Dzīve & stils / Tautas sports
Pašam plānojot maršrutu, vismaz 4000 kilometru garo “Transcontinental Race No.8” Krišjānis Ratiniks (Velomens) veica 10 dienās 21 stundā un 33 minūtēs, pieveicot 47 200 augstummetrus un iekļaujoties labāko braucēju pirmajā desmitā. 300 dalībnieku konkurencē startē vēl trīs latvieši – Juris Skrebels, Zane Jakobsone un Vineta Saukāne. Vienlaikus jau pusmēnesi ar Latvijas pārstāvjiem risinās brauciens “North Cape 4000” no Itālijas Alpiem līdz Nordkapam Eiropas ziemeļos.
Pēc četru gadu pārtraukuma Valmierā atgriezās “Ghetto Games” festivāls ar vērienīgu programmu – sešas dažādas disciplīnas desmit stundu garumā. Interese par pasākumu pilsētas un novada iedzīvotājiem bija lielāka nekā cerēts, kopā pulcējās 700 sporta entuziasti. Turnīru atklāja basketbola spēle starp Valmieras teātra un domes pārstāvjiem.
Viņš nepievērš uzmanību apaviem, ar ko skrien. Viņam ir vienalga, kāds apģērbs mugurā, pats sev treneris un ārsts. Skrējēji viņu pazīst kā Āboljanku un daudzi sauc par Trako skrējēju. Garākā distance vienā piegājienā Ābolam ir 143 kilometri, bet kopumā viņš pērn noskrējis vairāk nekā 9000 kilometru. Kā viņš sācis skriet un kāpēc to dara, par to Ābols stāstīja sarunā ar Tomu Grēviņu podkāstā "Runājam par skriešanu".
Daudzpusīgs, azartisks un vienmēr kustībā – tāds ir jauniešu kora “BALSIS” diriģents un vadītājs Ints Teterovskis. Uz sportošanu viņu nav jāpierunā, vien jāspēj atrast brīvs brīdis viņa piepildītajā ikdienā. Savu izturību Ints pārbauda uz velosipēda, relaksējas, pļaujot zāli, kopā ar koristiem katru gadu laivo pa upēm un šobrīd vēl arī uzņēmies darbu vadītāja lomu baznīcas atjaunošanā. Fiziskā slodze viņam ļauj atslogot ikdienā ļoti nodarbinātās smadzenes.
Kustēties un būt fiziski aktīvam ir svarīgi, lai pats sevi sajustu, uzskata Latvijas Televīzijas personība Andrejs Volmārs. Reiz viņš ar panākumiem startēja rajona mēroga sacensībās sprintā, trenējās vieglatlētikā, bet kultūras alkas Andreju aizvilināja uz teātri. Tagad viņš vakarus pavada pastaigās un, skatoties futbola spēles, vingrina sprandu.
Rimants Liepiņš daudzus gadus bijis saistīts ar mūzikas industriju, tostarp, nodibinājis un vadījis mūzikas izdevniecību “Platforma Records”. Taču mainoties cilvēku mūzikas klausīšanās paradumiem un sākoties mūzikas straumēšanas uzvaras gājienam, Rimants saprata, ka nav vērts izdot ierakstus, ko nepērk. Tad viņš radīja kaut ko pilnīgi citu, kas aizrauj tūkstošiem cilvēku – populāro taku skrējienu “Stirnu buks”. Kā Rimants nonāca līdz šādai idejai un kāpēc cilvēkiem patīk skriet mežā, viņam jautāja Toms Grēviņš podkāstā “Runājam par skriešanu”.
Novecot ar cieņu nozīmē arī uzturēt sevi formā, jo pats no sevis vairs nekas nenotiek, atzīst psihoterapeite Aina Poiša. Bērnību viņa pavadījusi dejotājas kurpēs, bet šobrīd domā reiz atkal tajās iekāpt. Tagad enerģiju Ainai sniedz garas pastaigas gar jūru ar suni un distanču slēpošana kopā ar mazmeitu. Kamēr ir enerģija, neizpaliek arī dzīvesprieks!
Kurš gan nav dzirdējis, ka skriešana ir demokrātisks sporta veids, skriet var teju katrs un skriešana nostiprina veselību. Lēnā riksītī ikrīta skrējiens caur parku vai ultramaratons Rīga–Valmiera vienā nedēļas nogalē un “Stirnu buka” sacensības nākamajā... Vai ir veselīgi regulāri skriet garas distances, podkāstā jeb raidierakstā “Parunāsim par skriešanu” Toms Grēviņš izvaicāja fizioterapteitu Elvi Puromu.
Kustība, smaids un mīlestība – neko vairāk cilvēkam nemaz nevajag, pārliecināta Nacionālā teātra aktrise Inta Tirole. Viņa maija beigās atzīmēs savu 85. jubileju un, neskatoties uz iespaidīgo pusapaļo ciparu pasē, joprojām ir dzirkstoša un sprigana. Lai gan bērnībā Intai sporta stundas sagādāja zobu sāpēs, viņa jau vairākus gadus savā ikdienā labprātīgi iekļauj vingrošanu.
Jauns sporta apģērbs spēj iedvesmot modes mākslinieci Natāliju Jansoni vairāk izkustēties. Pirms pāris gadiem nopirkta sporta jaka baltā krāsā tiešām radīja vēlmi biežāk doties pastaigāties. Viņa izvēlas ikdienā iekļaut mierpilnas nodarbes – ķermeņa relaksāciju pirtī, peldes aukstā ūdenī un stāvēšanu uz naglām.
"Rimi" Rīgas maratons svētdien kļuva par svētkiem visai skrējēju saimei, kas apvieno gan pasaules klases atlētus, gan tos, kam kopā būšana un dzīve kustībā ir svarīgāka par sasniegto rezultātu. Pasākuma noslogotākajā dienā galvaspilsētās ielās bija sastopami gan klasiskā maratona skrējēji, gan dalībnieki īsākās distancēs.