Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Te viņš rāpoja, pie šī galda mācījās, bet uz šī krēsla gulēja. Austrītes Žarikovas istabā ir gandrīz tāpat, kā tad, kad viņa te dzīvoja kopā ar savu mazdēlu Edgaru Reinfeldu pirms aptuveni 20 gadiem. Pie sienas vairākas fotogrāfijas, bet plauktā Edgara skolas gados no koka izgrebtā eglīte ar stirniņu, kā arī viņa Triju Zvaigžņu ordenis. To Edgaram piešķīra pēc nāves. Viņš ir viens no trim glābējiem, kuri gāja bojā, sabrūkot lielveikala "Maxima" griestu pārsegumam pirms 10 gadiem.
Laikā, kad daļa jauniešu meklē ieganstus, lai izvairītos no Valsts aizsardzības dienesta, ir arī tādi, kuri saista savu dzīvi un karjeru ar militāro jomu. Liepājniece Anete Ozola Jaunsardzē ir jau astoņus gadus, ir viena no jaunākajām Jaunsardzes instruktorēm Latvijā un tagad šajā organizācijā iesaistījusi arī savas māsas.
Valsts svētku laikā biežāk runājam par Latvijas vēsturi, cilvēkiem, kas šo vēsturi veidoja. Simtgadnieces Olgas Baranovas no Balviem dzīve ir cieši savijusies ar savas valsts vēsturi.
Valsts svētku laikā patriotisma jēdziens, šķiet, dzirdams visur. Novembris ir patriotu mēnesis, taču daudzu iedzīvotāju patriotisma izpausme ir arī tas, ko viņi dara ikdienā. Filozofs Rūdis Bebrišs jaunākajai paaudzei māca latviešu valodu un apstiprina, ka tieši skolotāja profesija ir viena no viņa identitātēm un patriotisma izpausmēm.
Jānis Semjonovs nākamgad pabeigs studijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā. Pirms tam viņš bija uzsācis medicīnas studijas, tomēr sapratis, ka militārā sfēra viņam šķiet interesantāka par ārsta profesiju.
"Es esmu bijis patriots visu savu dzīvi. Tas man vienkārši ir asinīs," stāsta Artūrs Elīts, kurš pēc vidusskolas pabeigšanas nolēma iestāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā pēc tam, kad bija noskatījies filmu "Dvēseļu putenis". Viņa mērķis nākotnē ir pievienoties Jūras spēkiem. Kā Aizsardzības akadēmijas kadets plāno šogad svinēt 18. novembri?
Jau desmito gadu Viļānos notiks pelde par godu valsts svētkiem. 18. novembrī pulksten 12.00 Viļānu "roņi" vispirms nodziedās himnu un tad ar karogiem rokās bridīs Radopoles ezerā. Viņu vidū būs arī Māris Klaučs – viļānietis, kurš ikdienā strādā par fizioterapeitu, audzina sešus bērnus un brīvajos brīžos atgūst možumu peldoties.
Neliels, bet patīkams uztraukums, ka nesajauc kādu soli. Garām iet mazi bērni un priecājas, tāpēc arī pašam uzreiz rodas prieka sajūta, Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" stāstīja Aizsardzības akadēmijas students Rūdis Lamberts, kurš iepriekš soļojis militārajās parādēs.
Pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, sabiedrībā krietni pieauga interese par pievienošanos Zemessardzei. Taču vēl pirms kara sākuma zemessargu rindām pievienojās jaunā sportiste un skolotāja Signe Sirmā, kura Zemessardzē iesaistījusies, lai pārbaudītu savus spēkus.
Pirms 16 gadiem Lāčplēša dienā Cēsu pils parkā uzņēmējs Renārs Sproģis aizsāka tradīciju iedegt svecītes Latvijas kontūrā, tagad šo tradīciju jau kuro gadu papildina arī multimediāls priekšnesums – gaismas projekcijas uz pils mūriem. Šogad valsts svētku nedēļā Sproģis rosina aizsākt arī jaunu tradīciju – Ruckas muižas parkā stādīt tik daudz tulpju un narcišu, cik Latvijā aizvadītajā gadā ir piedzimuši bērni.
Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Nidas purvā audzēt dzērvenes sāka Irēnas Riežnieces vecāki 1994. gadā. Pēc tēva aiziešanas SIA "Purva dzērvenīte" 12 gadus vadīja Irēnas mamma Aija Vītola, bet tagad uzņēmumu vada Irēna. Lielogu dzērvenes Nidas purvā aug 14,3 hektāru platībā, un lielākā daļa ražas aizceļo uz Poliju, bet dažas tonnas Irēna pārdod tirdziņos un nodod pārstrādei Latvijas ražotājiem, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Šajā laikā vēsture kļūst dzīva – tā par valsts svētku laiku saka mākslinieku Gāgu ģimene: aktieris Gatis Gāga un režisore Žaklīne Zābere-Gāga.
"Vai es varēšu nodrošināt savu ģimeni? Ko es vispār māku? Es vienkārši neko nesapratu. Un domas – labāk ir dzīvot bez manis. Paldies Dievam, es nenonācu līdz darbībām," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Armands Simsons, norādot, ka ar psihoterapeita palīdzību nonāca pie posttraumatiskā stresa un izdegšanas sindroma diagnozēm. Kad notiekošais tika nosaukts vārdos, cīnīties kļuvis vieglāk.
Mirušu zivju skulptore – arī tā var dēvēt taksidermisti un mākslinieci Sarmīti Inbergu. Viņai jau kopš bērnības visvairāk par visu interesē daba un māksla, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka dzīve aizveda līdz zivju taksidermijai, kas apvieno abas šīs nozares, Sarmīte stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Džemma Sudraba pasaka lietas, kuras Linda pati nekad neteiktu un tādā veidā, kādā viņai nekad nebūtu drosmes. Džemma Sudraba ir nekaunīga, viņai nav neērti. Viņa ir veids, kā runāt par sieviešu tiesībām un izaicinājumiem, ar kuriem mūsdienās saskaras katra sieviete, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Džemmas Sudrabas tēla iemiesotāja Linda Curika.
Šī bija sarežģītākā un grūtākā sezona darbības laikā – tā aizvadīto laikapstākļu ziņā turbulento vasaru vērtēja Evija Kopštāle no Dienvidkurzemes novada. Viņa pirms 13 gadiem izveidoja zīmolu "Durbes veltes" un konservē gurķus, vāra ievārījumus un gatavo ogu un augļu vīnu un liķierus. Savulaik biznesu uzņēmēja uzsāka, liekot lietā automašīnas iegādei iekrāto naudu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Kaujas kameras vecākais speciālists – tāds amats Sauszemes spēku Mehanizētajā kājinieku brigādē ir Naurim Dorobļajam, kurš Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) pavadījis jau desmit gadus. Kā tas ir – iemūžināt karavīru ikdienu?
Pavāram Artūram Kovaļevskim no Ogres novada Tomes pagasta ir vien 26 gadi, bet jau savs uzņēmums "Garšu sēta", ko viņš izveidoja pirms trim gadiem, kad Covid-19 pandēmijas dēļ palika bez darba. Pavārs sāka ar burgeru gatavošanu mājas virtuvē, bet tagad "Garšu sētā" no maija līdz oktobrim tiek svinētas kāzas un dažādas jubilejas, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ziemeļvidzemē ir kāda ēka, kas savu darbību nav pārtraukusi teju pusotra gadsimta garumā, neskatoties uz varu maiņām un kariem, jeb no tiem laikiem, kad to uzcēla barons Grote. Tas ir Naukšēnu brūzis. Savulaik tur ražotais porteris tika pieprasīts pat cara galmā, vēlāk, neatkarības gados, bez iesala, augļūdeņiem un zeltera tur ražoja Latvijā gardāko alu, bet padomju laikā Naukšēni kļuva slaveni ar savu "Valmieras minerālūdeni".
Brāļi Jānis un Juris Rīti pirms pieciem gadiem nopirka bijušo zvērsaimniecības "Gauja" kultūras namu. 5000 kvadrātmetru lielajai ēkai šobrīd nomainīts jumts un logi, izremontēta mazā jeb kino zāle. Tās vestibilā var apskatīt ne tikai vēsturisko auto kolekciju, bet pat daļu no Daugavpils tramvaja un citas aizgājušo laiku liecības. Brāļu turpmākie plāni ir lieli – izveidot Gaujas klubā skaņu un foto studiju, restorānu un pat lauku doktorātu, par to viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
