Dzīve & stils / Tautas sports
Pusnaktī uz sestdienu, 3. jūniju, aptuveni 180 skrējēju sāks ceļu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā. Labdarības skrējiens pulcē dalībniekus desmito gadu pēc kārtas, ieskaitot vasaras ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem. Pirmo reizi skrējienam piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas sudraba kvalitātes zīme ("IAU Silver Label"), ar ko līdz šim nevarēja lepoties tuvāko kaimiņvalstu sacensību rīkotāji.
Latvijas lielākie skriešanas svētki jeb "Rimi" Rīgas maratons jau nedēļas nogalē galvaspilsētas ielās pulcēs tūkstošiem skrējēju. Viņu vidū būs arī skrējēja Mārīte Straume, kura sarunā ar LSM.lv pauda, ka šis ir Latvijas gada lielākais festivāls ne tikai skrējējiem, bet arī visiem aktīva dzīves veida piekritējiem.
Līdz pat septembra beigām Liepājā izvēlēties braukt ar velosipēdu un uzturēt sevi labā fiziskā formā ar pašvaldības atbalstu mudinās Liepājas veloaktīvistu un ziemas peldētāju klubs "VeloRonis". Izaicinājums "Veloaktīvs 2023" ir komandu riteņbraukšanas sacensības, kur dalībnieki, individuāli pārvietojoties ar velosipēdu, krāj kilometrus komandas kopējam rezultātam. Mērķis ir savākt pēc iespējas lielāku kilometru kopskaitu.
Orientēšanās ir patiesi demokrātisks sporta veids, kas neprasa lielus ieguldījumus, turklāt ir pieejams visiem sabiedrības locekļiem – sev piemērotu distanci var atrast gan pieredzējuši sportisti, gan ģimenes ar maziem bērniem. Viss, kas nepieciešams, ir sporta apavi, ko nav bail sasmērēt, un vēlme sportot, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja orientēšanās kluba "Siguldas takas" vadītājs Valdis Janovs un orientēšanās sacensību "Zvaigžņu stafete" producents, orientēšanās entuziasts kopš 1968. gada Gunārs Dukšte.
Katru gadu Rīgas maratonu papildina skrējēji, kurus iepriekš esam redzējuši, piemēram, futbola laukumā vai citā sportā. Viņi ir atpazīstami un noteikti veicina cilvēku vēlmi sākt aktīvu dzīvesveidu. Bet, kā norādīja garo distanču skrējēja Anita Siliņa (Kažemāka), arī bijušajiem profesionālajiem sportistiem, pirms doties trasē un izmēģināt sevi garajās distancēs, treniņi ir jāsāk teju vai no nulles.
Tuvojoties Rīgas maratonam, skrējējiem svarīgi ir ne tikai treniņi, bet arī uzturs – ko un kad ēdam. Sākot skriet garās distances, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību uztura kvalitātei. Maratonu skrējēja Anita Siliņa salīdzina skrējēja ķermeni ar mašīnu, bet ēdienu – ar degvielu. Jo labāku degvielu "liesim" savā ķermenī, jo kvalitatīvāk un labāk funkcionēs ķermenis.
Rīgas maratons kalpo par iedvesmu arī tiem cilvēkiem, kuri iepriekš ar sportu bijuši uz "jūs" – redz, kaimiņš var, darba kolēģis arī, kādēļ gan spēkus neizmēģināt arī pašam? Maratonu skrējēja Anita Siliņa (iepriekš Kažemāka) sarunā ar LSM.lv atklāja, ka gatavoties skriešanai vajag apdomīgi un lēnām.
Ar septītajiem Rozentāla skriešanas svētkiem Saldū dots starts sacensību sezonas virpulim. Tiesa, starpsezona neizpalika bez augstvērtīgiem rezultātiem, un ziemā par jauniem valsts rekordiem parūpējās garo distanču skriešanas lietpratēji Dmitrijs Serjogins un Artūrs Bareiķis. Tuvākajās nedēļās sacensības gaidāmas katrā nedēļas nogalē, startu nepacietīgi gaida arī taku skrējēji, riteņbraukšanas cienītāji un triatlonisti un airētāji.
Spēcīgā satvērienā sažmiegtas nūjas un atgrūšanās ar lielu spēku – tās ir izteiktākās kļūdas, kas ļauj secināt – nūjotājs nav konsultējies ar treneri. Pareiza tehnika un apavi ir ārkārtīgi svarīgi, lai nūjošana būtu efektīva un uzlabotu veselību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova un nūjotājs Dāvis Stepāns.
Kristaps Krūzmanis 16.–18. februārī trijās dienās noairēja 120 kilometru sacensībās Dienvidāfrikā (DĀR), kur daļa distances veicama ar laivu uz pleca, skrienot kopā ar vietējo pārinieku. Krāčainajā upē startēja aptuveni 300 laivas, no kurām izcīnīta 149. vieta, savukārt savā vecumgrupā latvietis tika pie 9. vietas starp 30 konkurentiem. Airētājs kļuva ne tikai par pirmo Latvijas, bet visas Baltijas pārstāvi šajās sacensībās.
Vizināšanās suņu pajūgā šķietami ir kaut kas tāls un Skandināvijas valstīm raksturīgs, taču arī latvieši strauji attīsta šī sporta tradīcijas. Nupat skolēnus Žīguros Balvu novadā ar haskijiem iepazīstināja kamanu suņu sporta kluba pārstāvis un sacensību čempions Mārtiņš Kristons no Rīgas. Viņš Latvijas pierobežā pērn iegādājās īpašumu un nu regulāri Latgalē aizvada treniņus.