Pangramma ir teikums, kurā izmantoti visi alfabēta burti. Tādu veidošana ir prāta treniņš un ļauj iepazīt no kā sastāv valoda. Pazīstamākās pangrammas parasti redzamas burtu garnitūru jeb fontu piemēros, jo tādā teikumā var redzēt, kā izskatās visi burti. Latviešu valodā ir vairākas pangrammas, taču neviena no tām nav ideāla — tāda, kurā katrs burts izmantots tikai vienu reizi.
Dzīvnieku patversme “Ulubele” vaino Valsts policiju (VP) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pārlieku lēnā dzīvnieku konfiskācijas lietu izskatīšanā. Kamēr dokumenti nav nokārtoti, patversmēm dzīvnieki jāuztur par saviem līdzekļiem, turklāt tos nevar arī nodot adopcijai. Šī iemesla dēļ daži dzīvnieki patversmē atrodas jau vairāk nekā pusgadu.
Ja par pirkumu vēlies norēķināties ar sīknaudu, var gadīties, ka šo naudu veikalā nepieņems. Veikali to skaidro ar to, ka sīknaudas maiņa bankās ir dārga, tāpēc veikalu īpašniekiem tas neatmaksājas. Taču veikalnieki nedrīkst nepieņemt sīknaudu, jo arī šīs monētas ir oficiāls maksāšanas līdzeklis Latvijā.
5. februārī Latvijā ieradās pirmie seši patvēruma meklētāji. Taču kopš vasaras beigām versijas par to, kad un cik cilvēku ieradīsies Latvijā, mainījās vairākkārt.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nosūtījusi vēstuli, kurā aicina Saeimas deputātiem atkārtoti izskatīt strīdīgo Enerģijas dzērienu aprites likumu, lai atrastu visām pusēm, tai skaitā mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, pieņemamu risinājumu. Likums ir pieņemts, bet, kā noskaidroja pieci.lv, ir jājautā, vai tāds vispār bija nepieciešams — joprojām nav zināms, cik jauniešu patiesībā lieto enerģijas dzērienus.
Šogad Rīgā uz AB dambja plānots uzstādīt monumentālu Latvijas karogu. Tas sliesies 60 metru augstumā, un karoga izmērs būs iespaidīgs - 200 kvadrātmetri. Pirmo Latvijas lielizmēra karogu uzstādīja Ogrē, tas gan tā īsti nemaz neplīvo. Biedrības “Latvijas karogs” pārstāvis uzskata, ka Rīgas karogam tādu problēmu nebūs.
27.novembrī streika laikā skolu durvis būs vaļā, bet mācības nenotiks. Ja nu kāds uz skolu atnāks, skolā varēs pavadīt laiku lasot, piemēram, bibliotēkā, stāsta skolu pārstāvji. Audzēkņu vecāki par streiku ir saprotoši, taču daļa neuzskata, ka bērni būtu jāatstāj mājās.
Zolitūde Rīgā, Dvīņu torņi Ņujorkā, Ūteijas sala, Katovice Polijā – traģisko notikumu vietas, kurās katrā atšķirīgos veidos saglabāta piemiņa par piedzīvotajām nelaimēm. Šīs vietas ir būtiskas traģēdiju upuru tuviniekiem un pašiem cietušajiem, un dažreiz kļūst arī par tūristu apskates objektiem un kalpo tādiem rituāliem kā ziedu nolikšana.
Sausās vasaras dēļ daudzviet Latvijā izžuvušas akas. Arī rudens lietavas nav bijušas tik spēcīgas, lai ūdens atgrieztos, tāpēc pēc tā jādodas uz avotiņu vai jamēklē citas iespējas, kā pie ūdens tikt. Arī pētnieki nesola, ka ūdens šogad atgriezīsies.
Oktobra sākumā spēkā stājās Saeimas pieņemtais lēmums, ka publiski pieejamos datus pašvaldībām un valsts iestādēm vēlams publicēt atvērto datu veidā. Tas nozīmē, ka nepietiek tikai ar PDF (Portable Document Format - ) tiešā tulkojumā „pārnesams dokumenta formāts”) dokumentu, kuru vairs nevar apstrādāt. Tiem drīzāk vajadzētu būt, piemēram, Excel tabulās.
Valsts asinsdonoru centrs (VAC) bieži aicina iedzīvotājus ziedot asinis, jo to trūkst. Taču ne visas asinis ir derīgas, tāpat tās nevar arī glabāt mūžīgi. Nederīgās asinis kopā ar visu, kas izmantots nodošanas laikā - mēģenēm, plastikāta maisiņiem, adatām un caurulītēm, pārstrādā un izmet. Savukārt plazmu izmanto medikamentu ražošanā.
Šogad aprit 20 gadu kopš divi latvieši – Teodors Ķirsis un Imants Zauls - iekaroja Everestu. Viņi bija pirmie latvieši, kuriem tas izdevās - 1995. gada 14. maijā viņi pasaules augstākajā virstonē pacēla Latvijas karogu. Teodoram Ķirsim par pēdējo kāpienu kļuva Kuka kalns Jaunzēlandē 2003. gadā, tāpēc uz sarunu par piedzīvoto Everestā pieci.lv aicināja Imantu Zaulu.
1.oktobrī, Starptautiskajā veco ļaužu dienā septiņās Latvijas pilsētās pirmo reizi notika senioru datorprasmju olimpiāde. “Pieslēdzies Latvija” skolotājs Dainis Olders skaidro, ka senioriem, sākot apgūt datoru, nepieciešams vairāk laika un visgrūtāk esot tikt galā ar peli. Tomēr septiņu gadu laikā vairāk nekā 28 tūkstoši senioru ir apguvuši bezmaksas datorprasmes.
No šā gada daudzu arodskolu un profesionālo vidusskolu audzēkņi vairs nesaņems Eiropas Savienības (ES) stipendijas. Tas nozīmē, ka jauniešiem būs jāiztiek tikai ar valsts stipendijām. Kaut ir piešķirta nauda valsts stipendiju palielinājumam, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji joprojām nevar pateikt, cik tieši liels palielinājums gaidāms. Tikmēr skolnieki ir sašutuši, jo stipendijas dēļ bija lielāka motivācija mācīties.
Latviju var uzskatīt par vienu no radiācijas līmeņa ziņā drošākajām valstīm Ziemeļeiropā. Pašiem savas atomelektrostacijas (AES) mums nav, bet, kopš aizvēra Ignalinas AES Lietuvā, Latvijai tuvākā stacija atrodas Somijā, 250 kilometru attālumā no valsts robežas. Taču tik un tā Latvijā nepārtraukti tiek uzraudzīts radiācijas līmenis. Nākamgad plānots Latvijā atsākt mērīt radona līmeni, jo to paredz Eiropas Savienības (ES) direktīva.