Tu vēlies ar cilvēku veidot attiecības, pietuvoties, bet reakcija ir atskabargaina. Gribi kādam no sirds palīdzēt, bet tevi dzen prom. Jau kādu laiku esi partnerattiecībās, bet cilvēks joprojām ir noslēgts, nerunā par jūtām un jūtama neuzticība? Varbūt tu pats tāds esi? Šajā rakstā skaidrošu, kā šāda attieksme veidojas, ja cilvēks audzis vidē, kur kādam tuviniekam bijusi atkarība.
Dzīve & stils / Veselība
Lai iedzīvotājus mudinātu uz fiziskām aktivitātēm, tiek īstenoti dažādi veselību veicinoši projekti. Un viens no labākajiem rādītājiem ir, kad pēc iesaistes, iedzīvotāji paši aktivizējas un turpina iesāktos treniņus jau pēc savas iniciatīvas. Kādu motīvu vadīti sporto iedzīvotāji laukos?
Vai zini, ka ir cilvēki, kuri runātos vārdus redz krāsās, dzirdēto mūziku var sagaršot vai redzētās figūras sasmaržot? Tie nav fantastikas žanra sižeti, bet gan neparasta uztvere, un šo fenomenu sauc par sinestēziju. Savukārt cilvēkus, kuriem piemīt sinestēzija, sauc par sinestētiem.
Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa.
Pēc ilgstošiem pētījumiem Latvijā pagarināts balstvakcinācijas periods pret ērču encefalītu. Pēc ceturtās vakcīnas devas atkārtoti vakcinēties nu vajadzēs vien pēc 10 gadiem. Vakcinēšanās ir efektīvs veids, kā izvairīties no ērču encefalīta, kas bieži var noritēt smagi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Saistībā ar pieaugošo sabiedrības interesi par psihisko veselību un dažādiem psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni 25428561, informēja RPNC, norādot, ka tālrunis paredzēts gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpē un valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka tas nav paredzēts, lai pierakstītos pie ārsta vai saņemtu receptes medikamentiem.
Sākot darbu veselības aprūpes iestādē, jaunie ārsti sastopas ar virkni izaicinājumu, tostarp arī aizspriedumiem. Kā portālam LSM.lv atzina vairāki jaunie mediķi, nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci. Bijuši arī gadījumi, kad pacienti mācījuši, kā ārstēt, vai pat vērsuši fizisku agresiju pret mediķi. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka vairums pacientu sūdzību ir par komunikāciju starp ārstu un pacientu – kaut kas palicis neizstāstīts, pacients nav bijis informēts vai sapratis. Tomēr arī ārstu aizskaršana, apvainošana objektīvu apstākļu dēļ ir nepieņemama rīcība.
Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS zinām jau kādu laiku, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ārste interniste, reanimatoloģe, elektrokardiogrāfijas (EKG) metodes speciāliste Inga Orleāne.
Jau izsenis zināms, ka dabai, it sevišķi mežam, ir nomierinošs un enerģiju atjaunojošs efekts. Mūsdienu zinātne atgriezusies pie šīm zināšanām, pielietojot tās meža terapijā. Tas ir terapijas veids, kurā cilvēks ar speciālista palīdzību pilnībā ļaujas meža videi un ietekmei, tā palīdzot sev pārvarēt kādas grūtības un stresu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane.
Diabētu var dēvēt par laikmeta slimību, un tas ir saistīts ar mūsu paradumiem – mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu uzturu. Otrā tipa diabēta pacienti kļūst jaunāki, un slimo arī bērni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja, Stradiņa slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere.