vērsās pie Latvijas Televīzijas, nevēlēdamies publiskot savu vārdu.
Valmieras kādā daudzdzīvokļu namā rīkota plaša dezinsekcija, jo pamanīts kukainis ar romantisku nosaukumu – sudrabainā zvīņene. Zinātnieki to dēvē pat par dzīvo fosiliju, jo uz mūsu planētas dzīvo miljoniem gadu, iemitinoties cilvēku mājokļos, bet tikt no viņiem vaļā nemaz nav tik viegli. Kukainis nepārnēsā slimības, taču ir nepatīkams – piemēram naktīs, ieslēdzot gaismu, tie skraida pa telpu.
Termometra stabiņam noslīdot zem nulles atzīmes, naktspatversmēs sāk ierasties klienti – kādam nav citas vietas, kur nakšņot, kāds ierodas nomazgāties, sasildīties un saņemt siltas vakariņas. Latvijā šādu vietu, kur personām bez reģistrētas dzīves vietas pārlaist nakti, nav daudz, un pieprasījums ir lielāks par iespējām.
Ramatas Lielezers atrodas vienā no Baltijas lielākajiem pirmatnējiem dabas apvidiem, tāpēc ezera vide ir salīdzinoši maz ietekmēta. Līdz šim tas nav zinātnieku vērtēts, bet nule kā veikta zivsaimniecības izpēte un secināts, ka šajā purva ezerā ir vien asari un pa kādai līdakai. Pašvaldība vēlas ūdenstilpē ielaist zivju mazuļus, taču vietējie iedzīvotāji uzstāj, ka nevēlas piesaistīt tūristus šai vietai.
Mucenieks ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē ir izmirstošs arods – Igaunijā šīs profesijas lietpratēju vairs nav; pasaules lielās vīna darītavas iepērk rūpnīcās taisītas mucas. Bet tepat Latvijā ir vien trīs meistari, kuri joprojām taisa mucas. Un viens no tiem ir Jānis Grantiņš Vaidavas pagastā Vidzemē. Lai senais arods un prasmes nepazustu, Jānis amata noslēpumus iemācījis arī saviem dēliem.
Daļa Valkas iedzīvotāju, lai saņemtu medicīnisko pakalpojumu, dodas uz kaimiņvalsti Igauniju, kur nokļūt pie ārsta izdodas krietni ātrāk un nav jāmaksā. Latvijas Nacionālais veselības dienests norādīja, ka ir noslēgts sadarbības līgums starp Valku un Valgu par atsevišķu medicīnas pakalpojumu sniegšanu un Latvija apmaksā savu pilsoņu pakalpojumu izmaksas. Iemesls šādai sadarbībai ir tas, ka Igaunijas slimnīca ir daudz tuvāk un Valkā trūkst speciālistu, kuri sniegtu palīdzību biežāk par vienu reizi nedēļā.
Latvijas–Igaunijas pierobežā apsver ideju par igauņu valodas mācīšanu Latvijas skolās. Daļa vecāku un bērnu Valkas pusē labprāt to vēlētos. Tikmēr izglītības nozares darbinieki pierobežas pilsētā norāda – galvenā problēma ir algas un pedagogu trūkums. Teorētiski tas ir iespējams, jo skolas kā otro valodu var izvēlēties jebkuru Eiropas Savienības valsts valodu.
Pēc augustā piedzīvotajām vētrām Madonas pusē daļa iedzīvotāju sākuši domāt par ēku apdrošināšanu. Tikmēr stiprajā vējā vienas mājas nopostītais jumts jau atjaunots, pasargājot iemītniekus no rudens vējiem un lietavām.
Situācija vairākās Vidzemes dzīvnieku patversmēs šobrīd ir katastrofāla, jo ir maz brīvu vietu, kur uzņemt dzīvniekus, kas palikuši bez mājām. Samazinās arī cilvēku skaits, kas būtu gatavi adoptēt mājdzīvnieku. Liels izaicinājums ir darbinieku trūkums, un katrs cilvēks, kas vēlas izvest pastaigā suni vai citādā veidā palīdzēt, te tiek sagaidīts ar atplestām rokām.
Roņu medības Latvijā ir aizliegtas, taču, iespējams, nākotnē tas var mainīties. Zvejnieki sūrojas, ka roņi Baltijas jūrā apēd saķerto lomu – bieži vien tīkli ir saplēsti un tukši. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" veic unikālu pētījumu, kurā paredzēts noteikt, kā roņu populācija ietekmē zivju daudzumu Baltijas jūrā un kāda ir roņu uzvedība.
Iestājoties vēsākam laikam, pašvaldībās aktualizējusies iespēja iedzīvotājiem, īpašu novadu attālākos nostūros, izmantot tā dēvētās higiēnas telpas. Valmieras novadā deviņās šādās telpās ik mēnesi ap 60 iedzīvotāju nomazgājas, izmazgā savas drēbes un nedaudz arī atpūšas no savas ikdienas. Taču pieprasījums pēc tām krītas.
Vladimirs Kiseļovs ir Latvijas izlases basketbolistu Rodiona un Artūra Kurucu vectēvs un pirmais treneris. Spilgtas emocijas viņš izjuta pie Brīvības pieminekļa, kad Latvijas izlasi sagaidīja mājās pēc veiksmīgā Pasaules kausa finālturnīra. Sportistu vecaistēvs atminas, ka brāļi jau no mazotnes vienmēr vēlējušies uzvarēt basketbola laukumā un pašaizliedzīgi spēlējuši aizsardzībā.
Tūkstošiem hortenziju ziedu vienuviet, 70 dažādu šķirņu – Vidzemē kāda dārzniece pirms pāris gadiem saņēma negaidītu zvanu ar piedāvājumu kopt plašu dārzu. Tagad "Augustes iedvesmas dārzs" Pabažos kļuvis gan par ģimenes darba vietu, gan par atpūtu, gan par iespēju jebkuram smelties iedvesmu gan savu dārzu veidošanai, gan citu sapņu īstenošanai.
Iespējams, pēc kāda laika Latvijā, asfaltējot grants ceļus, izmantos citu metodi, kas būs lētāka un autobraucējiem draudzīgāka. Bet, iespējams, šie ceļa segumi nebūs tik izturīgi. Cēsu pusē, atklājot pārbūvētu tiltu, prezentēts plāns gada laikā pētīt divus dažādus ceļa segumus, lai nākotnē izvēlētos labāko.
Kāda sieviete Vidzemes pusē piedzīvojusi pamatīgas bailes, jo viņai, pastaigājoties kopā ar savu suni mežā, sekoja vilks. Vilku uzvedības zinātāji norāda – tā nav neparasta situācija, turklāt vilka interesi izraisījis nevis cilvēks, bet suns, kurš izsenis ir pelēču medījums. Vilku skaits Latvijas mežos tiekot kontrolēts, un palielināt medību apjomu neesot nepieciešams.
Vidzemes slimnīcā situācija ar Covid-19 pacientiem dažu nedēļu laikā ir pasliktinājusies – šobrīd jau puse terapijas nodaļas aizņemta ar šī vīrusa pacientiem. Citās reģionālajās slimnīcās situācija nav tik ļoti saasinājusies, taču praktiski visās medicīnas iestādēs mediķi jau sāk nēsāt maskas un pieļauj, ka jebkurā brīdī jābūt gataviem lielākam Covid-19 pacientu pieplūdumam.
Smiltenes novada domes lēmums pārdot vietējas nozīmes kultūrvēsturisku mantojumu – Mēru muižu – izraisījis iedzīvotāju asu reakciju. Viņi sanāksmē aicināja vietvaras politiķus kompleksu saglabāt. Līdz tam savākti arī paraksti muižas aizstāvībai. Pašvaldības deputāti nolēma jautājumu skatīt atkārtoti vienā no nākamajām domes sēdēm.
Gulbenes novadā parādu dēļ divām mājām atslēgts ūdens. Ūdens piegādātājs norādīja, ka parādi veidojušies vairāku gadu garumā, bijušas vēstules, individuālas sarunas, bet parādi krājušies tik un tā. Tikmēr vienas mājas iedzīvotāja atzīst – tas ir apburtais loks, jo algas mazas, izmaksas aug un iespēju samaksāt visu nav.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā, kurā tika aizturēts Valmieras novada domes priekšsēdētājs un nu jau bijušais "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Jānis Baiks, liecinieka statusā ir bruņutransportieru, tajā skaitā "Patria" ražotāja SIA "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. KNAB izmeklēšanas centrā, visticamāk, ir Valmieras Rūpniecības un eksporta parks un tajā būvējamo ražošanas ēku nomas līgums.
Pirms pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem autobusu reisi starp Igaunijas uz Latvijas pilsētām bija ikdiena, bet pēc valstu neatkarības atgūšanas tos pārtrauca. Tagad radusies ideja atkal atjaunot sabiedriskā transporta plūsmu starp vairākām Igaunijas un Vidzemes pilsētām. Igaunijā atzīst, ka pieprasījums pēc šādiem maršrutiem ir liels, taču ir arī daudz nezināmā, kā arī priekšā ir birokrātijas papīru kalni.
Diennakti pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) viesošanās Valmieras novada domē un arī citos objektos domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") joprojām nav sazvanāms. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas uzrauga projektu, kura ietvaros, iespējams, prettiesiski iegūts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, par notikušo pauda pārsteigumu.
Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenota projekta ietvaros prettiesiski iegūtu vairāk nekā 4 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā esošā informācija.
Šajās dienās kartupeļu laukos liela rosība – daži ražu vāc, ņemot talkā dakšas, citi ar jaunākās paaudzes kartupeļu kombainiem novāc lielākas platības, bet daudzviet tiek rīkotas jau izsenis zināmās kartupeļu ražas vākšanas talkas. Vidzemes tupeņu audzētāji atzina, ka par spīti nelabvēlīgajiem laikapstākļiem un kolorado vabolēm šā gada kartupeļu raža ir apmierinoša.