Dzīve & Stils / Pilsētvide
Pilsētvide
Papildināts 16:02
Brīvības iela kļūst arvien nepievilcīgāka uzņēmējiem. Lai gan īres cenas uz Rīgas galvenās ielas samazinās, tukšo skatlogu skaits palielinās. Nebeidzamā auto straume un tās radītais troksnis atbaida gājējus, un atsevišķos Brīvības ielas posmos stundas laikā veikalā var neienākt neviens cilvēks. Pilsētplānotāji un biedrība "Pilsēta cilvēkiem" aicina pašvaldību rīkoties un kaut ko darīt, lai saglābtu Rīgas galveno artēriju. Pašvaldībai plāna, ko iesākt ar Brīvības ielu, nav.
Igaunijas galvaspilsētas Tallinas Rātslaukumā darbu sācis tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Tā atklāšanas pasākuma viesi atzīmēja Pirmo adventi ar sveces iedegšanu.
Ludzas vēsturiskais centrs ar šaurām ieliņām, koka un ķieģeļu vienstāvu un divstāvu namiem ir valsts aizsargājams valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Tāpēc noteiktas paaugstinātas prasības, kas jāievēro māju īpašniekiem, veicot būvniecības darbus. Diemžēl ne visi to ievēro. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir pievērsusi uzmanību vēsturiskajā centrā esošajiem žogiem, no kuriem daļa uzlikti neatbilstoši, tādēļ nepieciešams tos mainīt.
Lai gan taupības nolūkos Rīgā šogad nenotiks tradicionālais gaismas festivāls "Staro Rīga" un svētku uguņošana, par valsts svētku dekorācijām un noskaņu vietvara ir parūpējusies arī šogad.
Vairāki rīdzinieki satraukušies par nelegālu atkritumu izgāztuvju veidošanos dažādās Rīgas vietās, piemēram, "Rīgas ūdens" teritorijā Bauskas ielā un Jaunpils ielā. Tikmēr pašvaldības policijas pārstāvis Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atgādināja, ka sods par nelikumīgu atkritumu izgāšanu privātpersonai var sasniegt pat 1000 eiro.
Tuvākajā laikā vairāk nekā 50 ludzānieši saņems brīdinājuma vēstules par to, ka žogs viņu īpašumā nav saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) un neatbilst normatīvajiem aktiem. Šāda situācija radusies, jo viņiem visiem īpašumi atrodas Ludzas vēsturiskā centra, kas ir aizsargājams valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, un tā aizsardzības zonā, un būvniecībai šajā teritorijā ir stingrākas prasības.
Ar savvaļas pļavas ierīkošanu Rīgā, pie Akmens tilta, noslēgusies pilsētas pļavu talku sērija. Šoruden galvaspilsētā izveidotas desmit jaunas pilsētas pļavas, tai skaitā Ķengaraga promenādē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalna pakājē, zālājā Kurzemes prospektā pie Imantas tirgus un citviet. Vairumu savvaļas augu sēklu ievākuši seniori.
Pie Ogres rajona slimnīcas trešdien, 2. novembrī, atklāts Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu veidots vides objekts "Ukrainas vainags", kas ataino cilvēku ciešanas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kā atklāšanas pasākumā atzina Ukrainas vēstnieks Latvijā, objekts apliecina Ogres novada un visas Latvijas dziļu cieņu un atbalstu Ukrainai.
Svinot reformācijas piecsimtgadi Latvijā un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) simto gadskārtu, pirmdien pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iestādīts simbolisks ozols. Šis ir viens no 300 šogad iestādītajiem Glika ozoliem. Koka stādiņš izaudzēts no Ernsta Glika pirms 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm.
Dzimtā pilsēta nav īsti klimatneitrāla, – to Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolnieces secinājušas pēc dalības Gētes institūta starptautiskā projektā "Klimatneitrāla pilsēta". Pirms tam par klimata ietekmi uz vidi skolnieces nav īsti aizdomājušās, bet nu projekta ietvaros piedāvā savus risinājumus zaļākai dzīvei pilsētā. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni pērn pilotprojektā atzīti par labākajiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
