Daudziem cilvēkiem iekšējās sajūtas saka priekšā, ka ir nepieciešamas kāda veida pārmaiņas, taču, lai tās īstenotu, trūkst motivācijas. Lai kaut ko mainītu, svarīgi saprast, kāpēc es to gribu mainīt. Atbildē uz šo jautājumu iespējams rast īsto motivāciju, pie kuras pieturēties, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Dzīve & stils / Ikdienai
Finanšu instrumenti ir labs veids, kā cīnīties ar inflāciju, uzkrāto naudu ieguldot, taču, lai saprastu, kā ieguldīšana strādā, jāsāk ar tādu summu, kuru nav žēl zaudēt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un pūļa finansēšanas platformas "CrowdedHero" līdzīpašnieks Jānis Blaževičs.
Kādreiz viens apģērba gabals varēja kalpot pat vairākas paaudzes, tagad pērkam arvien jaunas un jaunas drēbes. Šajā nedēļas nogalē ikviens interesents bez maksas Čiekurkalnā, "Viskaļos", aicināts apmeklēt "Lāpāmās svētdienas" darbnīcu, kur tekstila māksliniece Jana Purmale stāstīs, rādīs un palīdzēs nedaudz bojātajām drēbēm atkal atrast vietu savā garderobē.
Laikā, kad pasauli pārņem Halovīna svētki, kas asociējas ar šausmu filmām, ķirbjiem, maskām un saldumu prasīšanu pie namdurvīm, latviešiem tas izsenis bijis cits laiks – veļu laiks. Tajā klusā gaisotnē pie klāta galda sveču gaismā pieminēja aizgājušos tuviniekus. Dienvidkurzemes novadā, Vaiņodē, vietējie aktiermākslas entuziasti atraktīvā veidā iepazīstina ar latviešu folkloras tēliem – jodu, vilkati, vadātāju un raganām.
Halovīna svētku paražas ir atvasinātas no senām tautu tradīcijām. Ķelti, balti, arī ģermāņi un skandināvi šajā laikā tuvinājās ar garu pasauli, godāja mirušos tuviniekus un lūdza tos gādāt par dzīvo ļaužu veselību un auglīgu ražu. To, kā šo laiku pavadījuši senlatvieši, LSM.lv skaidroja latviešu folkloristi.
Latvijā ir aptuveni 30 000 daudzdzīvokļu māju, no kurām kopš 2009. gada nosiltinātas ir 1500, kas ir tikai 5%. Ja raugās pēdējo gadu griezumā, tad situācija ir vēl sliktāka. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošanai dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdz pat 49% lielu "Altum" atbalstu, kā arī 70% no energoaudita dokumentu izstrādes izmaksām var segt pašvaldības, Latvijā ēku siltināšana notiek gausi, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Apmēram puse no pasaules sievietēm dažādu šķēršļu dēļ joprojām nav iesaistītas darba tirgū. No ekonomiskā viedokļa tas kavē attīstību un efektivitāti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko.
Kāds Rīgas ēkas sētnieks, bezspēcīgs cīņā ar bezatbildīgajiem suņu saimniekiem, kuri nesavāc savu mīluļu ekskrementus no zālāja, nolēma problēmu risināt, piestiprinot pie sienas brīdinājumu par to, ka zāliens ir saindēts. Tikmēr veterinārārsts iesaka vienkāršāku un daudz iedarbīgāku metodi – piparotā ūdens izsmidzināšanu, vēstīja LTV raidījums "4. studija".
Papildus 40 stundām nedēļā darbinieks drīkst strādāt vidēji astoņas virsstundas septiņu dienu periodā, taču darbinieks nevar paņemt neplānotas virsstundas patvaļīgi – tās vienmēr jāsaskaņo ar darba devēju, citādi darba devējs tās ir tiesīgs neapmaksāt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.
Katram ir jādara tas, ko viņš var izdarīt. Nevar tikai gaidīt no valsts vai pašvaldības, stāsta Ieva Rosne, kuras dēlam Kristeram ir invaliditāte, tāpēc atrast viņam darbu ir gandrīz neiespējamā misija. Tomēr Kristers pāris stundas nedēļā ir sācis strādāt. Tas ir iespējams, jo Ieva izveidojusi interneta platformu "Faveo", kas saved kopā sociāli atbildīgus darba devējus un cilvēkus ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem.
Līdz 2030. gadam Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izvirzījusi mērķi izskaust pārtikas trūkumu. Līdz ar to klajā nāk jauni risinājumi. Viens no tiem – pārtikā lietot dažādus kukaiņus. Eiropā jau akceptētas četras kukaiņu sugas, kas ir pietiekami izpētītas, lai lietotu uzturā, un līdz 2030. gadam kukaiņi, visticamāk, kļūs par vienu no mūsu paralēlajiem olbaltumvielu avotiem ikdienā, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" stāstīja pārtikas pētniece un zinātniece Ilga Gedrovica.
Jau 13 gadus Latvijā darbojas mentoru programma, kas sniedz atbalstu tiem jauniešiem vecumā no 12 līdz 21 gadam, kuri aug bez vecākiem. Tas ir īpaši izaicinošs vecuma posms, kad jauniešiem nepieciešamas uzticamas un drošas attiecības ar kādu pieaugušo. Šī programma ir par pieņemšanu un uzklausīšanu, nevis pāraudzināšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja "Mentor Latvia" izpilddirektore Edīte Zvirbule un psiholoģe Liene Bērziņa.