Māmiņa, kura devusi dzīvību savam zem sirds lolotajam bērniņam, viņa nākšanu pasaulē atceras kā vienu no dzīves skaistākajiem un aizkustinošākajiem mirkļiem. Bērnam augot, vecāki seko līdzi katram solim, katram jaunam vārdam un par to sajūsminās. Taču paši bērni šos vecākiem tik svarīgos mirkļus vēlāk neatceras - ne savu pirmo pateikto vārdu, ne pirmo rotaļlaukumu. Viena no teorijām skaidro, ka bērniem pirmajos dzīves gados ir tik daudz apgūstamo lietu, ka atmiņām vienkārši neatliek laika, jo jādzīvo pašreizējam mirklim. Nav mazsvarīgi arī tas, ka pirmo soļu atcerēšanās var nodarīt arī kaitējumu un neatcerēšanās ir kā aizsargreakcija turpmākajai dzīvei.
