Bērniem, kas pārvietojas ar velosipēdu, nepieciešams nokārtot velosipēda vadītāja apliecību. Šāda apliecība vai augstākas kategorijas apliecība, piemēram, autovadītāja tiesības, nepieciešama arī pilngadīgām personām, kas pārvietojas ar elektroskrejriteni. Kā iegūt velosipēdista apliecību, un kā sagatavoties eksāmenam?
Lai veicinātu tekstila otrreizējo apriti, ir pieejami īpaši konteineri, kuros iedzīvotāji aicināti nodot apģērbu un apavus – gan jaunus, gan lietotus, gan arī tādus, kas izgājuši no modes, apnikuši vai ir šķietami nokalpojuši savu laiku. Kāds īsti ir nodoto lietu tālākais ceļš?
Ikviens nogurst un ikvienam cilvēkiem vajadzīga atpūta, bet kāda tieši – tas atkarīgs no katra dzīvesveida un vajadzībām. Tie, kuri ikdienā dara fizisku darbu, iespējams, vēlēsies atpūsties, lasot grāmatu. Tie, kuri ikdienā nogurst mentāli, varbūt izvēlēsies iet skriet. Jebkurā gadījumā laiks sev piemērotai atpūtai jāatrod katram, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa.
Kļūstot arvien siltākam un siltākam, arvien vairāk ceļu satiksmē atgriežas dažādi mikromobilitātes rīki – sākot ar divriteņiem un beidzot ar elektroskrejriteņiem. Eksperti atgādina, ka šis ir riskants brīdis visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, jo autovadītāji pa ziemu ir aizmirsuši par mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, savukārt mikromobilitātes rīku lietotāju iemaņas pa ziemu ir nedaudz "ierūsējušas".
No bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, kurus īpaši šim nolūkam izveidotajos konteineros nodod iedzīvotāji, veidos kompostu, un to pēc tam varēs izmantot dārzniecībā. Vidzemē viens no apsaimniekotājiem, kas apkalpo vairāku simtu kilometru plašu teritoriju, norāda – process ir tikai sācies un komposts pirms nodošanas realizācijā būs laboratoriski jāpārbauda.
Kad koks iestādīts, to katru gadu nevajag raut ārā un pārstādīt – tāpat ir arī ar pensiju otrā līmeņa plāna un pārvaldītāja izvēli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja eksperti. Ja tomēr ieguldījumu plāns jāmaina, to nevajadzētu darīt tad, kad tam ir zemi rezultāti, jo tad nofiksētais uzkrātais kapitāls būs mazāks nekā tad, ja plāna maiņa notiktu pie labiem rādītājiem, skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele.
Cilvēki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību līgumiem, ko paraksta, un tas var izrādīties ļoti bīstami. Notāra mērķis savukārt vienmēr būs nonākt līdz tam, ka abas puses pilnībā saprot visu līgumā minēto. Tas procesu var paildzināt, bet liela steiga – tā vienmēr ir zīme, ka ar darījumu kaut kas nav kārtībā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un priekšsēdētaja vietniece Ilze Metuzāle.
Lieldienu laiks ir pārbagāts ar dažnedažādiem ticējumiem, paražām un tradīcijām. Viena no tām vēsta, ka Lieldienās noteikti jānoēd pāra skaits olu, tad dzīvē viss veiksies. Bet kas bija pirmā – vista vai ola?
Daudzās ģimenēs šodien tiek krāsotas olas, lai rīt, Lieldienās, tās celtu svētku galdā vai izmantotu olu kaujās. Līdz ar kara bēgļiem un šeit dzimušiem ukraiņiem pamazām Latvijā ienāk arī unikālā olu krāsošanas tradīcija.
Greizsirdība un kaislība attiecībās var būt ļoti postoša, jo bieži noved pie otra personīgās dzīves piesavināšanās un ierobežošanas. Patoloģiska greizsirdība ir vardarbība pret otru cilvēku un arī pašam pret sevi, tāpēc ir jāmeklē tās cēloņi un tie jārisina, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Olas glīti var nokrāsot arī ar materiāliem, kas atrodami mājās. Krāsošanas izejvielas iespējams atrast gan ledusskapī, gan pieliekamajā, gan ārpus virtuves. Rezultāts jūs pārsteigs!
Viena no populārākajām un jautrākajām Lieldienu tradīcijām ir šūpošanās, jo tā ne tikai rada prieka pilnus mirkļus, bet arī sola visu vasaru mazāk ciest no odu un citu kukaiņu uzbrukumiem. Bet diemžēl ne vienmēr pietiekami liela uzmanība tiek pievērsta tam, vai Lieldienu šūpoles savu funkciju pilda droši. Tāpēc, lai šūpošanās Lieldienās būtu līksms notikums, kas nerada traumas un nepatīkamus mirkļus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina šūpoties droši un ievērot dažus vienkāršus padomus.
Lielbritānijas Daugavas Vanagu fonda īpašumā "Straumēni", kur rudenī nomainījās apsaimniekotāji, šobrīd tiek darīts viss, lai padarītu īpašumu pelnošu, jo tā uzdevums ir nodrošināt latviešu sabiedrības vajadzības. Neviena ideja nav par mazu vai par nenozīmīgu, tādēļ nupat nedēļas nogalē tautieši pulcējās uz pirmo lietoto mantu tirdziņu.
Gan prieka mirkļi par piesaistītu pircēju uzmanību, gan zaudējuma rūgtums, ja neizdodas neko pārdot. Visdažādākās emocijas šodien piedzīvoja Latvijas labākie skolēni – uzņēmēji, pulcējoties vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā. Sestdien tur norisinājās skolēnu uzņēmēju tirdziņš. Tajā vienkopus sacentās 270 skolēnu mācību uzņēmumi. Kā norāda rīkotāji – aptuveni piektdaļa no šiem jauniešiem nākotnē nodarbosies ar uzņēmējdarbību.
Rīgā joprojām ap 12 000 iedzīvotāju izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tās apsaimniekotājiem vai īpašniekiem bija jāreģistrē vietvarā līdz 2021. gada 31. decembrim. Taču ne visi to izdarījuši. Kā rīkoties, ja netīši, garām ejot, uzieta kanalizācijas noplūde vidē? Kam ziņot par šāda veida pārkāpumiem, ja pašvaldība atsakās to risināt?
Finansiālo situāciju var sarežģīt dažādi neparedzami notikumi un neplānoti pēkšņi izdevumi. Ja problēmas ir ieilgušas un nav vairs iespējams veikt kredītu maksājumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina apsvērt atbrīvošanu no parādsaistībām, ja parādu kopsumma nepārsniedz 5000 eiro, pastāvot īpašiem nosacījumiem, vai maksātnespējas procesu, ja parādu kopsumma pārsniedz 5000 eiro.
Ne viss vecais ir jāmet ārā, un ne viss, kas nedarbojas, nav salabojams. Pamazām Latvijā arvien populārāki kļūst dažādu mantu apmaiņas punkti, darbnīcas, kurās iespējams salabot salūzušās elektroiekārtas, apmainīties ar darba instrumentiem vai vienkārši bez maksas paņemt kādam citam nevajadzīgos būvmateriālus.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītāja no Ludzas, lai nonāktu Rīgā pie kosmetologa, vilcienā pavadīja vairāk nekā četras stundas, taču piedzīvoja pamatīgu vilšanos: samaksājot 159 eiro, pakalpojumu viņa īsti tā arī nesaņēma. "4. studija" saņēmusi jau vairākus signālus par, iespējams, negodprātīgiem skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri, sociālajos tīklos izvietojot reklāmas, kurās mudina sievietes atgūt sejas jaunību, solījumus nepilda, toties mīl skaidru naudu un neizsniedz čekus. Kā neiekrist viltus skaistumkopšanas procedūru sniedzēju lamatās?
Automātiskās negatīvās domas par sevi vai apkārtējo vidi rodas no negatīvām pamata pārliecībām. Ja ģimenē vai skolā iemācāmies, ka neesam pietiekami labi, tas var sekot līdzi pat visu atlikušo mūžu. Par laimi, pamata pārliecības var mainīt, bet par negatīvajām domām svarīgi atcerēties – tās ir tikai domas, nevis fakti, kas jāņem vērā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda Latvijas Universitātes asociētā profesore, psiholoģijas doktore un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Bite.
