Baltijas ceļš bija pirms 25 gadiem. Taču Baltijas valstu draudzība, atbalsts un vienotība nu rod citas izpausmes. Līdzīgi kā toreiz, arī mūsdienās visas trīs mazās valstīs lielos notikumos un problēmās apvieno spēkus – ugunsgrēks Kuršu kāpās, Zolitūdes traģēdija un prāmja „Estonia” katastrofa neatstāja vienaldzīgus tās Baltijas valstis, kurām šīs nelaimes it kā paslīdēja garām. Radio „Pieci.lv” par to pārliecinās, tiekoties ar visu triju valstu dažādu nozaru profesionāļiem, kuri sadarbojušies ar kaimiņvalstīm. Ar sarunājās „pieci.lv” žurnālists Roberts Blass – te, nu arī viņa stāsts.
Populārāks studiju programmas trijās Baltijas valstīs īpaši neatšķiras: biznesa menedžments, tiesības un komunikācija, arī medicīna. Latvijā gan studētgribētāji ir uzķērušies uz sludināto datorzinātņu spožās nākotnes āķa, kas ir valdības prioritāte un tiek dāsni apdāvinātas ar budžeta vietām. Taču kopumā Latvijas budžets augstākai izglītībai, salīdzinot ar kaimiņiem, ir skopāks.
Anna Priedīte ir igauniete, kas dzīvo, strādā un audzina dēlu Latvijā. Viņa sapņo aizbraukt uz igauņu Dziesmu svētkiem, jo pēc Latvijā pieredzētajiem svētkiem palikušas patīkamas, emocionālas atmiņas. Skatoties uz Baltijas valstīm tagad, 25 gadus kopš Baltijas ceļa, Anna secina – starp mūsu tautām sadraudzība joprojām pastāv, tai pašā laikā esam par maz vienoti.
Priežu ielā 5 ir neliela māja ar kārtīgi iekoptu dārzu un atrodas pie šosejas, kur pirms 25 gadiem Jevgēņijs ar sievu Ludmilu devās sadoties rokās ar vairāk nekā miljonu cilvēku. Tagad pāris ir jau krietni gados, tomēr viens uz otru skatās ar mīlestību, kāda piedien jaunlaulātajiem. Viņi stāsta par savu Baltijas ceļu, kuru atceras kā lielu cerību laiku.
Kopš Baltijas ceļa akcijas ir pagājis jau ceturtdaļgadsimts. Šajā laikā Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kas par to ir tikai dzirdējusi no vecākiem vai skolotājiem. Viņiem Baltijas ceļš nav atmiņas, bet gan uzdevums vēstures eksāmenā. Tādēļ Latvijas Radio komanda izlēma šogad pa Baltijas ceļa pēdām sūtīt savus jaunākos kolēģus, kuri no neitrāla skatupunkta mēģinās saprast, ko toreiz baltiešiem nozīmēja Baltijas ceļš un vai Baltijas ceļa leģenda ir dzīva arī šodien. Jaunieši dienasgrāmatā pierakstījuši savus iespaidus un sabildējuši redzēto.
Gaidot Baltijas ceļa 25.gadskārtu, cēsinieks Aivars Noviks-Grasis uzvilcis sporta kurpes, uzmetis somu plecā, devās ceļā. Viņš nolēma ar kājām iziet to pašu ceļu, kuru 1989.gadā 23.augustā cilvēki izveidoja dzīvo ķēdi. Kājas savainojuma dēļ viņa gan neizdevās mērot maršrutu līdz galam. Tomēr pēc noietajiem kilometriem Aivars secina, ka Baltijas valstu cilvēki joprojām ir vienoti un, ejot pie viņiem ar labiem nodomiem, vienmēr būti gaidīts.
Ir vasara, peldsezonas laiks, kad visi gribam izskatīties gana labi un slaidi. Pieci.lv iedziļinājās jautājumā par to, uz ko tik cilvēki nav gatavi, lai tiktu pie kārotās figūras. Internetā ir pilns ar dažādām reklāmām, kas piedāvā ātri atbrīvoties no nevēlamajiem kilogramiem, taču cik daudzi no mums aizdomājas par šo brīnumlīdzekļu reālo darbību un iespējamo kaitējumu mūsu organismam.
„Positivus” festivāla rīkotāji prognozē šī gada pasākuma apmeklētāju skaita pieaugumu 10 – 15% robežās, salīdzinot ar 2013.gadu, intervijā Pieci.lv atklāja Ģirts Majors, piebilstot - tā kā arī festivāla norises laikā joprojām tiek pirkts ārkārtīgi liels biļešu skaits, prognozēt apmeklētāju skaitu ir ļoti grūti.
Pēkšņas sāpes, trauma vai slimības saasinājums ir tie brīži, kad roka jau tradicionāli tver pēc zāļu kastītes. Bet ko darīt brīžos, ja atklājas, ka tieši tagad vajadzīgie medikamenti ir beigušies? Ja dzīvojat pilsētā, tad, visticamāk, turpat netālu atrodama arī aptieka, un, ja paveiksies, sāpes būs piemeklējušas aptiekas darba laikā. Bet kā rīkoties, ja medikamenti vajadzīgi vēlās vakara stundās vai pat naktī?
Intervijā pieci.lv tubists Kaspars Šmits norāda, kā pārliecība par saviem spēkiem viņam vienmēr bijusi, taču uz konkursu „Radīti mūzikai” viņš nav gājis ar mērķi uzvarēt.