Dzīve & stils / Tautas sports
Pirmo reizi kopš 2014.gada augusta, kad sevi taku skriešanas arēnā pieteica dabai draudzīgais “Stirnu buks”, kāda no distancēm – jaunais 71 kilometru “Fēnix Vilks” sasniegs ultra garumu. 15.augustā uzsākot septīto seriāla sezonu, pirmo reizi Stirnubukam būs Latvijas čempionāta (LČ) statuss un gadā, kad teju visas starptautiskās sacensības ir atceltas, visi pašmāju vadošie taku skrējēji ir gatavi cīņai par medaļām.
Abi vadošie pašmāju garo distanču skrējēji Dmitrijs Serjogins un Karīna Helmane-Soročenkova 8.augustā Kuldīgā triumfēja Latvijas čempionātā pusmaratonā, aizstāvot pērn Valmierā iegūtos titulus. Dmitrijam Serjoginam tā bija ceturtā uzvara Kuldīgas pusmaratonā, savukārt Karīna Helmane-Soročenkova, kura ikdienā ir angļu valodas skolotāja, Tukumā un nākamajā dienā Jelgavā izcīnīja uzvaru arī Latvijas čempionātā vieglatlētikā 5000 metru skrējienā. 9.augustā turpat Kurzemē pie Būšenieku ezera blakus Ventspilij zelta medaļas olimpiskajā triatlona distancē izcīnīja favorīti Artjoms Gajevskis un Baiba Medne, arī kļūstot par Latvijas čempioniem. Karstās nedēļas nogales LSM tautas sporta apskatā arī par citiem notikumiem.
Maratonskrējiens netop ne vienā dienā, ne arī vienā mēnesī. Pirmā Rīgas maratona iedīglis bija baltvācieša pēcteča Renē Vencelidesa ideja, kuru viņš izteica, 1990. gada vasarā viesojoties tēva dzimtenē. Pēc gada, 1991. gada 27. jūlijā, tika dots starts pirmajam starptatiskajam Rīgas maratonam, kurā dalībniekus sveica ar uzrunu trīs valodās. Finišu pēc nepilnām divarpus stundām pirmais sasniedz sporta instruktors no Gomeļas, kurš martona piedalījies prieka pēc.
250 kilometru attālumu Rīga-Daugavpils pirmo reizi 1.-3.augustā noskrēja ultragaro distanču skrējējs Laimonis Skadiņš no Babītes, neparastajā ceļā pavadot 42 stundas un 37 minūtes. Aizvadītajā nedēļas nogalē kārtējo reizi risinājās arī 80 kilometru “Cēsis Eco Trail”, kurā otro gadu pēc kārtas triumfēja Ieva Upmace-Grīviņa. Turpat arī tika atklāts “LVM kalnu divriteņu maratona” klasiskais maršruts Cēsis-Valmiera, finišā netieši kronējot arī Latvijas čempionus orientēšanās sprintā.
Pirmais Starptautiskais Rīgas maratons risinājās 1991. gada 27. jūlijā, taču ceļš līdz tā norisei sākās gadu iepriekš, kad Latvijā no Vācijas ieradās baltvācieša pēctecis Renē Vencelidess, kura tēvs 1939. gadā bija spiests pamest dzimteni un savu pilsētu īsi pirms kara. 1990. gada 4. maijā tika deklarēta Latvijas Republika, un vasarā, apmeklējot “Rīgas kausus”, tūrisma uzņēmuma “Baltisches Reisebüro” īpašnieks pilsētas tēviem un Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) ierosināja rīkot pilsētas maratonu, kāds ir katrai sevi cienošai Eiropas pilsētai, kur nu vēl galvaspilsētai un Hanzas apvienības loceklei.
Lietus, dubļi un aukstums nedēļas nogalē pavadīja 197 riteņbraucējus nakts 340 kilometru pārbaudījumā “Velorealitāte”, kur labāko desmitniekā finišēja Zane Jakobsone. Savukārt Latvijas taku skriešanas līdere Anete Švilpe skarbajā "Vilkaču maratonā" ieņēma trešo vietu absolūtajā kopvērtējumā, 13 reizes uzskrienot Āža kalnā. Brīvdienas savus cienītājus pulcēja arī 2,3 kilometru peldējums “Ciecernieks” un citi tautas sporta pasākumi.
Svētdien, 19. jūlijā jaunā triatloniste Lāsma Ozola Smiltenē sasniedza jaunu valsts rekordu (4:54:09), kā pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kas vidējo distanci (1,9 km peldus, 90 km ar velo un skriešus pusmaratons 21,1 km) veic ātrāk par piecām stundām. Vīriešu konkurencē citiem cerības neatstāja rekordists Rinalds Sluckis (4:03:29), teju trešo reizi savā karjerā finišējot ātrāk par četrām stundām. Smiltenes triatlona svētkos par Latvijas čempioniem sprinta distancē kļuva Artūrs Liepa un pieredzējusī Baiba Medne.
Aizvadītajā nedēļā notikušā 107 kilometru skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera laikā tā dalībnieki un brīvprātīgie palīgi savāca 5453,10 pasākuma sargeņģelim astoņus gadus vecajam Gustavam Mārcim Spilvam no Vecpiebalgas, kurš no dzimšanas ir bērns ar kustību traucējumiem. Simboliskos 107 eiro atvēlēja 22 ziedotāji.
Pirmo reizi 107 kilometru vēsturiskais skrējiens Rīga-Valmiera startē “bronzas” kvalitātes zīmē, ko tam pērnruden piešķīra Starptautiskā Ultraskrējēju asociācija (IAU). Savukārt otro reizi labdarības skrējiensoļojumam būs nacionālā čempionāta statuss, 100 kilometru distancē par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) medaļām cīnoties 155 dalībniekiem, tostarp 50 sievietēm.
Sniega dēli, velosipēdu vai slēpes pēc sezonas beigām nereti mēdz nolikt kādā istabas, gaiteņa vai garāžas stūrī. Tā tie stāv līdz nākamās sezonas sākumam, veidojot nekārtību. Šāda problēma Edgaram Staunem lika izdomāt risinājumu – īpašus plauktus sporta inventāram – un vēlāk nodibināt arī uzņēmumu “Akurat Racks”, kas tos ražo.
Trešdien, 16. jūnijā, Krāslavā tika iedegtas divas lāpas, kuras nodeva divām skrējēju komandām – Ziemeļaustrenim un Dienvidrietenim – sākās "Gaismas ceļš" apkārt Latvijai. Skrējēju komandu maiņas punktos iededza ugunskurus, tā izgaismojot Latviju. Saulgriežu priekšvakarā abas lāpas tikās Kolkas ragā, apvienojot visus līdz šim kopumā iedegtos 87 ugunskurus.
Lai arī ilgu laiku bija neskaidrība, vai šovasar būs atļautas bērnu nometnes, ar jūnija sākumu tās atkal drīkst notikt. Tā nu šajās dienās Burtnieku novadā bērni un jaunieši apgūst dažādus ūdens sporta veidus. Šādas apmācības kopā ar organizāciju “Vidzemes laivas” norit jau vairākus gadus, un dalībnieki ļoti gaidījuši arī šīs vasaras nometni.
Sporta kustības "Ghetto Games" komanda sestdien, 6. jūnijā, aicina ikvienu iepazīt tuvāk savu apkārtni un doties pārgājienā, kurā ir iespējams izveidot pašam savu maršrutu vai iedvesmu smelties jau no izveidotām piedzīvojumu takām, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja kustības līderis Raimonds Elbakjans.
Rīgas maratona sākotnēji iecerētā nedēļas nogale nepalika bez skriešanas svētkiem. 15.-17. maijā risinājās vairāki virtuāli izaicinājumi, starp kuriem sacensību garšu vistiešāk varēja izjust “Supervaroņu Backyard Ultra” 116 dalībnieki, kuriem bija vienlaicīgs starts pl.8 no rīta ar netiešu konkurentu elpu pakausī, reizi stundā atzīmējoties lietotnē “Zoom”, “Whatsapp” vai “Strava”. Kad pēc 24 stundām visi konkurenti bija izstājušies, Antons Kranga veica uzvaras apli Līgatnē, kopā noskrienot 167 kilometrus.
Tapusi dokumentālā filma “Apskrien Latviju” par arhitekta Dina Vecāna pirms trim gadiem iespēto, 1740 kilometros pieveicot ceļu 22 dienās apkārt dzimtenei. Pērnā gada sākumā solītā filma pie skatītājiem nonāk nedēļā, kad sākotnēji bija plānots Rīgas maratons. Studijas "fon Films" veikums no 15. maija redzams video platformā "Vimeo", kā arī "LMT viedtelevīzijas" abonentiem un "Go3.lv" nomā. Tikmēr šogad vasaras saulgriežos "Stirnubuks" rīko Latvijas apskriešanas stafeti sadarbībā ar Dinu Vecānu.
Lēmumu pārcelt "Rimi" Rīgas maratonu no šīs nedēļas nogales uz 10. un 11. oktobri tā direktors Aigars Nords sauc par drosmīgu, vienlaikus norādot, ka citas iespējas nebija. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” viņš atzina, ka tautas sports šobrīd piedzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atgūšanas.