Dzīve & Stils / Sarunas
Ukrainā nebija funkcionējošas veterānu lietu sistēmas, tāpēc tā bija jāizdomā, izprotot kara veterānu pieredzi un sniedzot psihosociālus pakalpojumus. Par to intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" pastāstīja Ukrainas organizācijas "Veteran hub" līdzdibinātāja Ivona Kostina.
"Putins faktiski ir tas pats Hitlers, – ir ievedis krievu tautu tādās pašās nelaimēs, kā to izdarīja Hitlers. Viņš ir uzsācis karu, kurš nekad nebeigsies. Lai kādi būtu šīs dienas rezultāti, ukrainis nesamierināsies ar savas valsts zaudēšanu nekad," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks, politologs un Krievijas politikas eksperts Kārlis Daukšts. Viņš vērtēja, ka Ukraina būtu spējīga atbrīvot savas teritorijas ar stabilu un saliedētu Rietumu atbalstu, taču pilnīgu Rietumu konsolidāciju panākt nav iespējams.
Mūsdienās radīt viltus ziņas, kā arī foto un video materiālus var tik labi, ka bez zināšanām par tehnoloģijām vai īpašas pieredzes šajā jomā viltojumu nemaz nav iespējams atpazīt. Tāpēc katram cilvēkam mūsdienās jākļūst par vārtiem, kuri nepatiesas informācijas tālākai izplatīšanai ir slēgti, kamēr cilvēks nav pārliecinājies par tās objektivitāti, nav apstājies, ievilcis elpu un padomājis, vai konkrētais avots varētu būt kaut ko tādu teicis. Ar brīvību medijos komplektā vienmēr nāk arī atbildība, bet to mēs neapzināmies, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda literatūrzinātniece un mediju teorētiķe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.
Kā sadraudzēties ar tiem, kam pāri astoņdesmit un deviņdesmit gadiem? To tagad jau labi zina brīvprātīgie, kuri biedrības "Ascendum" projektā "Sarunas ar senioriem" devās uz dažādām Latvijas vietām iepazīt vecāko paaudzi, ieklausīties viņu stāstos un izzināt, kā tas ir – būt vecam un dzīvot senioru namā . Radio NABA raidījumā "Neprātīgi prātīgie", kas vēstī par un ar brīvprātīgajiem dažādās jomās, viesojās trīs projekta dalībnieces: Elīza Laķe, kura ikdienā strādā sabiedrības integrācijas jomā; Dace Kvalberga, uzņēmēja informācijas tehnoloģiju nozarē; Una Smilgaine, kura strādā zinātnes jomā, kā arī projekta vadītāja Laura Zemvalde. Viņas atklāja savu pieredzi, veidojot draudzības ar senioriem.
Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss ir akūti nepieciešams gan pacientiem, gan mediķiem, bet svarīgi ir sakārtot arī sistēmu – ne tikai fiziski jāuzbūvē jaunas ēkas, bet jārada koncepcija, kurai sekot, jārada jauni "Stradiņi". Lai slimnīcā atkal atgrieztos tas, ko dēvē par Stradiņu garu. Šobrīd liela daļa darba joprojām notiek pēc padomju laikā iedibinātiem modeļiem, bet mūsdienu medicīna prasa citu darba organizāciju, un tas ir jārespektē. Pats galvenais – to vajag pacientiem, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Stradiņa slimnīcas padomes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš.
Ukrainas pilsētā Harkivā 16 gadus vecais skolnieks Radomirs Tjutjuniks mājas apstākļos un ar ziedotāju atbalstu izgatavojis un uz fronti nosūtījis jau vairākus simtus FPV dronus-kamikadzes, uz kuru izmantošanu šobrīd, kad samazinājušās ieroču piegādes no Rietumiem, Ukrainas bruņotie spēki liek arvien lielāku uzsvaru. Intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" jaunietis pastāstīja par dzīvi Harkivā un dronu salikšanu un remontu.
Latvijai viena no raksturīgajām iezīmēm ir ne tikai zema politiskā uzticēšanās, bet arī uzticēšanās viens otram. Skolu sistēmā neesam gana novērtējuši sociālās prasmes un tādu vērtību audzināšanu kā uzticēšanās, solidaritāte, tolerance vienam pret otru, kas veido sabiedrības sociālo kapitālu un mazina šķelšanos. Savstarpējā uzticība lielā mērā ietekmē ekonomisko izaugsmi un valsts attīstību – uzticība vairo bagātību, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda socioloģe Inta Mieriņa.
Lai gan Latvijā etniskā spriedze nav tik izteikta kā citur pasaulē, tomēr teikt, ka pie mums tās nav, būtu pāragri. Etnisko spriedzi var just dažāda veida politiskajā retorikā un arī mītos, kas dzīvo Latvijas sabiedrībā, un tas veicina ekstrēmāku politiku un populismu, kas savukārt noved pie lēmumiem, kas Latvijai nav optimāli, – sabiedrība, kas ir polarizēta un kurā mājo ekstrēmi viedokļi, ir vāja sabiedrība, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mākslīgā intelekta un tehnoloģiju jomas uzņēmējs un kritiskās domāšanas kustības "quotudoma.lv" izveidotājs Mārtiņš Vaivars.
Latvieši ir visur, arī Āfrikā, kur tautieši izkaisīti pa malu malām, – iedzīvojušies un atraduši savu aicinājumu pavisam citā klimatā, kultūrā un sabiedrībā. Kādi ceļi un kādi sapņi aizveduši tautiešus uz Āfrikas tālākajiem krastiem, ko nozīmē iedzīvoties un atrast savu vietu Kenijā, Dievidāfrikā vai Mozambikā, – par to saruna raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
"Nežēlojiet mani, es to darīju apzināti, jo man patika tā eiforija," tā par savu profesionālā sporta karjeru un tās garoziņu – traumām – saka Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš. Savulaik gūtie ievainojumi šobrīd traucē pēc priekšrakstiem izpildīt visas jogas pozas, tomēr viņš nebēdā, jo dara to sev. Ozoliņš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izvēlējās doties atpakaļ uz Latviju, bet par tur palikušajiem kādreizējiem kolēģiem Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atzina – viņi paši izdarīja izvēli un paši izjutīs sekas. Viņš gan neslēpa, ka daža laba sportista pārliecības viņu pārsteigušas.
Ilggadējās Latvijas eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas saziņa ar Krievijas izlūkdienestiem nav nekāds pārsteigums, un prokuratūrai, iespējams, būs grūti kaut ko pierādīt. Taču daudz nopietnāki un bīstamāki Krievijas ietekmes pārstāvji ir gados jauni cilvēki – sievietes Daugavpilī, influenceri, kas darbojas slēgtās, grūti izsekojamās sociālo tīklu grupās. Savukārt ziņas par Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valerija Zalužnija iespējamo atstādināšanu nav vērtējamas pozitīvi – Zalužnijs ir teicams ģenerālis, un būtu labi, ja viņam būtu bijusi iespēja sakārtot sadarbību ar prezidentu Volodimiru Zelenski, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda drošības jomas eksperts Jānis Kažociņš. Par spīti Ukrainas kara nonākšanai strupceļā, viņš atklāja, ka nākotnē raugās optimistiski, jo situācija pasliktinās pašā Krievijā.
Oksfordas Universitātes paspārnē strādājošais "Reuters" žurnālistikas pētījumu institūts katru gadu veic pasaulē lielāko pētījumu par cilvēku ziņu lietošanas paradumiem, kā arī mediju darba izmaiņām. Pētījumam gan ir limiti, piemēram, tas neaptver Krievijas un Ķīnas medijus un mazā mediju tirgus dēļ netiek veikts arī Baltijas valstīs, tomēr tas jau kopš 2006. gada pēta tendences un jaunumus mediju vidē visos kontinentos. Kā sarunā Latvijas Radio raidījumā "Mediju anatomija" atzina viens no pētījuma autoriem un digitālais stratēģis Niks Ņūmans, ziņām visā pasaulē arvien grūtāk sasniegt cilvēkus. Viņš arī pauda, ka pirms 20 gadiem tas būtu kas nedzirdēts un rets, bet tagad politiķi, īpaši populistiskie, kritizē medijus, cerot ietekmēt redakcionālos lēmumus.
Ukraiņu karavīrs Andrijs Kiceļuks pēc Ukrainas frontē gūtā ievainojuma ārstējas Latvijā, bet pirms kara viņš bijis, kā pats saka, parasts celtnieks. Intervijā Latvijas Radio podkāstam "Drošinātājs" Andrijs stāsta par valsts aizsardzību kā milzīgu ķēdi, kurā katrs posms ir svarīgs.
Krievijas nolūki revanšēties par Padomju Savienības sabrukumu bija skaidri redzami, taču mūsu pašu biznesa un īstermiņa peļņas intereses pārsniedza morālās un stratēģiskās, un mēs paši karu savā ziņā finansējām – caur naftas un gāzes iegādi, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" pauda Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs, vēsturnieks Dainis Poziņš.
Krievija savās mājās vēl nav redzējusi gana daudz asiņu, lai tās sabiedrībā veidotos spiediens, kas Vladimiram Putinam liktu domāt par savas politikas maiņu. Krievija savus kritušos neredz. Tāpat uz fronti tiek sūtīti noziedznieki, minoritātes, sociālekonomiskie pabērni un ciemata alkoholiķi – ar to Krievijas sabiedrība var samierināties. Krievija ir ciniska un briesmīga savā retorikā un pieejā pati pret saviem iedzīvotājiem, bet grūti teikt, kad asiņu būs pietiekami, lai Putina varai pienāktu beigas, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Annas Lobovas dzīvesbiedrs un bērna tēvs Oļegs ir starp tiem "Azov" karavīriem, kas vairākus mēnešus turējās pretī milzīgam Krievijas pretspēkam Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ". Pēdējo reizi ziņu no vīra viņa saņēma 2022. gada maijā pirms karavīru nonākšanas gūstā, tomēr vēlāk kādā "Telegram" kanāla video viņai izdevās atpazīt Oļegu kādā okupētās Doneckas slimnīcā. Anna par Oļegu un karu stāsta Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Latvijas problēma ir tā, ka nodarbojamies ar ugunsgrēku dzēšanu – par 16. martu un citiem jautājumiem. Mēs skrienam pakaļ un mēģinām atbildēt uz visiem Krievijas dezinformācijas uzbrukumiem, bet mums tam nepietiek resursu. Tā vietā vajadzētu izvērtēt prioritātes un palīdzēt vēsturniekiem radīt zināšanas. Šobrīd ir veseli gadsimti, kuri Latvijas vēsturē nemaz netiek pētīti. Tā ir īstā problēma – nepietiekams zinātnes finansējums un līdz ar to arī zināšanu trūkums sabiedrībā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Uldis Neiburgs.
Tieši stāvot pie Latvijas Radio ēkas, Atmodas laika himnas "Atmostas Baltija" autors Boriss Rezņiks saprata, ka viss Latvijā būs kārtībā, ka neatkarība tiks gūta, un tā arī bija. Rezņiks pats savulaik pieredzējis, kādas ir karavīru emocijas kara laikā, ar "Eoliku" sniedzot koncertu Afganistānā. Tieši tādēļ viņš nespēj saprast, kāpēc Vladimiram Putinam šodien nepieciešams karš Ukrainā. Tāpat, lai gan kontaktu ar paziņām Krievijā viņam vairs nav, viņš netic, ka cilvēki Krievijā nesaprot, kas notiek, – visticamāk, gluži kā padomju laikos, virtuvēs par to tiek runāts, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda komponists Boriss Rezņiks.
Nodibinājuma "2x2" mērķis ir radīt vidi, kurā katrs latviešu jaunietis pilnveido sevi un Latvijas sabiedrību. Šogad kustības "2x2" kopiena atzīmē savas darbības 60 gadus. "2x2" nometne tika izveidota pagājušā gadsimta 60. gados, un toreiz pulcēja trimdas latviešus ASV, bet kopš 2015. gada "2x2" notiek Latvijā.
Eva Johansone ir viena no Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" žurnālistēm un sejām, kas raidījumu veido un vada kopš tā pirmsākumiem – jau 10. gadu. Runāt ar Evu Johansoni tikai par "Kultūras ziņām" pat projekta jubilejā būtu par maz. Jā, Evu var saukt par kultūras žurnālisti, jo daudzas viņas darbības jomas patiešām saistās ar dažādām kultūras disciplīnām, taču interesantākais šķiet viņas pašas tēls: visiem redzams publiskajā telpā un tomēr noslēpumains, vienlaikus intraverts un ekstraverts, sievišķīgi skaisti juteklisks kā mūžsens siltuma strāvojums (kas patiesībā ir arī viens no vārda "harizma" tulkojumiem) un tajā pašā laikā – moderns un progresīvs dažādās izpausmēs. Šķiet, ka Evas personība ir iemesls, kas daudziem producentiem rada vēlmi viņu redzēt sava projekta "sejas" veidolā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
